Pagājušais gads, pasaulē un arī Latvijā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē ir raisījis daudzus un dažādus jautājumus tieši par veselības datu apstrādi darba vietā. Mēģinot atgriezties ierastajā darba vidē, darba devēji, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību organizācijā, nodrošinātu darbiniekiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus un dotu iespēju tiem atgriezties darbā klātienē veic kolektīvo Covid-19 testēšanu uz vietas. Bieži vien, darba devēji vēlas saņemt informāciju par visu darbinieku veikto Covid-19 testu rezultātiem, apstrādājot informāciju par katra konkrētā darbinieka veselības datiem. Datu valsts inspekcija (DVI) skaidro, vai tas ir likumīgi.
DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli, piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav ir īpašo kategoriju personas dati Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regula) izpratnē, savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas glabāšana elektroniskajā sistēmā ir personas datu apstrāde.
Apstrādāt informāciju par personu (konkrētajā gadījumā darbinieku) veselību drīkst tikai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. pantā noteiktajā kārtībā. Pirms apstrādes uzsākšanas nepieciešams saprast, vai tā būs pamatota. Attiecīgi, darba devējam ir jāspēj pamatot, uz kuru Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā un 9. panta 2. punktā minēto tiesisko pamatu apstrādā darbinieku vārdu, uzvārdu, Covid-19 testa rezultātu datus.
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantu, pārzinim ir jāievēro arī citi tajā noteiktie nosacījumi, saskaņā ar kuriem jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai, pārredzamai un tikai atbilstoši paredzētajam nolūkam (mērķim) un tam nepieciešamajā apjomā.
Pacientu tiesību likuma (PTL) 10. panta 2. daļā paredzēts, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā. Ja, darbinieks, nav sniedzis piekrišanu ārstniecības iestādei (piemēram, laboratorijai) izsniegt darba devējam (pa tiešo) informāciju par Covid-19 testa rezultātiem, tad darba devējam nav tiesiska pamata šādu informāciju saņemt, ja vien neiestājas Pacientu tiesību likuma 10. panta 5. daļas 14. punktā noteiktais, kas paredz, ka pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz nelaimes gadījumā darbā cietušā nodarbinātā darba devējam – nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību.
DVI šobrīd nekonstatē, ka darba devējam pastāv tiesiskais pamats apstrādāt informāciju par darbinieka veselību tiešā veidā pēc kolektīvas testēšanas iegūstot Covid-19 pozitīva testa rezultātus no laboratorijas. Vienlaikus vērš uzmanību, ka šādas tiesības darba devējam var parādīties tikai tad, ja ir konstatēts nelaimes gadījums.
