Saeima ārkārtas sēdē otrdien pirmajā lasījuma atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras pasākumiem, ja šo pasākumu mērķis ir gūt peļņu, neieguldot to turpmāko pasākumu īstenošanā vai uzlabošanā.
Priekšlikumus attiecīgā likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā varēs iesniegt līdz 6.novembra plkst.17.
Finanšu ministrija (FM) iepriekš vēstīja, ka patlaban no PVN maksājumiem ir atbrīvotas teātra un cirka izrādes, koncerti, bērniem paredzētie sarīkojumi, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumi un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, kā arī valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi un šo institūciju rīkotie kultūras un kultūrizglītības pasākumi. Tāpat PVN nemaksā par bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumiem.
Ministrijā skaidroja, ka atbilstoši esošajam regulējumam atbrīvojumus no PVN iepriekš minētajiem kultūras pakalpojumiem piemēro arī tādas organizācijas, kas nav publiskas personas, ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.
"Tādējādi, ja neizpildās šie nosacījumi, minētajiem kultūras pakalpojumiem ir piemērojama PVN standartlikme. Līdz ar to, ja pasākuma rezultātā peļņa ir radusies, tad, lai piemērotu atbrīvojumu no PVN, šo gūto peļņu nedrīkst sadalīt tās dalībniekiem, akcionāriem vai jebkuram citam. Gūto peļņu ir jāizmanto šādu neapliekamu kultūras pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai vai to uzlabošanai. Savukārt, ja uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu no kultūras pasākumu rīkošanas un iegūtā peļņa tiek sadalīta starp uzņēmuma dalībniekiem, tad šo pasākumu ieejas maksā ir iekļaujams arī PVN," pauda FM.
Pēc tajā norādītā, var pieņemt, ka, izmantojot pastāvošo normatīvo regulējumu, PVN atbrīvojumu varētu piemērot arī dažādu izklaides komercpasākumu organizētājiem, kurus atbilstoši Kultūras institūciju likuma normām var uzskatīt par kultūras institūcijām. "Tādējādi PVN atbrīvojuma piemērošanas joma šobrīd ir noteikta diezgan plaša. Sašaurināt PVN atbrīvojuma piemērošanu varētu attiecībā uz tādu kultūras institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, kas organizē izklaides komercpasākumus. Līdz ar to būtu nepieciešams izvērtēt tiesisko regulējumu kultūras jomā un Kultūras ministrijai noteikt tās kultūras institūcijas, kuru sniegtajiem kultūras pakalpojumiem būtu piemērojams atbrīvojums no PVN," skaidroja ministrijā.
Savukārt PVN likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka Kultūras ministrijas ieskatā PVN atbrīvojums ir piemērojams tādiem kultūras pakalpojumiem (teātra un cirka izrādes, koncerti), kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētu pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kuru veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā. Līdz ar to tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kas sniegti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju.
"Vienlaikus ir nepieciešams noteikt pārejas periodu, ja attiecībā uz tādiem kultūras pakalpojumiem kā teātra un cirka izrādēm un koncertiem, biļešu tirdzniecība ir sākta līdz grozījumu spēkā stāšanās," teikts anotācijā.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā no nākamā gada.
Pēc FM aplēsēm, nākamajos trijos gados budžeta ieņēmumi no šīm izmaiņām veidos 3,1 miljonu eiro ik gadu. Attiecīgie likuma grozījumi iekļauti valsts nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē, kuru Saeima izskatīšanai komisijās nodeva 8.oktobrī, par atbildīgo nosakot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
