Publiskie iepirkumi ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Eiropas Savienības (ES) klimata mērķu sasniegšanai. 2020. gadā Latvijā zaļais publiskais iepirkums veidoja 15,4% jeb vienu piektdaļu) no visiem publiskajiem iepirkumiem. Prognozējams, ka tā īpatsvars pieaugs. Ieskicēsim Eiropas zaļā kursa potenciālo ietekmi uz zaļajiem iepirkumiem, jo tieši publiskais sektors uzskatāms par piemēru pārējiem un tam jānodrošina, ka tā iepirkumi tiešām ir zaļi. 

Zaļais kurss ietver priekšlikumus mainīt zaļo iepirkumu no brīvprātīga uz obligātu regulējumu. Lai zaļais iepirkums būtu efektīvs, publiskā iepirkuma procesā jāiekļauj skaidri un pārbaudāmi vides kritēriji produktiem un pakalpojumiem. 2021. gada 1. decembrī Eiropas Parlamentā (atbildīgajās komitejās) sprieda par ilgtspējīga publiskā iepirkuma pilnveidi, vērtējot, kā palielināt tā izmantošanu un atvieglot piekļuvi tam sociāli atbildīgiem tirgus dalībniekiem.

Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta stratēģijai "No lauka līdz galdam", kā arī plānotajiem grozījumiem direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti (direktīva 2012/27/ES). Tāpat būtiski aplūkot transportu un būvniecību direktīvas 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu jeb RED II direktīvas (direktīva 2018/2001) un regulas 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai plānoto grozījumu kontekstā.

Energoefektivitātes direktīvas potenciālā ietekme

Principa "energoefektivitāte vispirms" 2021. gada 28. septembra piemērošanas vadlīnijās Eiropas Komisija (EK) norāda, ka zaļais iepirkums un direktīvas 2012/27/ES 6. pants jau šobrīd mudina valsts sektoru pirkt energoefektīvākos produktus. Tomēr saskaņā ar "energoefektivitāte vispirms" principu energoefektivitātes kritēriji publiskajos iepirkumos jāveicina plašāk un tiem jāpiešķir nozīme piedāvājumu novērtēšanā un atlasē.