Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko janvārī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKC-97/2024 Pieprasījuma garantijas un galvojuma nošķiršana
Galvojumu regulējošās tiesību normas pēc analoģijas nav piemērojamas pieprasījuma garantijas līgumiem, jo tiesiskās attiecības ir būtiski atšķirīgas. Izpildot no garantijas līguma izrietošo saistību, garants uz likuma pamata neiegūst kreditora (beneficiāra jeb maksājuma saņēmēja) prasījuma tiesības pret parādnieku. Garantam, kurš saskaņā ar garantijas līguma noteikumiem ir apmierinājis beneficiāra (maksājuma saņēmēja) prasījumu, var uz garantijas līguma noteikumu pamata pastāvēt prasījuma tiesības vienīgi pret principālu.
SKC-797/2024 Pārvaldnieka pilnvarošanai nepieciešamais dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums; Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesību noteikt aptaujas rīkošanas kārtību tvērums; Pārvaldnieka tiesību pārsūdzēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu neesība
Pārvaldnieka pilnvarošanai nepieciešamais dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums
Pārvaldīšanas uzdevuma uzdošana parasti jau ietver pilnvarojumu pārvaldniekam pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību visos jautājumos, kas saistīti ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, ciktāl likums nenosaka šādas pārstāvības ierobežojumus.
Arī tādos jautājumos, kas ir kopības kompetencē, bet nav dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, pārvaldnieks, būdams kopības likumiskais pārstāvis, pārstāv kopību bez atsevišķa pilnvarojuma, ja vien attiecīgais jautājums nav kopības ekskluzīvajā kompetencē. Turpretim gadījumos, kad kopība izvēlējusies konkrētu pārvaldīšanas darbību īstenot pati (to nav uzdevusi pārvaldniekam), pārvaldnieks var pārstāvēt kopību tikai uz atsevišķa kopības lēmuma pamata.
Tādējādi laikā, kad Dzīvokļa īpašuma likums paredzēja dažādu balsu vairākumu pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanai un pilnvarojuma došanai, pārvaldnieks bija pilnvarojams ar pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanai paredzēto balsu vairākumu, proti, “par” bija jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kas pārstāvēja vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.
Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesību noteikt aptaujas rīkošanas kārtību tvērums
Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta 2.daļā ietvertais noteikums, ka aptauju var rīkot arī viens dzīvokļa īpašnieks, ir imperatīva (pavēloša) norma, kas vērsta uz dzīvokļu īpašnieku likumisko interešu un tiesību efektīvu aizsardzību, it īpaši gadījumos, kad ierosinātais lēmums neatbilst esošā pārvaldnieka interesēm.
Tāda dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta aptaujas rīkošanas kārtība, saskaņā ar kuru aptauju var organizēt tikai ar pārvaldnieka starpniecību, ir pretrunā iepriekšminētajai likuma imperatīvajai normai, un tādēļ šāds nosacījums nav spēkā.
Pārvaldnieka tiesību pārsūdzēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu neesība
Dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav dzīvokļu īpašnieku kopības biedrs, bet gan šī tiesību subjekta izpildu institūcija, kam nav savu interešu, kuru aizsardzībai tā varētu celt tiesā prasību par kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Likumā nav paredzētas pārvaldnieka tiesības celt šādu prasību arī atsevišķu dzīvokļu īpašnieku interesēs. Pārvaldniekam nav tiesību apstrīdēt arī kopības lēmumu, ar kuru tiek izbeigtas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības ar pārvaldnieku, jo dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka attiecības ir uzticības attiecības, pret kuru izbeigšanu pārvaldnieks nevar iebilst, pamatojoties uz savām komercdarbības interesēm.
Pārvaldniekam jāpilda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, ja vien tie nav atzīti par spēkā neesošiem ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai arī tie ir absolūti spēkā neesoši.
Sabiedrības prasība pret personu, kas nav minēta KL 172.panta 1.daļā
KL 172.panta 1.daļā izsmeļoši minēts to personu loks, pret kurām ceļama šajā pantā paredzētā sabiedrības prasība. Ja sabiedrība ceļ prasību pret personu, kas minētajā normā nav norādīta, šajā pantā noteiktā kārtība nav jāpiemēro.
Solidāra atbildība par zaudējumiem, ko radījusi komercsabiedrības amatpersonu ietekmēšana
Ja celta ar KL 168.pantu pamatota komercsabiedrības prasība par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu par deliktu pret vairākām personām – sabiedrības dalībnieku kā delikta izdarītāju un citu personu kā šī delikta līdzdalībnieku – par to, ka sabiedrības dalībnieks ar šīs citas personas palīdzību ļaunā nolūkā ietekmēja sabiedrības amatpersonas, lai panāktu sabiedrības interesēm pretēju un tai zaudējumus radošu rīcību, tad jautājums par to, vai delikta izdarītājs un delikta līdzdalībnieks ir solidāri atbildīgi par šo deliktu, ir izvērtējams, piemērojot Civillikuma (CL) 1781.panta otro teikumu kopsakarā ar CL 1675.pantu.
Tiesvedības izbeigšanas un prasības noraidīšanas nošķiršana
Civilprocesa likuma 225.panta piemērošanas sekas ir tiesvedības izbeigšana, nevis prasības noraidīšana.
Grūtībās nonākuša uzņēmuma kritērija vērtēšana situācijā, kad persona ir pieteikusies atbalstam par Natura 2000 teritoriju, nepārkāpj ne tiesības uz īpašumu, ne samērīguma un vienlīdzības principu.
Vērtējot personas atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, vērā nav ņemami uz atbalstu pretendējošā uzņēmuma saistīto uzņēmumu finansiālie dati. Uz atbalstu pretendējošais uzņēmums var tikt vērtēts kopsakarā ar saistītajiem uzņēmumiem tad, ja atbalsta piešķiršanai būtu tādas sekas, ka šo atbalstu pilnā apmērā vai daļēji iegūst cits uzņēmums, kas kāda iemesla dēļ nav tiesīgs saņemt šādu atbalstu. Proti, ja tiktu radīti mākslīgi apstākļi atbalsta saņemšanai.
Sprieduma izpildes rezultātā izdota administratīvā akta pārsūdzēšanas iespējas
Administratīvā procesa likums paredz gan tādas situācijas, kad tiesa, pati pārbaudījusi visus nozīmīgos tiesiskos un faktiskos apstākļus, uzdod iestādei izdot konkrēta satura administratīvo aktu, gan tādas situācijas, kad tiesa ar spriedumu uzdod iestādei izdot administratīvo aktu, nenosakot konkrētu izdodamā administratīvā akta saturu.
Gadījumā, ja tiesa, izskatījusi lietu par administratīvā akta izdošanu, ar spriedumu uzdod iestādei izdot konkrēta satura administratīvo aktu, saskaņā ar res judicata principu šāda akta pārsūdzība nav pieļaujama. Savukārt gadījumā, ja, izpildot tiesas spriedumu par administratīvā akta izdošanu, iestādei pašai vēl jāpārbauda kādi apstākļi vai jāizdara kādi apsvērumi attiecībā uz administratīvā akta saturu, šādu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā, jo tiesas kontrole pār attiecīgo apstākļu vērtējumu un lietderības apsvērumiem vēl nav notikusi.
Administratīvā procesa uzsākšana no jauna kā veids samērīguma principa ievērošanas nodrošināšanā situācijā, kad vairs nepastāv tiesiskais apstāklis, kas bija pamatā nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai
Praksē ir iespējamas situācijas, kurās iestāde, izpildot tiesas spriedumu, izdod privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu, kas balstīts uz tiesas nospriesto, ka tiesiskais regulējums nepieļauj citu attiecīgās situācijas noregulējumu, bet pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās attiecīgais tiesiskais regulējums tiek mainīts un vairs nepastāv tas tiesiskais apstāklis, kuru tiesa spriedumā saskatīja kā pamatu privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai. Ja šāds spriedums attiecas uz ilgstoša rakstura situāciju, nevar izslēgt, ka var būt gadījumi, kad būtu pamats apsvērt, vai ir samērīgi turpināt ar tiesas spriedumu noteiktās tiesiskās sekas apstākļos, kuros tiesiskais regulējums ir mainījies. Šādā situācijā iestāde pēc attiecīgās privātpersonas iesnieguma var lemt par procesa uzsākšanu no jauna. Tādējādi samērīguma apsvērumi šādā situācijā varētu tikt izdarīti, izmantojot administratīvā procesa uzsākšanas no jauna instrumentu un lemjot par jau izdotā administratīvā akta atcelšanu un aizstāšanu ar jaunajam tiesiskajam regulējumam atbilstošu administratīvo aktu.
SKA-19/2024 Ierobežojuma ieņemt maksātnespējas administratora amatu individuāls vērtējums
Maksātnespējas likuma 13.panta 2.daļas 3.punkts, kas nosaka, ka par administratoru nevar būt persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata, ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu lietā 2023-44-01 atzīts par neatbilstošu Satversmei, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, ieņemt maksātnespējas administratora amatu.
Lai nodrošinātu, ka no maksātnespējas administratoru loka tiek izslēgtas tikai tādas personas, kuras apdraud sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas jomai un administratora profesijai, tiesai individuāli jāvērtē riski, kas saistīti ar attiecīgās personas atrašanos administratora amatā, un šai nolūkā tieši jāpiemēro Satversme un ST spriedumā ietvertās atziņas, proti, jāveic individuāls vērtējums, kurā tiek ņemts vērā gan nodarījuma smagums, gan nereabilitējošie apstākļi, gan arī laiks, kas pagājis pēc nodarījuma, un pašas personas attieksme un uzvedība pēc nodarījuma izdarīšanas.
SKA-700/2024 Soda piemērošanas par Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumiem kontrole administratīvajā tiesā
Negodīgas komercprakses aizlieguma likums nepiešķir administratīvajai tiesai tiesības pašai noteikt to, kāds būtu piemērotākais sods par privātpersonas pieļautajiem pārkāpumiem. Tāpēc, pārbaudot Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu, ar kuru privātpersonai noteikts sods par minētā likuma pārkāpumiem, tiesai jāpārliecinās par to, vai lēmuma pamatojums attaisno personai piemēroto sodu un vai lēmums atbilst tiesību normu prasībām. Minētais attiecīgi nozīmē, ka arī gadījumā, ja centrs privātpersonai par vairākiem pārkāpumiem ir noteicis vienu sodu, taču tiesvedības gaitā viens pārkāpums ir izslēgts no konstatēto pārkāpumu loka, tiesai ir jāvērtē no pārsūdzētā lēmuma izrietošie soda noteikšanas apsvērumi un tiesa nevar pati iestāties centra vietā un lemt par to, kāda apmēra sods privātpersonai ir piemērojams šādā situācijā.
Gan personas datu apstrādes noteikumus, gan atlīdzinājuma piešķiršanu par prettiesisku datu apstrādi paredz Vispārīgā datu aizsardzības regula (regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti).
Personai, kas lūdz nemateriālā kaitējuma atlīdzinājumu saskaņā ar minētās regulas 82.panta 1.punktu, jāpierāda ne tikai šīs regulas normu pārkāpums, bet arī tas, ka pārkāpuma dēļ tai patiešām ir nodarīts kaitējums.
Nosakot kaitējuma atlīdzinājuma apmēru prettiesiskas datu apstrādes gadījumā, jāņem vērā tikai datu subjektam faktiski nodarītais kaitējums un tā smagums, jo atlīdzinājums šādās situācijā kalpo vienīgi kā kompensācija par datu subjektam nodarīto kaitējumu.
SKA-314/2024 Publiskais iepirkums radoša rakstura darbiem; “Mazā” iepirkuma nolikuma prasību detalizācijas prasības
Publiskais iepirkums radoša rakstura darbiem
Radoša rakstura darbu iepirkuma nolikumā ir pieļaujams noteikt vērtēšanas kritērijus, nosakot piešķiramo punktu diapazonus par noteiktiem kritērijiem, vienlaikus nenosakot sīkākus kritērijus konkrētu punktu piešķiršanai diapazonu ietvaros.
Situācijā, kad pasūtāmie darbi raksturojami kā radoši un to rezultātu pasūtītājam iepriekš nav iespējams precīzi paredzēt un konkretizēt, katra vērtētāja vērtējums par tiem, ievērojot individuālo izpratni, zināšanas un citus apstākļus, var atšķirties, nepastāvot iespējai šo vērtējumu pilnīgi precīzi sasaistīt ar konkrētiem raksturlielumiem un kvalitātes pazīmēm. Šāda atšķirība, kaut arī rodas katra vērtētāja subjektīvo apsvērumu dēļ, nav uzskatāma par nepareizu vai negodīgu attieksmi pret vērtējamo, kas kropļo konkurenci, bet gan ir saistīta ar iepirkuma priekšmeta kā radoša rakstura darba specifiku. Tas nozīmē, ka iepirkuma procedūra un tās galarezultātā pieņemtais lēmums nav atzīstams par neobjektīvu un prettiesisku tikai tādēļ, ka piedāvājumu vērtēšana notiek pēc kritērijiem, kuros nav pilnībā izslēgta subjektīva novērtējuma iespēja. Tas, vai būtu bijis jābūt subjektivitāti mazāk pieļaujošiem kritērijiem un to novērtēšanas kārtībai, ir vērtējams katrā konkrētā gadījumā.
Tas, ka iepirkumu komisija sastāv no vairākiem locekļiem, palielina iespēju, ka vērtējums kopā veidos pēc iespējas objektīvāku iznākumu arī tad, ja vērtēšana ietver zināmu subjektivitātes elementu.
Pārbaudot iepirkuma procedūras tiesiskumu, vērtēšanas kritēriju piemērošana jāskata kopumā, tostarp jāņem vērā tie instrumenti objektivitātes nodrošināšanai, kādi iestrādāti nolikumā, piemēram, atsevišķu vērtēšanas kritēriju identificēšana, vērtību diapazonu un to robežu noteikšana, individuālā vērtējuma pamatojuma sniegšana, ekspertu pieaicināšana.
“Mazā” iepirkuma nolikuma prasību detalizācijas prasības
Ievērojot likumdevēja mērķi mazāk nozīmīgos iepirkumos piemērot vienkāršākas procedūras prasības, iepirkuma, uz kuru tā zemās līgumcenas dēļ attiecas mazāk striktas iepirkumu procedūras prasības, tiesiskuma vērtējumā jāatturas prasīt tik sarežģītu un detalizētu nolikuma prasību izstrādi, kas padarītu iepirkuma procedūru nesamērīgi apgrūtinošu iepretim iepērkamā pakalpojuma vērtībai.
SKK-272/2024 Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums – spriedumā nav norādīti pierādījumi, ar kuriem pamatots tiesas atzinums
Par tiesisku un pamatotu nav atzīstams tiesas nolēmums, kurā atzinumi par apsūdzētā vainīgumu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pamatoti ar pierādījumiem.
Apelācijas instances tiesa var piemērot Kriminālprocesa likuma 564.panta 6.daļas nosacījumus un pilnībā pievienoties pirmās instances tiesas spriedumā sniegtajam pierādījumu novērtējumam un secinājumiem par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tikai tad, ja pirmās instances tiesa pierādījumus ir novērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 9.nodaļas prasībām un tiesas atzinumi ir pamatoti ar šiem pierādījumiem.
