Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko augustā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKA-84/2024 Zīmolvārda reklāma patērētāju kreditēšanas jomā
Zīmolvārda reklāma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.3panta izpratnē (patērētāju kreditēšanas jomā)
Arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāma pēc būtības ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāma. Tās mērķis, kā ikvienas reklāmas mērķis, ir, reklamējot zīmolu un veicinot tā atpazīstamību, popularizēt attiecīgos pakalpojumus vai veicināt pieprasījumu pēc tiem. Līdz ar to nav iespējams nošķirt kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmu no kreditēšanas pakalpojumu reklāmas.
Lai Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.3pantā paredzētajiem reklāmas ierobežojumiem būtu lietderīga iedarbība un tie sasniegtu savu mērķi, zīmolvārda reklāmas saturs šā panta ietvaros ir sašaurināms. Proti, lai reklāmu varētu atzīt par zīmolvārda reklāmu minētās tiesību normas izpratnē, tās saturam ir jāaprobežojas vienīgi ar paša zīmolvārda atpazīstamības veicināšanu. Tas nedrīkst ietvert tiešus vai netiešus jebkādā formā izteiktus patērētājiem uztveramus aicinājumus vai mājienus izmantot kreditēšanas pakalpojumus. Pretējā gadījumā minētā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums zaudētu jēgu. Tas, vai reklāma ir uzskatāma par zīmolvārda reklāmu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, noskaidrojams, izvērtējot katra konkrētā gadījuma apstākļus.
Zīmolvārda reklāmas, kura aicina patērētāju izmantot kreditēšanas pakalpojumus, aizliegums
Aizliegta ir tikai tāda zīmolvārda reklāma, kas patērētājiem uztveramā veidā aicina izmantot kreditēšanas pakalpojumus. Lai arī tas ievērojami sašaurina pieļaujamo reklāmas saturu, tomēr tas nenozīmē, ka principā nevar tikt izplatītas nekādas kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju zīmolvārdu reklāmas, piemēram, izvietojot reklamēšanas platformās vai interneta vidē zīmolu veidojošus elementus, organizējot vai sponsorējot pasākumus, kuros tiek reprezentēts pakalpojumu sniedzēja zīmols, un citos veidos, veicinot tieši paša zīmola atpazīstamību.
SKA-103/2024 Īpašā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīma lietotām mantām mērķis un šī režīma būtība
Īpašā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīma lietotām mantām mērķis un šī režīma būtība
Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 138.pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas režīma lietotām mantām mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultās uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem attiecībā uz nodokļa maksātājiem. Minētais īpašais nodokļa piemērošanas režīms ir uzskatāms par atkāpi no vispārējiem PVN piemērošanas principiem, līdz ar to tas piemērojams sašaurināti, un tā piemērošanai nevajadzētu radīt izvairīšanos no PVN nomaksas.
Tāpēc, piemērojot PVN likuma 138.pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, lai sasniegtu tā mērķi, ar PVN neapliek visu pārdošanas darījuma vērtību, bet tikai starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību, proti, tiek aplikta tikai peļņas daļa.
Iekļaujamā vērtība proporcijas aprēķina komponentē “darījumu vērtība bez nodokļa, kuri dod tiesības atskaitīt priekšnodokli”, ja darījumos ar lietotām mantām tiek piemērots īpašais PVN piemērošanas režīms
Darījumos, kad tiek piemērots īpašais nodokļa piemērošanas režīms saskaņā ar PVN likuma 138.pantu, tirgotājam ir tiesības atskaitīt priekšnodoklī summu, kas ir ne lielāka par aprēķināto PVN, kas aprēķināts minētā likuma 138.panta 10.daļas kārtībā.
Tātad, ja starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību pozitīva starpība neveidojas, bet tā ir nulle vai negatīva, citiem vārdiem sakot, nav radusies peļņas daļa, nerodas arī vērtība, kas ir apliekama ar PVN. Secīgi nevar arī rasties atskaitāms priekšnodoklis. Līdz ar to šādā gadījumā darījums nerada nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt nodokli, jo darījuma rezultātā nav radīta pievienotā vērtība. Tādējādi, arī veicot proporcijas aprēķinu atskaitāmā priekšnodokļa daļas aprēķināšanai saskaņā ar PVN likuma 98.panta 2.daļu, šāda darījuma vērtība (starpība starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību, no kuras ir atņemts nodoklis) nav iekļaujama proporcijas aprēķinā skaitītāja un saucēja komponentē “darījumu vērtība bez nodokļa, kuri dod tiesības atskaitīt priekšnodokli” atskaitāmās priekšnodokļa daļas noteikšanai.
Nodokļu maksātāja apstrīdēšanas procesā neizteikto iebildumu pārbaude tiesā
Ja nodokļu maksātājs apstrīdēšanas procesā nav paudis nodokļu administrācijai savus iebildumus par konkrēto nodokļu revīziju kādā tās daļā un konkrētu summu aprēķinu, bet ar jauniem iebildumiem vēršas vien tiesā, uz minēto ir jālūkojas kā uz lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības neievērošanu attiecībā uz konkrēto strīdus jautājumu.
Lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana kā priekšnoteikums pieteikuma izskatīšanai tiesā nav pašmērķīgs – tā ir vērsta uz to, lai zemāku iestāžu rīcība un lēmumi tiktu sākotnēji pārbaudīti pašas pārvaldes iekšienē un kļūdas, ja tādas ir, novērstas ātrāk un efektīvāk.
SKA-181/2024 Disciplināratbildības piemērošana neizslēdz kriminālatbildības piemērošanu
Disciplinārpārkāpuma objekts (aizsargājamā interese) ir dienesta pienākumu izpilde. Disciplinārsods ir disciplinārpārkāpuma sekas. Disciplinārsoda piemērošanas gadījumā tiek samazinātas no dienesta attiecībām izrietošās tiesības, iespējams, pat pārtrauktas dienesta attiecības. Savukārt, ja persona tiek saukta pie kriminālatbildības, personai tiek noteikts sods (pienākums), kura izpilde tiek nodrošināta ar piespiedu līdzekļiem. Tādējādi disciplinārsoda, arī atbrīvošanas no amata, smaguma pakāpe neiegūst krimināltiesisku raksturu.
Tāpēc disciplināratbildības piemērošana par konkrētu darbību (bezdarbību) neizslēdz kriminālatbildības piemērošanu par šo pašu darbību (bezdarbību). Apstāklis, ka par to pašu darbību (bezdarbību) uzsākts kriminālprocess, nav šķērslis amatpersonai piemērot disciplinārsodu pirms attiecīgo kriminālprocesu noslēdzošā nolēmuma spēkā stāšanās. Tas arī nav atzīstams par dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4.panta un Latvijas Republikas Satversmes 92.panta izpratnē.
SKA-557/2024 Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt būvatļauju
Lai arī par projektēšanas procesā izstrādātiem risinājumiem un to atbilstību būvatļaujā izvirzītajiem nosacījumiem var iebilst tajā brīdī, kad ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, apstāklis, ka šāda atzīme vēl nav izdarīta, nevar būt par pamatu, lai atteiktu pieņemt prasījumu par būvatļaujas atcelšanu. Būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā. Tā savu tiesisko dabu nemaina atkarībā no tā, vai ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Proti, tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt būvatļauju, kas izsniegta saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta 2.daļu, nav ierobežojamas tā iemesla dēļ, ka būvatļaujā nav izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.
SKC-60/2024 Parādnieka aizsardzība faktoringa līguma gadījumā
Ievērojot faktoringa līguma un cesijas savstarpējo saikni, parādniekam, no kura faktors atbilstoši Komerclikuma 473.panta noteikumiem prasa izpildīt prasījumam atbilstošo saistību, ir Civillikuma (CL) 1808.pantā paredzētās parādnieka tiesības. Proti, parādnieks var izteikt pret faktoru, kurš reizē ir cesionārs, arī tās ierunas, kas viņam bijušas pirms cesijas un tās laikā pret cedentu (faktora klientu).
Būvdarbu pasūtītāja tiesību izdarīt ieturējumus no samaksas uzņēmējam, ja pēdējais nav novērsis būvdarbos pieļautos defektus, un ieskaita nošķiršana
Ja pasūtītājs izlieto būvniecības līgumā noteiktās tiesības izdarīt ieturējumus jeb atskaitījumus no samaksas uzņēmējam sakarā ar tā pieļautiem, bet nenovērstiem defektiem, tad šo tiesību īstenošana ir atzīstama nevis par ieskaitu, bet gan par īpašu ieturējuma jeb cenas samazinājuma ierunu, kas pēc savas juridiskās dabas līdzinās CL 2190.pantā paredzētajām darba devēja tiesībām savus zaudējumus aizturēt no maksājumiem, kas pienākas darbiniekam. Attiecīgās ierunas izlietošanai pretprasības virzīšana nav nepieciešama.
SKC-704/2024 Lietas piekritības sākotnējās noteikšanas brīdis
Lietas piekritība sākotnēji nosakāma uz prasības izvirzīšanas brīdi, proti, brīdi, kad prasības pieteikums iesniegts (nosūtīts) tiesai. Ja prasības pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai un trūkumi novērsti, par prasības izvirzīšanas brīdi atzīstama diena, kad prasītājs pirmoreiz iesniedzis prasības pieteikumu tiesai.
Pamats atteikumam pieņemt prasības pieteikumu, ja strīda jurisdikcija ir citas valsts tiesai
Strīda pārrobežu (valstiskās) jurisdikcijas jautājums ir par to, kuras valsts tiesai piekrīt attiecīgā strīda izskatīšana. Tādējādi, ja lieta nav piekritīga Latvijas tiesai, tad atteikuma pieņemt prasības pieteikumu pamats ir Civilprocesa likuma (CPL) 132.panta 1.daļas 6.punkts (lieta nav piekritīga šai tiesai), nevis 132.panta 1.daļas 1.punkts (strīds nav pakļauts tiesai).
Jurisdikcijas pārbaude saskaņā ar regulu 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta versija) 8.iedaļā (27., 28.pantā) paredzēti pamatnoteikumi kārtībai, kādā tiesa pārbauda jurisdikciju.
Atbilstoši tiem tiesa vispirms noskaidro, vai nav piemērojami izņēmuma jurisdikcijas noteikumi saskaņā ar minētās regulas 24.pantu, jo, ja lieta ir citas dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, tiesa pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav jurisdikcijas, proti, atsaka pieņemt prasības pieteikumu uz CPL 132.panta 1.daļas 6.punkta pamata.
Citos gadījumos tiesai ir jāuzsāk lieta un jānosūta atbildētājam prasības pieteikums. Ja atbildētāja domicils prasības izvirzīšanas brīdī ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tas nav pamats atteikt pieņemt pieteikumu tā sākotnējās izvērtēšanas stadijā, jo atbildētājam nav liegts piekrist tiesas, kurā prasība izvirzīta, jurisdikcijai. Tādēļ vispārējās jurisdikcijas pārbaude turpināma jau ierosināta tiesvedības procesa gaitā – pēc tam, kad atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums.
