Valdība 29.09.2016. atbalstīja priekšlikumu ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Valdības akceptētā likuma "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN) grozījumu projekta iecere ir mazināt fiktīvu uzņēmumu piesaisti un neidentificētu darbinieku nodarbināšanu.
Galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodokļu jomā ieviešanas lietderības izvērtēšanai tika rīkotas vairākas sanāksmes, kurās piedalījās Valsts ieņēmumu dienests (VID), Konkurences padome, Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Būvnieku asociācija. Lai gan nav panākta vienošanās par šo regulējumu un ir izteikti iebildumi, likumprojekts netika arī vienbalsīgi noraidīts, norāda Finanšu ministrija (FM).
Grozījumi ir primāri vērsti uz nodokļu krāpniecības apkarošanu garajās apakšuzņēmumu ķēdēs (netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību), vienlaikus tas veicinās labāku darba laika uzskaiti, jo tādu ir nepieciešams ieviest likumā par NN paredzēto maksājumu nodrošināšanai, uzskata FM.
Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs esot grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei, norāda FM. Zemākie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā ("aplokšņu algas"). Tāpat bieži norīkotie darba ņēmēji nevarot iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības.
FM norāda, ka nodokļu auditos konstatētas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas, kad auditējamais nodokļu maksātājs PVN deklarācijās uzrāda nenotikušus darījumus (preču iegādi, pakalpojumu saņemšanu), lai iegūtu fiskālās priekšrocības PVN pārmaksu atmaksu veidā. Auditos apkopotais pierādījumu kopums liecina par to, ka komersants apzināti iesaistās shēmās, lai gūtu papildu brīvos naudas līdzekļus, kas iespējams tiek izmantoti "aplokšņu algām'' vai citiem mērķiem vai tiek samazināts budžetā maksājamais PVN.
FM uzsver, ka jaunais regulējums daļēji nodrošinās samaksas veikšanu no ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmējam.
Atspēkojot iebildumus par administratīvo slogu un izmaksām būvobjektā strādājošo personu darba laika uzskaites nodrošināšanai, FM norāda, ka būvobjektā strādājošo personu un to darba laika uzskaite primāri ir darba drošības jautājums un pakārtoti šis rīks var tikt izmantots arī nodokļu nomaksas veicināšanai nozarē, kurā ir vislielākie valsts pasūtījumi un visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Būvniecība ir nozare, kurā darba drošībai ir jāpievērš īpaša nozīme, jo negadījumu iespējamība ir augsta, un, lai detalizēti izvērtētu negadījuma būtību un iemeslus, ir par maz uzskaitīt tikai tos, kas būvobjektā iegāja vai izgāja, tas ir saistīts arī ar radīto zaudējumu seku atlīdzināšanu. Ja visi būvniecības nozarē strādājošie nav ieviesuši detalizētu būvobjektā strādājošo darba laika uzskaiti, tad ir būvkomersanti, kas novērtē riskus būvniecībā un iespējamo seku iestāšanos un jau šobrīd šādas darba laika uzskaites sistēmas ir ieviesuši.
FM uzsver, ka ar šo regulējumu tiks risināti tādi nozīmīgi jautājumi kā ēnu ekonomikas mazināšana, darba drošības un sociālo garantiju stiprināšana, nodokļu nomaksas veicināšana, līdz ar to izmaksas un administratīvais slogs darbinieku uzskaites nodrošināšanai ir vērtējams kā samērīgs būvniecības nozarē risināmo jautājumu sakārtošanā.
Ar grozījumiem likumā par NN noteiks atbildības nodrošinājumu galvenajam būvdarbu veicējam par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas pakļauti sociālajai apdrošināšanai Latvijā, veikto darbu būvobjektā publisku būvdarbu līguma izpildē. Tādējādi atbildības nodrošinājums būs galvenā būvdarbu veicēja ikmēneša maksājums par apakšuzņēmēja darba ņēmēja, kas pakļauts sociālajai apdrošināšanai Latvijā, veikto darbu būvobjektā publisku būvdarbu līguma izpildē.
Regulējums ir vērsts uz to darba ņēmēju sociālo garantiju aizsardzību, kuri reāli strādā galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā. Līdz ar to regulējums nav attiecināms uz būvprojekta izstrādātājiem un autoruzraudzības veicējiem.
Noteiktais regulējums būs piemērojams publisku būvdarbu līguma izpildē, kur pasūtītājs ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.
Turpmāk galvenajam būvdarbu veicējam būs pienākums 1 reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī veikto darbu aprēķināt atbildības nodrošinājumu par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā.
Tāpat galvenajam būvdarbu veicējam būs pienākums 1 reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī veikto darbu sagatavot un līdz nākamā mēneša 20.datumam iesniegt VID pārskatu par atbildības nodrošinājumu, kā arī līdz pārskata iesniegšanas mēneša 20.datumam veikt atbildības nodrošinājuma maksājumu VID deponēto naudas līdzekļu kontā.
Galvenais būvdarbu veicējs atbildības nodrošinājumu par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, aprēķinās un maksās līdz brīdim, kad tiek sasniegts līgumā noteiktais uz darbu būvobjektā attiecināmais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms. Tādējādi gadījumos, kad apakšuzņēmējs, pārsniedzot līguma summu attiecībā uz darba spēka nodokļiem, turpina darbus galvenā būvdarbu veicēja objektā uz sava rēķina, piemēram, lai novērstu trūkumus, galvenais būvdarbu veicējs atbildības nodrošinājumu nemaksā. Līdz ar to regulējumā noteiks galvenā būvdarbu veicēja saistību - atbildības nodrošinājuma apmēru un pasargā galveno būvdarbu veicēju no tā, ka tam būs jāmaksā atbildības nodrošinājums par apakšuzņēmēja darba ņēmējiem, pārsniedzot līgumā nolīgto summu, ja apakšuzņēmējs pārkāps noslēgtā līguma nosacījumus, neievēros termiņus, pieļaus trūkumus objektā u.tml.
Iecerēts noteikt pienākumu VID galvenā būvdarbu veicēja samaksāto atbildības nodrošinājumu attiecināt un VID informācijas sistēmā uzskaitīt kā apakšuzņēmēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Apakšuzņēmējam turpmāk būs tiesības izmantot galvenā būvdarbu veicēja samaksāto atbildības nodrošinājumu VSAOI turpmākajiem maksājumiem, tas ir, atbildības nodrošinājumu, kas attiecināts kā apakšuzņēmēja veiktās VSAOI, apakšuzņēmējs var izmantot turpmākajiem VSAOI maksājumiem trīs gadu laikā no atbildības nodrošinājuma maksāšanas termiņa.
Ja atbildības nodrošinājums, kas attiecināts kā apakšuzņēmēja veiktās VSAOI, netiks izmantots turpmākajiem VSAOI maksājumiem 3 gadu laikā no atbildības nodrošinājuma maksāšanas termiņa, atbildības nodrošinājums netiek uzskatīts par pārmaksu un netiek atmaksāts, bet tiks dzēsts. Tādējādi apakšuzņēmējs atbildības nodrošinājumu, kas attiecināts un VID informācijas sistēmā uzskaitīts kā apakšuzņēmēja VSAOI, varēs izmantot turpmākajiem VSAOI maksājumiem jau ar brīdi, kad atbildības nodrošinājums attiecināts un VID informācijas sistēmā uzskaitīts apakšuzņēmējam. 3 gadu termiņš ir uzskatāms par samērīgu attiecinātā atbildības nodrošinājuma izmantošanai turpmākajiem VSAOI maksājumiem, jo arī citu nodokļu pārmaksas izmantojamas trīs gadu laikā, skaidro FM.
Turklāt, ja apakšuzņēmējs neizmantos atbildības nodrošinājumu turpmākajiem VSAOI, tas nevarēs tikt pārskaitīts atpakaļ galvenajam būvdarbu veicējam, jo tas par samaksātā atbildības nodrošinājuma summu ir samazinājis maksājumu apakšuzņēmējam par tā sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar to attiecinātais atbildības nodrošinājums ir uzskatāms par apakšuzņēmēja maksājumu, kuru tas var izmantot turpmākajiem VSAOI maksājumiem.
Ņemot vērā to, ka atbildības nodrošinājums tiks maksāts par apakšuzņēmēja darbinieku veikto darbu galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā un VID galvenā būvdarbu veicēja samaksāto atbildības nodrošinājumu attiecina kā apakšuzņēmēja VSAOI, galvenais būvdarbu veicējs būs tiesīgs samazināt maksājumus konkrētam apakšuzņēmējam par tā sniegtajiem pakalpojumiem galvenā būvdarbu veicēja samaksātā atbildības nodrošinājuma apmērā par attiecīgā apakšuzņēmēja darbinieku veikto darbu galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā.
Jaunais regulējums neatcels apakšuzņēmēja kā darba devēja pienākumu aprēķināt darba ņēmēju ienākumus un no tiem maksājamos nodokļus, kā arī veikt darbaspēka nodokļu nomaksu valsts budžetā saskaņā ar sociālo apdrošināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Regulējums ir vērsts uz atbildības noteikšanu galvenajam būvdarbu veicējam par apakšuzņēmēju darba ņēmēju veikto darbu būvobjektā, jo, pamatojoties uz statistisko informāciju, redzams, ka pastāv augsts nodokļu, tostarp VSAOI, nenomaksas līmenis, un tas tieši ietekmē personu tiesības uz sociālajām garantijām nākotnē. Neveicot darbības, lai novērstu konstatētās nodokļu nomaksas problēmas būvniecības nozarē, personas, kas ir nodarbinātas būvniecībā, tiek pakļautas riskam, ka nākotnē tām ir apdraudēta iespēja saņemt vecuma pensiju, un tas savukārt rada fiskālo spriedzi valstij, risinot problēmas novēloti.
FM uzsver, ka galvenā būvdarbu veicēja atbildības stiprināšana - atbildības nodrošinājuma ieviešana - ir pirmais solis solidārās atbildības attiecībā uz nodokļu nomaksu ieviešanā Latvijā. Turpinot darbu pie identificēto problēmu novēršanas ēnu ekonomikas mazināšanā un nodokļu nomaksas veicināšanā, solidārās atbildības modelis attiecībā uz nodokļu nomaksu varētu tikt paredzēts arī par citu nodokļu nomaksu, līdz ar to solidārās atbildības attiecībā uz nodokļu nomaksu regulējums tiek noteikts vispārējā normatīvajā aktā, nevis speciālajos normatīvajos aktos. Tāpat jaunais regulējums nemainīs VSAOI aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, tas ir, apakšuzņēmējam, ievērojot sociālo apdrošināšanu reglamentējošos normatīvos aktus, būs pienākums aprēķināt un maksāt VSAOI par saviem darba ņēmējiem.
Likumprojekts tiek virzīts 2017.gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē, grozījumu spēkā stāšanās termiņš ir noteikts 01.07.2017. Šāds pārejas periods ir noteikts, jo grozījumos paredzēts pienākums galvenajam būvdarbu veicējam nodrošināt uzskaiti par apakšuzņēmēja darba ņēmēju veikto darbu būvobjektā un lai būtu iespējams sagatavoties likumprojektā noteikto prasību ieviešanai, tostarp ieviest nepieciešamo uzskaiti būvobjektos.
Jau ziņots, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība konceptuāli iebilst pret FM priekšlikumu VSAOI nomaksas daļēji pārlikt uz ģenerāluzņēmējiem.
"Uzskatām, ka FM ar piedāvāto regulējumu slēpj VID nespēju īstenot efektīvu nodokļu iekasēšanu, pārliekot uz godprātīgiem būvuzņēmumiem atbildību par nodokļu nomaksu par iespējami "negodprātīgajiem" uzņēmumiem," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Viņa skaidroja, ka FM piedāvātā nodokļu nomaksas pienākuma pārlikšana būvniecības nozarē nekādā veidā nerisina zemo atalgojuma līmenī būvniecības nozarē, "aplokšņu algu" problēmu, nepilnības darba laika uzskaitē, kļūdas nodokļu aprēķināšanā, grāmatvedības organizēšanas prasību pārkāpumus.
"FM piedāvātais nodokļu nomaksas pienākuma pārlikšanas mehānisms nav un nevar tikt uzskatīts par instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku un "aplokšņu algām" būvniecības nozarē, tāpat tas nekādā veidā neveicinās atalgojuma līmeņa pieaugumu. Gluži otrādi - piedāvātais regulējums satur risku ēnu ekonomikas pieaugumam," uzsvēra Fromane.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka FM piedāvājums ir sasteigts, nav pietiekami izvērtēts un pārdomāts, norādīja Fromane, piebilstot, ka FM nav sniegusi vērtējumu tam, kādu ietekmi piedāvātais regulējums atstās uz būvniecības procesiem - kādi papildu birokrātiskie šķēršļi tiks radīti būvkomersantiem, izpildot regulējumā paredzētās saistības un pienākumus, kā arī to, kādi papildu izdevumi radīsies VID, šo sistēmu ieviešot un uzturot.
