Nereti apdrošinājuma ņēmēji neizprot apdrošināšanas būtību, uzskata, ka tā ir kā labdarības iestāde, kurai ir pienākums maksāt atlīdzību vien tāpēc, ka ir noslēgts līgums un samaksāta apdrošināšanas prēmija. Lai labāk izprastu šī pakalpojuma būtību, der iepazīties ar apdrošināšanas līgumu būtību.

Normatīvie akti apdrošināšanas jomā

Apdrošināšanas līgums ir viens no civiltiesiska līguma veidiem – līdzīgi kā pirkuma līgums, aizdevuma līgums, maiņas, dāvinājuma, ķīlas vai cita veida līgums. Tomēr atšķirībā no minētajiem līgumiem apdrošināšanas līguma juridiskā daba nav regulēta tikai Civillikumā, bet arī vairākos speciālajos likumos – likumā “Par apdrošināšanas līgumu”, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, kā arī normatīvajos aktos, kas attiecas uz obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tāpēc, analizējot apdrošināšanas līgumtiesiskās attiecības, jāņem vērā gan vispārīgās normas, kas izriet no Civillikuma, gan speciālās normas, kas izriet no apdrošināšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī konkrētie apdrošināšanas noteikumi, apdrošināšanas polise un pat pieteikums apdrošināšanas līguma noslēgšanai. Tāpat apdrošināšanas darījumos ir jāņem vērā Komerclikuma 388.pants par to, ka apdrošināšanas līgums ir komercdarījums, kā arī Komerclikuma 406.pants, kurā noteikts, ka noilgums prasījumiem, kas izriet no komercdarījuma ir 3 gadi, kas ir ievērojami īsāks termiņš nekā Civillikumā noteiktais 10 gadu noilguma termiņš pārējiem darījumiem.