Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūnijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Apsverot, no kura brīža skaitāms Darba likuma 110.panta 4.daļā minētais prekluzīvais termiņš, tiesai jāpārbauda, vai arodbiedrības nepiekrišana uzteikumam ir absolūta vai kvalificēta (tāda, kurā ir piedāvāts apsvērt uz darbinieka interešu ievērošanu vērstu risinājumu ārpustiesas kārtībā), kā arī strīda gadījumā jāiztulko arodbiedrības (darbinieka) saziņa ar darba devēju, lai noskaidrotu brīdi, kurā saņemta galīgā absolūtā nepiekrišana, kura noteic šā termiņa tecējuma sākumu.
SKA-[F]/2023 Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā paredzētā iegādes procesa piemērošanas izņēmumi
Situācija, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (kapitālsabiedrība), kura pamatdarbība ir siltumenerģijas ražošana, pārvade, sadale un tirdzniecība pašvaldības teritorijā un kurš tādējādi ir uzskatāms par siltumapgādes sistēmas operatoru Enerģētikas likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, iepērk siltumenerģiju no cita komersanta, atbilst Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā paredzētajam izņēmuma gadījumam, kad siltumenerģijas iegāde nav pakļauta šī likuma regulējumam.
Tas vien, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šādā situācijā izvēlas enerģijas vai kurināmā iegādei par paraugu izmantot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā paredzētās procedūras, nenoved pie tā, ka uz šādu iegādes procedūru ir attiecināms Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums un likumā norādītā iepirkumu procedūras tiesiskuma kontrole Iepirkumu uzraudzības birojā un administratīvajā tiesā.
SKK-66/2024 Apsūdzības izsniegšana
Apsūdzības izsniegšana neparedz visos gadījumos tiešu lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzības) kopijas nodošanu apsūdzētajam un nav saistāma ar brīdi, kad apsūdzētais saņēmis minēto lēmumu. Ja apsūdzētais izvairās saņemt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, prokuroram jārīkojas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KL) 406.panta 3., 6. un 9.daļā noteikto.
KL likuma 321.panta 5.daļa neparedz atšķirīgus kritērijus atkarībā no pasta sūtījuma veida. Proti, ja apsūdzības kopija apsūdzētajam nogādāta pa pastu, uzskatāms, ka par apsūdzību viņam ir paziņots septītajā dienā pēc apsūdzības kopijas nodošanas pastā neatkarīgi no pasta sūtījuma veida – parasts vai ierakstīts pasta sūtījums.
Būtisks ieguldījums datubāzes satura iegūšanā, pārbaudē un noformēšanā
Ieguldījums datubāzes satura iegūšanā ir līdzekļi, kas izmantoti esošu neatkarīgu materiālu meklēšanai un to apkopošanai minētajā datubāzē, izņemot līdzekļus, kas ir izmantoti pašai materiālu radīšanai. Ar līdzekļiem datubāzes satura iegūšanai katrā ziņā ir saprotami gan datubāzes veidotāja izmantotie līdzekļi nepieciešamo datu identificēšanai (atrašanai, atbilstības izvērtēšanai un tamlīdzīgi), gan datu iegādei, gan arī tādas programmatūras izstrādei vai iegādei, kas nodrošina šādu datu ievades iespēju datubāzes izmantotājiem. Arī izdevumi, kas attiecas uz potenciālo datubāzes izmantotāju informēšanu par konkrēto datubāzi un iespēju tajā ievadīt datus, veido ieguldījumus datubāzes satura iegūšanai.
Ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura pārbaudi, ir līdzekļi, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību ir izmantoti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes veidošanas un darbības laikā. Ar līdzekļiem datubāzes satura pārbaudei ir saprotami gan līdzekļi datu neatbilstības noteikšanai, gan līdzekļi šādu neatbilstību novēršanai.
Ieguldījums datubāzes satura noformēšanā ietver līdzekļus, kuri izmantoti, lai piešķirtu minētajai datubāzei tās informācijas apstrādes funkciju, proti, tos, kas izmantoti šajā datubāzē esošo materiālu sistemātiskai vai metodiskai apkopošanai, kā arī to individuālas pieejamības nodrošināšanai. Šādi līdzekļi katrā ziņā ir līdzekļi datubāzē ievadāmo vai ievadīto datu strukturēšanai, tostarp indeksu vai citu strukturēšanas mehānismu izstrādei, kā arī meklētāju izveidei un pilnveidošanai elektroniskajās datubāzēs. Līdzekļi datubāzes noformēšanai ir arī iepriekšminētā mērķa sasniegšanai izmantotie līdzekļi programmatūras izstrādei un pilnveidošanai, kā arī tāda personāla algošanai, kas nodrošina datubāzes noformēšanu. Arī līdzekļi atbilstošas programmatūras lietošanas tiesību iegādei atzīstami par ieguldījumu datubāzes noformēšanā. Turpretim par šādiem līdzekļiem nav atzīstami līdzekļi jau gatavu datubāzu iegādei vai tādu uzņēmumu iegādei, kuriem ir tiesības uz šādām datubāzēm.
Izvērtējot, vai datubāzes veidotājs ir ielicis būtisku ieguldījumu tās izveidē, ņemams vērā datubāzu īpaša veida (sui generis) tiesību aizsardzības ieviešanas mērķis – veicināt tādu datu uzkrāšanas un apstrādes sistēmu izveidi, kas sekmē informācijas tirgus attīstību apstākļos, kad ik gadu strauji pieaug visās nozarēs radīto un apstrādāto datu apjoms. Nepieciešamais ieguldījumu apjoms, lai tiktu nodrošināta šāda aizsardzība, nevar tikt noteikts pārmērīgi augsts.
Datubāzes satura vai tā daļas iegūšanas vai atkārtotas izmantošanas aizliegšana
Datubāzes veidotājs ir tiesīgs aizliegt datubāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu tikai tad, ja šo darbību rezultātā datubāzes veidotājam tiek liegti ienākumi, kas tam ļautu atgūt datubāzes izveidē izdarītos ieguldījumus.
Ne ikkatra negatīva ietekme, ko specializētās meklētājprogrammas darbība rada attiecībā uz datubāzes veidotāja ienākumiem, ir pamats aizliegt šādas meklētājprogrammas darbību. Izskatot lietu pēc būtības, tiesai jānovērtē šāda ietekme, ja tāda ir, un tā jāsamēro ar lietotāju un datubāzu veidotāju konkurentu likumīgajām interesēm.
Vienlīdzīgas attieksmes princips un ar to nesaraujami saistītais godīgas konkurences nodrošināšanas mērķis liedz iepirkuma procedūrā paturēt tādus piedāvājumus, kas nav sagatavoti neatkarīgi. Līdz ar to tas, ka publiskā iepirkuma procedūrā nav pieļaujams akceptēt tādus saistīto personu piedāvājumus, kas nav sagatavoti neatkarīgi, izriet tieši no vienlīdzīgas attieksmes principa. Savukārt tas, ka pasūtītājs konkursa nolikumā ir uzsvēris, ka piedāvājumiem ir jābūt sagatavotiem neatkarīgi, būtībā ir vienlīdzīgas attieksmes principa iedzīvināšana. Arī tad, ja nolikumā šādas prasības nebūtu, vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences princips jebkurā gadījumā prasītu, lai pretendentu piedāvājumi būtu sagatavoti neatkarīgi.
Tas, ka valsts normatīvajā aktā nav tieši paredzēts, ka pretendentu (tā piedāvājumu) izslēdz no iepirkuma procedūras, ja konstatējams, ka piedāvājums nav sagatavots neatkarīgi, neatceļ pasūtītāja pienākumu pārbaudīt tā rīcībā nonākušo informāciju un izvērtēt, vai ir pamats uzskatīt, ka iesniegtie piedāvājumi nav sagatavoti neatkarīgi. Attiecīgi tas, ka likumā nav paredzēts šāds izslēgšanas iemesls, nav arī šķērslis pasūtītājam izslēgt no dalības konkursā tādu piedāvājumu, par kuru secināts, ka tas nav sagatavots neatkarīgi.
Administratīvajā aktā iekļautas atsauces uz sekundārajiem tiesību avotiem, kas nav pieejami valsts valodā
Administratīvā akta pamatojumu veido pats lēmuma teksts. Pamatojumam ir jāizriet no administratīvā akta teksta, proti, tieši šim tekstam ir jārada skaidrība par adresātam uzlikto pienākumu un šī pienākuma tiesisko un faktisko pamatu. Tādējādi apstāklim, ka avoti, uz kuriem ir atsauces administratīvajā aktā, ir svešvalodā, nevajadzētu ietekmēt paša administratīvā akta skaidrību un saprotamību.
Sekundārie tiesību avoti paši par sevi nevar veidot administratīvā akta pamatojumu, tie var tikt izmantoti vienīgi kā papildu argumentācija tam pamatojumam, kas nosaka privātpersonas pienākumus. Tas izriet gan no Administratīvā procesa likuma 67.panta 5.daļas, gan arī no likuma atrunas principa. Ievērojot to, ka tiesiskas sekas var tikt radītas vienīgi uz vispārsaistošu tiesību avotu pamata, tiem ir izvirzāmas īpašas prasības attiecībā uz to pieejamību, kvalitāti, skaidrību un valodu. Attiecīgi, ievērojot sekundāro tiesību avotu vietu tiesību avotu klasifikācijā, uz tiem nav pamata izvirzīt tādas pašas prasības par to pieejamību valsts valodā kā attiecībā uz vispārsaistošiem tiesību avotiem. Līdz ar to arī nav pamata no tiesību normu piemērotāja prasīt, lai tas iztulko ikvienu tiesību avotu, uz kuru tas savā argumentācijā atsaucas. Pretējā gadījumā tas novestu pie situācijas, kad tiesību normu piemērotājs smagnējās un procesuālai ekonomijai neatbilstošās procedūras dēļ vairs neatsauktos uz sekundārajiem tiesību avotiem. Tādējādi tiesību normu piemērotājam būtu visai ierobežotas iespējas administratīvajā aktā veidot vispusīgi izsvērtu un kvalitatīvu argumentāciju. Samērojot sabiedrības un indivīda intereses, attiecībā uz sekundārajiem tiesību avotiem ir pietiekami, ka tiek iztulkots vienīgi tas teksts, uz kuru iestāde atsaucas administratīvajā aktā. Tādējādi iestādes atsaukšanās uz sekundārajiem tiesību avotiem, kas nav pieejami valsts valodā, nepārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu un Satversmes 90.pantā nostiprināto principu, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
Aizliegtas vienošanās konstatēšana starp publiskā iepirkuma dalībniekiem, kas aktīvi nedarbojas tirgū, kurā konkurences ierobežojums tiek plānots vai ir noticis
Aizliegtas ir vienošanās starp tirgus dalībniekiem, arī tādiem, kuri tikai gatavojas veikt saimniecisko darbību. Turklāt par konkurenci uzskata ne tikai esošu, bet arī potenciālu sāncensību starp tirgus dalībniekiem. Tādējādi, lai tirgus dalībnieks būtu atbildīgs par konkurences noteikumu pārkāpumu, tam nav jābūt aktīvam tirgū, kurā konkurences ierobežojums tiek plānots vai ir noticis.
Konkurence publiskajos iepirkumos īstenojas tikai brīdī, kad tirgus dalībnieki piedalās iepirkumā. Līdz ar to, ja pastāv vienošanās par nepiedalīšanos iepirkumā, tiek ierobežota tirgus dalībnieku iesaiste konkurencē, tādējādi potenciālajiem konkurentiem nekļūstot par aktīviem konkurentiem konkrētajā iepirkumā. Šādos apstākļos nav pamata sagaidīt, ka tirgus dalībnieki pirms piedalīšanās iepirkumā noteikti būs bijuši aktīvi konkrētajā tirgū. Līdz ar to, vērtējot konkurences pārkāpumu, šādā gadījumā nav pamata Konkurences padomei pierādīt, ka personas ir aktīvas konkurentes konkrētajā tirgū. Lai konstatētu konkurences tiesību pārkāpumu, ir pietiekami konstatēt, ka personas ir potenciāli konkurenti iepirkumos.
Arī situācijā, kad tirgus dalībnieks ir vienīgi veicinājis citu tirgus dalībnieku starpā īstenoto aizliegto vienošanos, tas nav atbrīvojams no atbildības par aizliegto vienošanos. Tādējādi situācijā, kad tirgus dalībnieks ir tiešs saskaņoto darbību dalībnieks, vēl jo vairāk nav pamata atsaukties uz faktu, ka tirgus dalībnieks aktīvi nedarbojas konkrētajā tirgū.
Uzņēmuma atbildība konkurences pārkāpuma izdarīšanā
Darbinieks savus amata pienākumus pilda uzņēmuma, kurā viņš strādā, labā un tā vadībā un tādējādi tiek uzskatīts par ietilpstošu ekonomiskajā vienībā, kas veido šo uzņēmumu. Lai konstatētu konkurences tiesību pārkāpumus, darbinieka iespējamā pret konkurenci vērstā rīcība ir piedēvējama uzņēmumam, kuram viņš ir piederīgs un kurš principā ir saucams pie atbildības.
Tādējādi, lai uzņēmuma darbībā konstatētu Konkurences likuma 11.panta 1.daļas pārkāpumu, nav izšķirošas nozīmes tam, vai konkurences pārkāpuma izdarīšanā ir iesaistījušies uzņēmuma darbinieki vai amatpersonas. Nav arī nozīmes tam, vai uzņēmums ir devis šādu uzdevumu saviem darbiniekiem. Būtiski ir tas, vai darbinieka rīcība objektīvi ir ierobežojusi konkurenci.
SKA-577/2024 Pieteikuma par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieļaujamības izvērtēšana
Ja pieteikumā par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav norādīts uz apstākļiem, kuri eventuāli varētu tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem Administratīvā procesa likuma 353.panta izpratnē, pastāv procesuāls šķērslis šāda pieteikuma izskatīšanai. Tas, vai procesa dalībnieka norādītie apstākļi vispār atbilst kādam no minētajā pantā paredzētajiem apstākļu veidiem, jāizvērtē jau pieteikuma pieļaujamības pārbaudes stadijā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 356.panta 1.daļai pieteikuma pieļaujamības izvērtēšana ir tiesneša kompetencē.
SKA-273/2024 Jēdziena “normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums” interpretācija
Ja personai būvatļauja ir izsniegta pirms 2014.gada 1.oktobra, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.6daļā norādītais jēdziens “normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums” ir interpretējams kopsakarā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 80. un 171.punktu. Ja būvdarbi ir uzsākti līdz šo MK noteikumu spēkā stāšanās brīdim un būvatļaujā nav norādīts būvdarbu maksimālais ilgums, maksimālais termiņš – 8 gadi – ir skaitāms no 2014.gada 1.oktobra neatkarīgi no brīža, kad būvatļauja ir izsniegta. Izšķiroša nozīme maksimālā būvdarbu ilguma aprēķināšanai ir tam, vai pirms šo noteikumu spēkā stāšanās izsniegtā būvatļaujā ir vai nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums.
Riska personu sarakstā iekļautas personas pienākums pašai norādīt uz apstākļiem, kādēļ tās iekļaušana riska personu sarakstā ir nesamērīga
Nosakot kritērijus personas iekļaušanai riska personu sarakstā, likumdevējs ir apzinājis un uzskaitījis tos gadījumus, kas vispārīgi identificē pazīmes, kas pašas par sevi jau norāda uz nepieciešamību atturēt šīm pazīmēm atbilstošu personu no iesaistīšanās komerctiesiskajā vidē. Iestādei ne vienmēr būs zināmi apstākļi, kādēļ konkrētais gadījums ir atšķirīgs no likumā vispārīgi paredzētā tipiskā gadījuma, vai arī tā varētu konkrētajā situācijā pēc savas iniciatīvas nespēt pietiekami vispusīgi novērtēt, ka iekļaušana riska personu sarakstā varētu būt nesamērīga. Tādēļ visupirms personai pašai būtu jānorāda uz apstākļiem, kas varētu liecināt par to, ka tās darbības nerada draudus nodokļu sistēmas darbībai un attiecīgi tās iekļaušana riska personu sarakstā ir nesamērīga. Piemēram, par tādiem būtu atzīstami apstākļi, no kuriem redzams, ka nodokļu maksātāja rīcība ir bijusi vērsta uz tās pienākumu nodokļu jomā izpildi.
Maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā fakts kā viens no kumulatīvajiem priekšnoteikumiem personas atbilstības riska personas kritērijiem konstatēšanai
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta e)apakšpunkts nosaka vairākus kritērijus, kuriem izpildoties komercsabiedrības amatpersona ir iekļaujama riska personu sarakstā. Viens no normā minētajiem kritērijiem ir tāds, ka komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Nozīme minētā kritērija izpildē ir tieši maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā faktam.
Ziņas par maksātnespējas procesa norisi un maksātnespējas lietu ir ierakstāmas maksātnespējas procesa reģistrā, kas ir publiski pieejams un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Tomēr tiesību normas neparedz, ka minētajā reģistrā ierakstāmo ziņu vidū būtu ziņas par to, kad tiesā ir iesniegts maksātnespējas pieteikums.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests (VID) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā faktu, kas ir viens no kumulatīvajiem priekšnoteikumiem personas atbilstības riska personas kritērijiem konstatēšanai, nevar pārliecināties, ielūkojoties reģistrā. Tas norāda, ka attiecīgā fakta, ka nepastāv (ir zudis) pamats personas iekļaušanai sarakstā, paziņošana dienestam pamatā tiek pārnesta uz pašu personu, kurai savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nolūkā ir jāgādā, ka attiecīgā informācija pēc iespējas nekavējoties tiek paziņota iestādei.
Personas paziņojums VID par tās veiktajām darbībām, kuru rezultātā ir zudis pamats tās iekļaušanai sarakstā, ir pamats dienestam lemt par personas izslēgšanu no saraksta. No personas līdzīga rīcība sagaidāma arī tad, ja apstākļi, kas izslēdz tās esību riska personu sarakstā, iestājas pirms lēmuma par iekļaušanu riska personu sarakstā pieņemšanas. Tāpēc darīt zināmu faktu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu primāri ir pašas personas atbildība.
Ziņu sniegšana VID par personas izslēgšanu no riska personu saraksta
Tādu ziņu, kas norāda, ka ir zudis pamats personas iekļaušanai riska personu sarakstā, vēlāka sniegšana VID var būt pamats personas izslēgšanai no riska personu saraksta, bet nevar būt pamats lēmuma par iekļaušanas sarakstā atzīšanai par prettiesisku.
Likumdevējs Administratīvā procesa likumā nav noteicis ārvalsts tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi administratīvajās lietās. Pat ja ārvalsts tiesas spriedums tiktu atzīts Latvijā, tā motīvu daļā norādītie fakti nav jaunatklāti apstākļi Administratīvā procesa likuma 353.panta 1. un 3.punkta izpratnē.
Spriedums pats par sevi nav pierādījums. Spriedumā tiesa noteiktus faktus atzīst par pierādītiem, pamatojoties uz tās izdarītu pierādījumu novērtējumu, un šādi fakti var tikt uzskatīti par pierādītiem citā lietā tikai tiktāl, ciktāl likums piešķir spriedumam prejudiciālu nozīmi.
Tiesību normas neprecizē, kurā brīdī ir uzskatāms, ka ir pilnībā pabeigti visi zemes reformas pasākumi. MK rīkojuma izdošana par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā vai novada pašvaldības teritoriālajā vienībā (pilsētā), nozīmē vien to, ka atbildīgās institūcijas, kurām bija jāpieņem lēmumi zemes reformas ietvaros, tos ir pieņēmušas.
Šāda rīkojuma sekas nav tādas, ka tiek pilnībā pārtraukti zemes reformas ietvaros uzsāktie juridiskie un faktiskie procesi. Tas būtu klajā pretrunā gan ar Satversmes 105.pantā paredzētajām personu tiesībām uz īpašumu, gan ar pašu zemes reformas mērķi.
Līdz ar to, ja par zemes reformas ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz konkrētas personas zemes pieprasījumu izceļas tiesisks strīds, MK rīkojums par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā pašvaldībā nevar būt šķērslis tiesai izskatīt personas prasījumu arī par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu.
