05.07.2016. stājies spēkā jaunais Muitas likums. Ar tā spēkā stāšanos spēku zaudē 18.03.2004. Muitas likums, kas bija piemērojams līdz šim. Jaunais likums paredz vairākas būtiskas izmaiņas muitas jomā.
Jaunajā Muitas likumā ir šādas būtiskākās izmaiņas:
- sistematizēti un nepārprotami noteikti deleģējumi Ministru kabinetam (MK) noteikt dažādus ar muitas jomu saistītus jautājumus;
- skaidroti termini, kas iepriekš netika skaidroti, taču tika lietoti nacionālajos normatīvajos aktos muitas jomā, piemēram "muitas iestāde", "muitas amatpersona" u.c.;
- ieviestas jaunas normas, kas precizē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EEK) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (Savienības Muitas kodekss), un ar to saistīto regulu piemērošanas jautājumus.
Tāpat Muitas likumā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nepaziņo parādniekam radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par 1 deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 10 EUR, tādējādi precizējot Komisijas Deleģētās Regulas Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 88.pantu, kas dod izvēles iespēju nepaziņot muitas maksājumu parādu, mazāku par 10 EUR.
Likumā ir noteikts, ka nokavējuma naudas aprēķināšanu un iekasēšanu muitas nodoklim VID veic saskaņā ar regulas Savienības Muitas kodeksa nosacījumiem. Līdz šim tas tika veikts saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
Likumā arī iekļauti nosacījumi, lai, piemērojot Savienības Muitas kodeksa 45.pantu, varētu apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi un nesniegt galvojumu, piemērojot Savienības Muitas kodeksa 112.pantu, nesniegt galvojumu un nemaksāt kredīta procentus, kā arī, piemērojot Savienības Muitas kodeksa 114.pantu, nemaksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu, tādā veidā nosakot kritērijus kodeksā minētajiem terminiem "nelabojams kaitējums" un "nopietni ekonomiski vai sociāli sarežģījumi".
Likumā ir noteikta muitas iestāžu rīcība ar precēm īpašos gadījumos, t.i., Savienības Muitas kodeksa 198.panta 1.punkta "a" apakšpunktā, "b" apakšpunkta "i" un "iv" ievilkumā un "c" apakšpunktā minētajos gadījumos, paredzot, ka minētajos gadījumos muitas iestādes aiztur preci, par to rakstveidā paziņojot deklarētājam, preču īpašniekam vai personai, kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar precēm, vai viņu pārstāvjiem, vai jebkurai citai personai, pie kuras atrodas aizturamās preces, tādejādi informējot minētās personas par situāciju un ļaujot noteiktā periodā nokārtot situāciju attiecībā uz aizturētajām precēm.
Muitas likumā ir jauna norma, kas paredz muitas amatpersonai tiesības veikt personas pārmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka pie personas neatrodas muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarētā skaidrā nauda, vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, no ārpuses pārbaudot personas apģērbu un pieskaroties personai.
Likumā attiecībā uz personu tiek lietots termins "aplūkošana" un noteikta personas aplūkošanas kārtība.
Likumā ir jauna norma, kas izstrādāta, lai noteiktu, kas saprotams ar muitas jomu regulējošos Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos minēto terminu "nopietni, atkārtoti un maznozīmīgi muitas vai nodokļu likumu, noteikumu vai tiesību aktu pārkāpumi". Pantā noteikti kritēriji, kuriem izpildoties, uzskatāms, ka persona izdarījusi nopietnu, atkārtotu vai maznozīmīgu muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumu, kas saistīts ar muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildi.
Muitas likums vairs neparedz tādu institūtu kā muitas brokeris, jo saskaņā ar ES tiesību aktiem pārstāvis muitā var būt jebkura persona.
Tāpat Muitas likumā vairs nav nodaļas "Atteikšanās no precēm par labu valstij", paredzot MK pienākumu noteikt kārtību, kādā iesniedz iesniegumu par atteikšanos no precēm par labu valstij, iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamos dokumentus.
Muitas likumā arī vairs nav paredzētas normas, kas dublējas ar citos normatīvajos aktos noteikto, piemēram, normas par muitas amatpersonu likumīgajiem rīkojumiem un prasībām, kas noteiktas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 6.pantā, 13.panta 4.daļā un 20.panta 1.daļā, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā, un ierēdņa solījumu, kas paredzēts Valsts civildienesta likuma 13.pantā.
