Eiropas Parlaments ir apstiprinājis ES Parlamenta un Padomes regulu “Par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā ("Dzīvnieku audzēšanas regula")", kas stājusies spēkā šā gada 29.jūnijā.

Dzīvnieku audzēšanas regulā iekļautie nosacījumi regulēs šķirnes liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu, kā arī krustojuma vaislas cūku audzēšanu. Jaunā ES likuma mērķis ir attīstīt ES dzīvnieku audzēšanu un uzlabot tās konkurētspēju, kā arī noteikt vienotas prasības ES dalībvalstīm.

Dokuments paredz 28 mēnešu pārejas periodu, un visas prasības ES, tajā skaitā arī Latvijai, ir jāievieš līdz 2018.gada 1.novembrim.

Dzīvnieku audzēšanas regulā iekļautas:

  • prasības dzīvnieku audzētāju organizāciju atzīšanai un ciltsdarba programmu apstiprināšanai;
  • prasības šķirnes dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī prasības krustojuma cūku reģistrēšanai reģistrā;
  • prasības šķirnes dzīvnieku (izņemot zirgus) un krustojuma cūku snieguma pārbaudes (pārraudzības) veikšanai un ģenētiskajai izvērtēšanai;
  • zootehniskās un ģenealoģiskās prasības tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm un pašā dalībvalstī ar šķirnes dzīvniekiem, krustojuma cūkām un to vaislas materiālu, un prasības to ievešanai ES no trešajām valstīm, tostarp prasības zootehniskā sertifikāta izsniegšanai;
  • prasības oficiālo kontroļu veikšanai (audzētāju organizācijām un audzētājiem), kā arī darbībām, kas veicamas, ja audzētāju organizācija vai audzētāji neievēro regulas nosacījumus;
  • prasības ES dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējai sadarbībai;
    prasības Eiropas Komisijas kontrolēm ES dalībvalstīs un trešajās valstīs.

Jaunajā Dzīvnieku audzēšanas regulā ir paredzētas atvieglotas prasības dzīvnieku audzētāju organizāciju atzīšanai, dzīvnieku snieguma pārbaudes veikšanai un ģenētiskajai izvērtēšanai, kā arī dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā vietējām apdraudētajām šķirnēm (t.i., šķirnēm, kurās ir ļoti mazs dzīvnieku skaits, piemēram, Latvijas Brūnā govju šķirne, Latvijas zilā govju šķirne, Latvijas Baltā cūku šķirne).

Tā kā šajā regulā ir noteikti nepieciešamie kontroles mehānismi gan valsts, gan ES līmenī, Latvijai būs jānodrošina pietiekama dzīvnieku audzēšanas kontrole, līdz ar to varētu pieaugt uzraudzības intensitātes gan organizācijām, gan saimniecībām, kuras iesaistās ciltsdarbā.

Jaunā Dzīvnieku audzēšanas regula aizstās pašlaik spēkā esošās ES dzīvnieku audzēšanas direktīvas un lēmumus, līdz ar to tiks mainīti visi pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, kas saistīti ar ciltsdarbu arī Latvijā.