Noslēdzies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbs, sagatavojot jauno Publisko iepirkumu likumu (PIL), ar kuru plānots ieviest vairākas būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā, un paredzēts, ka Saeima šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīs šodien, 15.12.2016.
Kādēļ nepieciešamas izmaiņas?
Ievērojamas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā bija nepieciešams veikt, jo Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 18.04.2016. bija jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Publisko iepirkumu direktīva) regulējums. Atsevišķu direktīvas prasību pārņemšanu dalībvalstis var atlikt līdz 18.10.2018. (piemēram, pāreju uz pilnīgi elektronisku iepirkumu norisi).
Publisko iepirkumu direktīvas izstrādes mērķis bija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru noteikumu pārskatīšana un modernizēšana, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, un dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.
Līdz ar to veiktas vairākas ievērojamas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Piemēram, ar jauno PIL paplašinātas tiešo līgumu piešķiršanas tiesības un paredzētas tiesības ne tikai pasūtītājiem tieši piešķirt iepirkuma līgumus to kontrolētajām personām, bet arī pieļauts kontrolētām juridiskām personām piešķirt iepirkuma līgumus tieši attiecīgā kontrolējošā pasūtītāja citai kontrolētajai personai, kā arī izvirzīt nosacījumu pasūtītāju savstarpējiem līgumiem.
Paaugstina robežvērtības
Plānots paplašināt pakalpojumu un piegāžu sarakstu, kam nav jāpiemēro iepirkuma procedūras, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta (MK) noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Saskaņā ar jauno regulējumu PIL nosacījumus piemēros pakalpojumiem un piegādēm, sākot no 10 000 EUR, bet būvdarbiem, sākot no 20 000 EUR.
Iepriekš publisko iepirkumu regulējums pakalpojumiem un piegādēm bija jāpiemēro no 4000 EUR un būvdarbiem - no 14 000 EUR. Vairāki deputāti atbalstīja jauno sliekšņu paaugstināšanu, bet komisijas deputāti tā arī debates par šo jautājumu nav uzsākuši. Tāpat noteiktas izmaiņas par iepirkumiem, kuriem piemērojama atvieglota kārtība, proti, iepirkumiem zem 42 000 EUR - piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 EUR - būvdarbiem.
Metu konkurss nebūs iepirkumu procedūra
Kā būtisks jauninājums publisko iepirkumu regulējumā noteikts no iepirkumu procedūru saraksta izslēgt metu konkursu, turpmāk to izmantojot tikai kā izvērtēšanas procedūru, ar kuru profesionāļu žūrijai ļaus izvēlēties labāko darbu, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Plānots, ka pasūtītājs varēs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena būs lielāka par 10 000 EUR.
Depozīta maksājums, apstrīdot rezultātus
PIL paredzēts ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Depozīta maksājums samazinās nepamatotu iepirkumu rezultātu apstrīdēšanu skaitu, līdz ar to padarot publisko iepirkumu procedūru efektīvāku. Depozīta apjoms noteikts 0,5% apmērā no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet tas nedrīkst pārsniegt 840 EUR pakalpojumiem un piegādēm un 15 000 EUR - būvdarbiem.
Precizē apspriežu kārtību
Plānots arī precizēt kārtību, kādā pasūtītāji var veikt apspriedes ar piegādātājiem par iepirkuma priekšmetu un kādas ir sekas pretendentu iepriekšējai iesaistīšanai iepirkuma dokumentācijas izstrādē. Tādējādi plānots iepirkuma dokumentācijas izstrādes procesu padarīt neatkarīgāku un izvairīties no tā, ka konkrētais iepirkums sagatavots konkrētam piegādātājam. Diemžēl šāda prakse šobrīd ir samērā izplatīta, bet ar jauno regulējumu tā varētu tikt izskausta.
Zaļais publiskais iepirkums
Likumprojektā ir definēts zaļais publiskais iepirkums un paplašināta tā piemērošanas joma. Proti, MK ir noteikts deleģējums izstrādāt noteikumus zaļā publiskā iepirkuma piemērošanai.
Zaļā publiskā iepirkuma ietvaros valsts vai pašvaldības iestāde cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi. Zaļais publiskais iepirkums ir ļoti būtisks jaunievedums, ar kuru tiks samazināta ietekme uz vidi, veicināti sociālie uzlabojumi un radīti ietaupījumi budžetā, jo viens no zaļā iepirkuma kritērijiem ir arī prasība izvērtēt nepieciešamību pēc konkrētās preces vai pakalpojuma, lai izvairītos no nevajadzīgas līdzekļu izšķērdēšanas.
Piegādātāju uzticamības atjaunošana
Paredzēts būtisks jauninājums – piegādātāju uzticamības atjaunošana. Ja kandidāts atbilst likumā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, viņam ir iespēja pierādīt, ka tas nav izslēdzams no iepirkuma atbilstoši noteiktajiem izslēgšanas gadījumiem, bet gan pierādīt pasūtītājam, ka ir veicis pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību un novērstu tādu pašu vai līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Tāpat turpmāk pasūtītājam būs pienākums visiem kandidātiem nodrošināt iespēju iesniegt pieteikumus elektroniski, tādējādi kandidātiem ievērojami atvieglojot pieteikšanās procesu.
Plānots, ka jaunais PIL stāsies spēkā 01.03.2017.
