Latvijas Republikas Augstākā tiesa (AT) 08.06.2018. atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 05.05.2016. spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz izpirkuma tiesību pamata un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā (Lieta Nr.C04365004). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Atbildētājiem pieder zemes gabals Rīgā, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājas ar prasību tiesā vērsās, jo, atsavinot zemes gabalu, atbildētāji pārkāpa prasītāju pirmpirkuma tiesības. Atbildētāji nepiedāvāja prasītājām iegādāties viņiem piederošo zemes gabalu, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītāju ieskatā atbildētāji rīkojās ļaunā nolūkā un vienojās par zemes gabala atsavināšanu pa daļām, tādējādi neievērojot Civillikuma (CL) 1073.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības.
Kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegušas prasītājas. AT spriedumā piekrīt prasītājām un atzīst, ka apelācijas instances tiesa materiālo tiesību normas piemērojusi nepareizi. Lietā pastāv strīds par ēku īpašnieku tiesībām uz zemes gabalu, kas atrodas zem ēkām, taču pieder citai personai, pirmpirkuma un izpirkuma tiesību veidā.
AT spriedumā norāda – no likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" un likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" neizriet, ka izpirkuma tiesība nav pielaižama gadījumā, ja īpašuma atsavināšana notiek pa daļām, attiecīgi minētie normatīvi akti nenosaka likuma "Par pašvaldībām" 78.panta 2.daļas 6.punktā noteikto ierobežojumu.
AT judikatūrā atzīts, ka CL 1383.pants neierobežo izmantot izpirkuma tiesību gadījumos, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma domājamā daļa. Izpirkuma tiesība nav pielaižama, un to nevar izmantot tikai gadījumos, kad izpircējam nav iespējams pilnīgi atlīdzināt ieguvējam visu, ko tas samaksājis vai ko tam vēl jāsamaksā par iegūto mantu. Tādējādi vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu.
Ja zemes īpašnieks atsavina savas daļas zemes kopīpašumā, namīpašuma īpašnieka pirmpirkuma un attiecīgi izpirkuma tiesības izriet no likuma, un vienīgais ierobežojums to īstenošanai ir nespēja izpirkuma tiesīgajam norēķināties ar nekustamā īpašuma ieguvēju.
AT spriedumā norāda, ka strīda izšķiršanai, pareizi piemērojot norādītās materiālo tiesību normas, ir nepieciešams konstatēt:
- prasītāju pirmpirkuma un izpirkuma tiesību esamību;
- vai ir noticis šo tiesību pārkāpums;
- vai pastāv ierobežojums šo tiesību īstenošanai un vai ir ievērota izpirkuma tiesības īstenošanas kārtība.
Savukārt darījuma simulatīvajam raksturam vai citiem apstākļiem attiecībā uz pirkuma darījumiem strīdā par izpirkuma tiesību izlietošanu starp namīpašuma īpašnieku un zemes īpašnieku nav izšķirošas nozīmes.
