Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9. janvārī noraidīja pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums izslēgt pieteicēju no iepirkuma par autoceļa posma pārbūvi. Senāts spriedumā atzina, ka Administratīvā rajona tiesa pareizi piemērojusi tiesību normas, atzīstot, ka pieteicējas iesniegtie dokumenti neatbilda nolikumā izvirzītajām prasībām un pasūtītājai nebija pamata lūgt precizēt pieteicējas iesniegto piedāvājumu attiecībā uz tajā norādīto naudas plūsmu.
VAS "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk – pasūtītāja) izsludināja atklātu konkursu "Valsts reģionālā autoceļa P37 Pļaviņas – Madona – Gulbene km 71,500 – 80,430 pārbūve" (turpmāk – iepirkums), kā piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot zemāko cenu. Iepirkumā savus piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti, tostarp pieteicēja SIA "TREV-2 Grupp", kuras piedāvājums bija ar vismazāko cenu. Pasūtītāja nolēma noraidīt pieteicējas piedāvājumu, jo tas neatbilst iepirkuma nolikuma atsevišķiem punktiem, saskaņā ar kuriem pretendentam bija jāiesniedz darbu veikšanas kalendārais grafiks un naudas plūsmas pārskats.
Lietā SKA-185/2020 ir strīds par to, vai pieteicējas iesniegtā naudas plūsmas tabula atbilda nolikumā izvirzītajām prasībām, vai pasūtītājai bija pamats lūgt precizēt pieteicējas iesniegto piedāvājumu attiecībā uz tajā norādīto naudas plūsmu, kā arī par to, vai nepilnības naudas plūsmas tabulā, ja tādas ir bijušas, varēja būt pamats pieteicējas piedāvājuma noraidīšanai.
Administratīvā rajona tiesa spriedumā secināja, ka pieteicējas iesniegtais piedāvājums nesaturēja nolikumā minēto naudas plūsmas tabulu un ka pieteicēja tādējādi nav pierādījusi tās spēju nodrošināt nolikumā norādīto tehnisko prasību izpildi, kas ir pamats pieteicējas piedāvājuma noraidīšanai. Turklāt tiesa secināja, ka pasūtītāja arī nedrīkstēja lūgt pieteicēju precizēt tās piedāvājumu.
Senāts lietā konstatēja, ka naudas plūsmas tabula nolikumā nav detalizēti aprakstīta, izpratne par iesniedzamā dokumenta saturu varētu arī nedaudz atšķirties. Senāts spriedumā norāda uz praksē atzīto, ka atbilstoši tiesiskās drošības un prognozējamības principam šādā gadījumā nozīme ir nevis tam, kā šo prasību ir sapratis pasūtītājs, bet gan tam, kā pretendenti minēto prasību objektīvi varēja saprast kā pasūtītāja gribu.
Senāts nekonstatēja pirmās instances tiesas kļūdas, atzīstot, ka pieteicējas iesniegtā naudas plūsmas tabula neatbilst nolikuma prasībām. Pasūtītāja ar "naudas plūsmas tabulu" ir sapratusi dokumentu, kurā ir jāatspoguļo naudas aprite saskaņā ar nolikumam pievienotajā līguma projektā noteikto maksājumu samaksas kārtību, proti, dokumentu, kurā ir jānorāda, kurā mēnesī un kādā apmērā pretendents plāno saņemt katru konkrēto līguma projektā noteikto maksājumu. Līdz ar to nolikumā ietvertā prasība attēlot plānoto naudas plūsmu pa mēnešiem, ievērojot līguma projektā noteikto maksāšanas kārtību, varētu tikt saprasta tā, kā to norādījusi pasūtītāja, proti, kā prasība attēlot saskaņā ar līguma projektu saņemamās naudas summas pa mēnešiem.
Senāts arī nekonstatēja tiesas kļūdas, atzīstot, ka pasūtītāja nebija tiesīga lūgt pieteicēju precizēt tās piedāvājumu, jo piedāvājuma papildināšana jau pēc sākotnējam piedāvājumam noteiktā iesniegšanas termiņa radītu nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem pretendentiem, jo visiem pretendentiem bija noteikts vienāds piedāvājuma iesniegšanas termiņš, kuram iestājoties, piedāvājuma iesniegšana vairs nebija pieļaujama.
