Aplūkosim, kā noteikt piemērojamo likumu un kurai tiesai ir jurisdikcija skatīt strīdu par preču pirkumu līgumiem, ja puses nav vienojušās par piemērojamajiem tiesību aktiem un tiesas jurisdikciju lietās, kurās ir ārvalstu elements!

2019.gada 2.maijā Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Ņemot vērā, ka kādreizējā Civillikuma (CL) redakcija saistībā ar privātajiem testamentiem radīja virkni situāciju, kad regulējumu izmantoja ļaunprātīgi, piemēram, īpaši izplatīti bija gadījumi, kad zvērinātiem notāriem iesniegts viltots privāts testaments un prettiesiski iegūts matojuma atstājēja īpašums, likumdevējs ar šiem grozījumiem beidzis ieviest izmaiņas privāto testamentu regulējumā, kas būtiski palielina ieinteresēto personu aizsardzības līmeni.

Būtisks maiņas jeb bartera darījumu aspekts ir nodokļu un nodevu jautājumi. Tie ir svarīgi, lai izvēlētos, vai konkrētajā situācijā izmantojams maiņas darījums, kā arī jāņem vērā, sagatavojot maiņas līgumu un, piemēram, norādot tajā maiņas priekšmeta vērtību vai aprēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Barters ir senākais darījumu veids. Lai gan naudas darījumiem mūsdienās ir galvenā loma, bartera darījumu forma joprojām veido būtisku daļu darījumu pasaulē, turklāt pēdējā laikā novērojama tā popularitātes pieauguma tendence.

Paraksts ir būtiska dokumenta sastāvdaļa – tas ir viens no dokumenta juridiskā spēka priekšnoteikumiem. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta 1.daļai, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā jābūt trīs rekvizītiem, t.i., dokumenta autoru nosaukumam, dokumenta datumam un parakstam.

Laikā, kad ne vien privātajās organizācijās brīvprātīgi, bet arī valsts institūcijās obligāti aizvien vairāk tiek izmantota informācijas sniegšana, vākšana un apkopošana elektroniskā formā, ir savādi saņemt “pagājušā gadsimta” domu gājienam raksturīgu reglamentējumu dokumentu glabāšanai, taču diemžēl tas ir obligāts visām organizācijām un tātad – jāievēro.

Viens no svarīgākajiem un komerciālajā apgrozībā izplatītākajiem darījumu veidiem, kas regulēts Komerclikumā (KL), ir komerciālais pirkums. Lai gan komercdarījumus regulējošas normas likumā iekļautas jau vairāk nekā deviņus gadus, tās joprojām uzskatāmas par "zelta" normām katram komersantam – ar regulējumu vienkāršota un paātrināta darījumu noslēgšana un izpilde, novēršot šķēršļus. Tomēr arī pašam komersantam jābūt rūpīgam, ātram un izlēmīgam, kā arī labi jāpārzina savas tiesības un pienākumi.

Pirkuma līguma mērķis vienai no līgumslēdzējpusēm vienmēr ir iegūt kādu preci, tomēr ar tā efektīvu sasniegšanu saistīti arī pienākumi, piemēram, pircējam pēc preces saņemšanas tā jāpārbauda. Lai gan šis pienākums šķiet pašsaprotams, tomēr, ja abas darījuma puses ir komersanti, no laikus un rūpīgi veiktas preces pārbaudes tieši atkarīgs pircēja tiesību daudzums.

Līgums ir viens no būtiskākajiem un biežāk izmantotajiem dokumentiem, taču par tā noformēšanu jau tradicionāli ir virkne neskaidrību, jo tikai tieši līgumiem nav veltīts neviens normatīvais akts. Šajā rakstā līgumi nav vērtēti no juridiskā viedokļa (saistību rašanās, atbildība, satura nianses u.tml.), bet gan no dokumentu noformēšanas un rekvizītu viedokļa.

Persona var gūt ienākumus dažādos veidos, līdz ar to arī piemērojamie nodokļu maksāšanas režīmi var būt atšķirīgi – ne vienmēr fiziskā persona pakļauta tikai vienai nodokļu samaksas formai. Viens no variantiem – persona, kas veic patentmaksas maksājumus, izvēlas slēgt autora līgumu.

Pašlaik Latvijā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbība regulēta Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (APSD likums), taču ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (Likums), kura projekts 1.lasījumā Saeimā pieņemts 2018.gada 1.novembrī, spēkā stāšanos, tas savu spēku zaudēs un būs piemērojamas tikai Likuma prasības.

Gan uzņēmējdarbībā, gan katram savā privātajā dzīvē pienāk brīdis, kad jāsāk domāt par mantojuma sadali un jāplāno savas "bagāžas" tālākais liktenis. Kā to labāk darīt, un kādi ir būtiskākie kritēriji, kas jāņem vērā?

Mūsdienu aktīvajā ekonomiskajā apritē gan fiziskās, gan juridiskās personas nereti konstatē, ka kāda no tiesiskajā darījumā iesaistītajām pusēm noteiktajā termiņā nevarēs segt parādsaistības pret kreditoru. Viens no izdevīgākajiem risinājumiem šādā situācijā ir pušu sarunās panākta vienošanās par parāda atmaksu. Lai nonāktu līdz vienošanās sagatavošanai un tā būtu pieņemama un saprotama abām pusēm, vienlaikus regulējot visus būtiskos noteikumus, jāievēro vairākas nianses. Līdz ar to šajā rakstā plašāk aplūkoti gadījumi, kad parādnieks nespēj segt parādsaistības, kam jau iestājies izpildes termiņš, tādēļ puses vēlas noslēgt vienošanos par šādu parādsaistību atmaksas kārtību. Kas jāņem vērā, un kādi noteikumi jānoregulē?

Dzīvokļa īpašumu kā lietu kopību daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (DĪL) 3. un 4.pantu veido atsevišķs īpašums un attiecīga kopīpašuma domājamā daļa. Tātad dzīvokļa īpašniekam, kas vienlaikus ir arī dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamās daļas kopīpašnieks, ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa īpašuma, bet arī visas kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Dzīvojam laikā, kad visi dokumenti top datoros, taču daļa no tiem savu tālāko mūžu nez kādēļ joprojām dzīvo papīra formā. Aplūkosim gadījumus, kad nepieciešams izveidot papīra dokumentu atvasinājumus elektroniskā formā, gan pretēji – kad e-dokumenti jāpārvērš papīra formā –, abos gadījumos nodrošinot dokumentu juridisko spēku.