Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko beidzamajā laikā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Spriedums lietā SKA-176/2021 "Pretendenta tiesības precizēt un papildināt konkursa pieteikumā norādīto informāciju un precizēšanas robežu noteikšana; Pretendenta izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras prasītās informācijas nesniegšanas gadījumā"
2021. gada 18. jūnijs
Publisko iepirkumu likuma (PIL) 41. panta 6. daļā paredzētas pretendenta tiesības izskaidrot un papildināt pieteikumā jau norādīto informāciju, nevis iesniegt jaunu, pieteikumā sākotnēji nenorādītu informāciju. Neprecīzas informācijas precizēšana ir akceptējama, ja tā nerada piedāvājuma grozīšanu.
PIL 42. panta 1. daļas 8. punktā iekļautais nosacījums "nav sniedzis prasīto informāciju" attiecināms uz visu piedāvājumu kopumā. Proti, pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā arī tad, ja tas nav sniedzis informāciju, lai apliecinātu pretendenta atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām.
Spriedums lietā SKA-360/2021 "Neiegūtās peļņas noteikšana mantiskā zaudējuma aprēķinā; Pasūtītāja rīcība nepamatoti lēta piedāvājuma gadījumā un kaitējuma atlīdzinājuma prasījums"
2021. gada 22. jūnijs
Pasūtītājam ir novērtējuma brīvība, nosakot, vai pastāv fakts, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, t.i., tas nav pietiekami drošs un nopietns piedāvātās zemās cenas dēļ. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties pieņemt vai noraidīt kādu piedāvājumu saistībā ar pārāk lielu risku. Tiesa var pārbaudīt, vai lēmums nav acīmredzami kļūdains, tostarp noskaidrot, vai pasūtītājs spēj norādīt objektīvus apstākļus un apsvērumus, kādēļ pieņēmis secinājumu par nepamatoti lētu piedāvājumu.
Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, šāds piedāvājums jānoraida. Šajā ziņā rīcības brīvība nav paredzēta.
Ja nepamatoti lēta piedāvājuma pastāvēšana tiesai jāvērtē post factum, lai konstatētu, vai izslēgtajam vai noraidītajam pretendentam jāpiešķir kaitējuma atlīdzinājums, tiesai tāpat jārespektē pasūtītāja novērtējuma brīvība. Vienlaikus arī šādā gadījumā tiesai iespēju robežās jāpārbauda, vai pasūtītāja iebildums, kas pamatots ar argumentu par nepamatoti lētu piedāvājumu, ir objektīvi pamatots.
Spriedums lietā SKA-471/2021 "Tiesības saņemt atlīdzinājumu, ja rēķinu par juridiskās palīdzības sniegšanu ir apmaksājusi cita persona"
2021. gada 18. jūnijs
Lai personai, kam sniegta palīdzība, būtu tiesības atgūt izdevumus apstākļos, kad rēķinu par viņai sniegto juridisko palīdzību samaksājis kāds cits, nav pietiekami secināt, ka advokāta sagatavoto rēķinu kāda persona ir samaksājusi, jo būtiski arī konstatēt, ka personai, kura prasa atlīdzinājumu, radušies izdevumi saistībā ar to, ka viņa naudu atdevusi vai viņai radušās parādsaistības. Šādos gadījumos tiesai jāpārliecinās, ka pieteicējam zaudējumi ar lielu ticamību radīsies, piemēram, noskaidrojot, vai sabiedrība šos izdevumus iegrāmatojusi kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kas veikti pieteicēja labā, pamatojoties uz attiecīgo aizdevuma līgumu, un vai sabiedrības gada pārskatā uzrādīti aizdevumi kā tādi.
Ja izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, faktiski uzņēmusies cita persona, pieteicējam parādsaistības nav radušās, tādējādi viņam nav tiesību saņemt atlīdzinājumu par šiem izdevumiem.
Lēmums lietā SKA-1018/2021 "Iepērkamā pakalpojuma veida nozīme pieteikuma pieņemšanai, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos"
2021. gada 18. jūnijs
Lai konstatētu nepieciešamību novērst līdzīgus gadījumus, izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par ko iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama.
Analizējot, vai lietā risināmie tiesību jautājumi varētu būt aktuāli un nozīmīgi citās lietās, jāpiešķir nozīme iepērkamā pakalpojuma veidam. Jo tipiskāks ir iepērkamā pakalpojuma veids, jo lielāka varbūtība, ka kāds no strīdus aspektiem varētu būt tiesiski nozīmīgs citā lietā. Konkrētajā lietā pārbaudāmā iepirkuma priekšmets ir nodarbināto personu veselības apdrošināšana, ko publiskā pārvalde iepērk katru gadu. Tādējādi jau pats pakalpojuma veids norāda, ka tas nav netipisks.
Lietā ir strīds par konkrētām iepirkuma nolikuma prasībām, kas nosaka, ka jānovērtē saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Šāda veida prasības, kas paredz novērtēt piedāvājuma izdevīgumu, proti, kādā summārā vērtībā konkrētais apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējs paredz segt ārstniecības izdevumus par finanšu piedāvājumā norādīto cenu (apdrošināšanas prēmiju), varētu līdzīgi formulēt arī citos iepirkumos. Konkrētais gadījums nav netipisks. Pieteikums Administratīvā procesa likuma 184. panta 2. daļas izpratnē ir pieļaujams.
Spriedums lietā SKA‑86/2021 "Nekustamā īpašuma nodokļa likmju piemērošana Rīgā"
2021. gada 27. maijs
Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.2.1. apakšpunktā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% apmērā attiecināmas tikai uz dzīvojamo platību atbilstoši deklarēto personu skaitam un proporcionāli tai piekrītošām koplietošanas telpām.
Spriedums lietā SKA-252/2021 "Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude un pārbaudes kontrole tiesā; Nepamatoti lēta piedāvājuma novērtēšana mazajos iepirkumos"
2021. gada 30. aprīlis
PIL 53. pantā paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kam draud izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošana, ja tam nav radušās objektīvas šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikties no piedāvājuma kā nepamatoti lēta.
Piedāvājuma nopietnības novērtējums un piedāvājuma iekļaušana salīdzināmo lokā vai izslēgšana ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus ņemot vērā likuma mērķi gan attiecībā uz brīvas konkurences nodrošināšanu, gan valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Efektīva valsts budžeta izmantošana neietver tikai formālu lētākā, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, tādēļ PIL normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties pieņemt vai noraidīt kādu piedāvājumu saistībā ar pārāk lielu risku.
Šo apstākļu izsvēršanā tiesa nevar pilnībā aizvietot pasūtītāju. Proti, tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, nosakot, kuros gadījumos piedāvājums jāvērtē kā nepamatoti lēts, ja pasūtītājam nav radušās bažas par tā nopietnību. Tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai pasūtītājs nav pieļāvis kādas būtiskas novērtējuma brīvības izmantošanas kļūdas. Izteikta pretendentu piedāvāto cenu atšķirība ir apstāklis, kas pasūtītājam var radīt bažas par lētākā piedāvājuma nopietnību, taču tas automātiski nenozīmē, ka pasūtītājam konkrētajā gadījumā obligāti jāuzsāk PIL 53. pantā paredzētā cenas pārbaudes procedūra.
PIL likumdevējs mazajam iepirkumam nav paredzējis obligātu pienākumu veikt cenas pārbaudes procedūru, kas noteikta PIL 53. pantā. Tas gan nenozīmē, ka nepamatoti lēta piedāvājuma institūts nav attiecināms uz mazajiem iepirkumiem, jo arī tajos jānodrošina publiskā iepirkuma pamatprincipu ievērošana, tostarp līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.
Ja pasūtītājs konstatē pamatu piedāvājumu noraidīt kā nepamatoti lētu, tam ir tiesības to darīt, atsaucoties uz līdzekļu efektīvas izlietošanas principu, un pēc analoģijas piemērot PIL 53. pantā paredzēto procedūru.
