Lai pilnveidotu pašnodarbināto un attālinātā darba veicēju drošību un veselības aizsardzību, izstrādāti grozījumi Darba aizsardzības likumā, ko 27.novembrī izskatīja Ministru kabinetā.
Darba aizsardzības likuma 1.pants tiek papildināts ar 20.punktu, nosakot attālinātā darba definīciju un paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Lai atvieglotu darba devējiem darba vides risku novērtēšanu, grozījumos ir noteikts, ka attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja nodarbinātais darbu veic dažādās darba vietās, tādejādi darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darba vieta, bet gan ir iespējams prognozēt, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskie riska faktori, darbs ar datoru, mikroklimats u.c.
Kvalitatīvai darba vides riska novērtēšanai darba devējam ir jāiegūst pēc iespējas pilnīgāka informācija par darba vietu un darba apstākļiem, kuros nodarbinātais strādās, bet tas var būt apgrūtinoši attālinātā darba gadījumā, kad darba devējam nav pieejas darba vietai vai arī tā ir mainīga. Tādēļ likumprojektā ir paredzēts, ka nodarbinātajam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un jāsniedz darba devējam informācija par apstākļiem, kādi ir attālinātā darba veikšanas vietā un kas var ietekmēt nodarbinātā drošību un veselību, veicot darbu.
Savukārt pašnodarbinātie šobrīd nav pakļauti sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un līdz ar to nesaņem nekādu atlīdzību, ja notiek nelaimes gadījums, vai persona iegūst arodslimību. Tāpēc grozījumos paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs, kuras darba aizsardzības jomā uzskatāmas par bīstamām, kurās notikušo smago un letālo nelaimes gadījumu darbā un konstatēto arodslimību skaits pārsniedz vidējos rādītājus valstī, rēķinot uz 100 000 nodarbinātajiem.
Grozījumos ir precizēta arī darba aizsardzības speciālista un kompetenta speciālista darba aizsardzības jautājumos definīcijas, liekot uzsvaru uz to, ka darba aizsardzības speciālists ir uzņēmumā uz darba vai dienesta attiecību pamata nodarbinātais, savukārt kompetentais speciālists – ārpakalpojuma sniedzējs.
Tāpat tiek plānotas izmaiņas arī darba aizsardzības organizatoriskajā struktūrā – ir paredzēts, ka lielajos uzņēmumos, kuros ir 250 vai vairāk nodarbināto, darba devējam būs jāpieņem darbā vai no esošo darbinieku vidus jānorīko vismaz divi darba aizsardzības speciālisti, lai nodrošinātu kvalitatīvu pienākumu izpildi. Tāpat kā līdz šim, darba devējs darba aizsardzības jautājumu sakārtošanai varēs piesaistīt arī ārpakalpojumu sniedzējus – kompetento institūciju vai kompetento speciālistu darba aizsardzības jautājumos.
Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2019.gada 1.jūlijā.
