Saeima ārkārtas sēdē otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.
Priekšlikumus attiecīgā likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā varēs iesniegt līdz 6.novembra plkst.17.
Finanšu ministrija (FM) iepriekš pavēstīja, ka sagatavotie grozījumi Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā nosaka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informēt VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. "Šādu informāciju minētās iestādes jau šobrīd sniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj VID savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas iespējamos pārkāpumus," pauž FM.
Pēc ministrijā norādītā, nodokļu kontroles pārbaudes procesā nereti atklājas, ka banku kontu informācija būtiski atšķiras no nodokļu maksātāju iesniegtās informācijas deklarācijās un pārskatos VID. Ņemot vērā, ka aizdomīga naudas plūsma ir ļoti būtiska riska informācija, lai atklātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar nodokļu nomaksu, ir vieni no izplatītākajiem nodarījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumos, VID ir svarīgi savlaicīgi saņemt informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas ir tā kompetencē.
Pret šādu ieceri iepriekš iebildusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). Tā atzinumā norāda, ka jebkuru neizpaužamu ziņu sniegšanai ir jābūt samērīgai ar apstrādes mērķi, un šajā gadījumā ziņu automātiska sniegšana par fizisko personu kontu atlikumiem un informācijas apstrāde ir nesamērīga.
"Anotācijā minētais personas datu apstrādes mērķis – efektīvākai nodokļu kontroles pasākumu īstenošana - nav adekvāts ziņu pieprasīšanai par visām personām. Kā piemēru var minēt, ka daļa kredītiestāžu klientu (pensionāri, nepilngadīgas pesonas) nav nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanas no nodokļu nomaksas tiesībpārkāpumu subjekti, vai to iesaistīšanos šādos tiesībpārkāpumos ir grūti iedomājama. Tāpat lielākā sabiedrības daļa godprātīgi maksā nodokļus un nesamērīgi tiek aizskartas šīs sabiedrības daļas tiesības uz privātumu. Likumprojekti kredītiestādēm paredz pienākumu ziņot arī par šādu personu kontiem un to datiem, līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka personas vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šo normu, tās nesamērīguma dēļ. Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību," uzsver LKA.
Vienlaikus asociācijā atzīmē, ka jau tagad VID ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par pārbaudāmās personas kontu esamību un atlikumiem.
Tāpat LKA uzsver, ka aplokšņu algas ir saistītas ar izmaksu skaidrā naudā, un asociācijas ieskatā nepastāv racionālu argumentu tās nonākšanai kredītiestāžu kontos, sevišķi, ja ir zināms, ka informācija par to nonāks VID. "Pat, ja tā notiek, jāatzīmē, ka plānotie grozījumi negodīgiem nodokļu maksātājiem ir viegli apejami. Piemēram, ja pirms noteiktās atskaišu dienas tiek izņemti naudas līdzekļi no saviem kontiem un nākamajā dienā vai nedēļā ieskaitīti atpakaļ. Papildus pieaugs arī maksājumu apmērs un rēķinu apmaksa par pakalpojumiem bez konta atvēršanas bankā," pauž LKA.
"Rezumējot, LKA uzskata, ka likumprojekta tālākā virzība nav pieļaujama bez rūpīga un visaptveroša tā ietekmes uz kredītiestāžu klientu darbību un uzvedības maiņu izvērtējuma. Tikai šāds izvērtējums var būt par pamatu turpmākajai diskusijai, jo mūsu ieskatā likumprojekts radīs pretēju efektu plānotajam un atstās iespaidu uz naudas līdzekļu samazināšanos klientu-rezidentu kontos un visas valsts ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Nenoliedzami klientu aktivitātes un darījumu samazinājums izraisīs banku ienākumu samazinājumu, kā rezultātā samazināsies arī banku maksātie nodokļi, bankas būs spiestas samazināt darbinieku skaitu, kas palielinās slodzi uz sociālo budžetu, kā arī salīdzinoši vājie kreditēšanas apmēri turpinās samazināties, kas atspoguļosies uz kopējo tautsaimniecības attīstību," norāda asociācijā.
FM paredzējusi, ka izmaiņas pozitīvi atsauksies uz budžeta ieņēmumiem - nākamajos trijos gadus paredzēts papildus gūt attiecīgi 3,337 miljonus eiro, 2,836 miljonus eiro un 1,701 miljonu eiro. Attiecīgie likumu grozījumi iekļauti valsts nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē, kuru Saeima izskatīšanai komisijās nodeva 8.oktobrī, par atbildīgo nosakot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
