Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūlijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Lai juridiskajai personai piemērotu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ir jākonstatē divu veidu apstākļi:
- apstākļi, kas raksturo juridiskās personas saistību ar noziedzīgo nodarījumu:
- nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs;
- nodarījums izdarīts juridiskās personas labā;
- nodarījums izdarīts juridiskās personas nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā;
- apstākļi, kas raksturo noziedzīgo nodarījumu izdarījušās fiziskās personas tiesisko saikni ar juridisko personu, proti, tā ir fiziskā persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:
- balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;
- balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;
- īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros.
Ja nav juridiskās personas saiknes ar noziedzīgu nodarījumu vai ar noziedzīgo nodarījumu izdarījušo fizisko personu, piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pamata.
SKC-606/2024 Darījumam, kas noslēgts par ļaunu kreditoram (actio pauliana), piemērojamie tiesību akti
Ja prasībai, ko kreditors cēlis Latvijas tiesā pret personu, kurai tā parādnieks nodevis mantu, tādējādi kaitējot kreditora tiesībām (actio pauliana), ir ārvalstu elements, piemērojamie tiesību akti nosakāmi saskaņā ar regulas 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), normām.
Neraugoties uz to, ka starp prasītāju un atbildētāju nav līgumsaistību, šāda prasība ir atzīstama par prasību “lietās, kas attiecas uz līgumiem”, un tāpēc tās izskatīšanā piemērojami tie tiesību akti, par kuru piemērošanu apstrīdētajam līgumam vienojies mantas atsavinātājs (prasītāja parādnieks) un ieguvējs (atbildētājs).
Mantas vērtība testatora nāves dienā
Jēdziens “mantas vērtība testatora nāves dienā” nav saistāms ar apgrūtinājumiem, kas mantai var rasties pēc mantojuma atklāšanās, izpildot mantojuma atstājēja pēdējo gribu.
Ar testamentu piešķirts lietojuma legāts neietekmē atstātā mantojuma kopējo vērtību, kas izmantojama kā aprēķina bāze, nosakot neatņemamās mantojuma daļas vērtību.
Neatņemamās mantojuma daļas tiesīgajam piešķirta lietojuma legāta ietekme uz viņam pienākošās neatņemamās mantojuma daļas vērtību
Tas, vai lietojuma legāts neatņemamās daļas tiesīgajam kā nodrošinājums līdz mūža galam sasniedz mērķi, kā vārdā likumā noteiktas neatņemamās daļas tiesība, ir atkarīgs no nodibinātās lietojuma legāta vērtības, kas atbilstoši Civillikuma (CL) 425.panta 2.daļai ieskaitāma neatņemamā daļā.
SKC-77/2024 Patstāvīga ēku īpašuma kopīpašnieku pirmpirkuma tiesība
Patstāvīga ēku īpašuma domājamo daļu atsavināšanas gadījumā pirmpirkuma tiesība attiecībā uz atsavināmām daļām rodas šī nekustamā īpašuma citiem kopīpašniekiem, pamatojoties uz CL 1073.panta 1.daļu. Proti, pārdodot ēkas domājamo daļu, pirmpirkuma tiesība visupirms rodas pārējiem ēkas, nevis zemes, kas ietilpst citā nekustamajā īpašumā, kopīpašniekiem.
Ja tiesa spriedumā par piemērotāko kopīpašuma izbeigšanas veidu atzinusi visas lietas nodošanu vienam kopīpašniekam, tad no viņa atbilstoša atlīdzība ir piedzenama, nevis uzliekams pienākums samaksāt šo summu.
Cedenta tiesības prasīt piedzīt no parādnieka parādu, ja prasījumi izpildīt šīs maksājumu saistības nodoti cesionāram, kurš jau cēlis pret parādnieku attiecīgu prasību
Cedentam piederošās prasījuma tiesības pāriet cesionāram ar cesijas spēkā stāšanās brīdi. Tādēļ, ja prasījumi izpildīt maksājumu saistības nodoti cesionāram, kurš jau cēlis pret parādnieku attiecīgu prasību, cedenta prasījuma tiesības ir zudušas.
Sprieduma likumīgā spēka robežas priekšlaicīgas prasības gadījumā
Ja prasība tiek noraidīta kā priekšlaicīga, sprieduma likumīgais spēks saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta 5.daļu un 132.panta 1.daļas 5.punktu attiecas tikai uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, no kuriem izriet prasības priekšlaicīgums.
Ja cesionāra prasība par nomas maksas piedziņu noraidīta kā priekšlaicīga sakarā ar to, ka tā celta pirms nomas tiesisko attiecību atzīšanas un to būtisko sastāvdaļu noteikšanas, atzīstams, ka prasība par parāda piedziņu uz cesijas līguma pamata pēc būtības nav tikusi izskatīta.
Ja vienošanās par dzīvokļa privatizācijas tiesību nodošanu neparedz citādi, tad atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 13.panta 4.daļai īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, kuri atteikušies no tiesības dzīvokli privatizēt, saglabājas dzīvokļa lietošanas tiesība gan tad, ja dzīvokli privatizē trešā persona, gan tad, ja dzīvokli privatizē kāds no ģimenes.
Ja parādnieks ar savu laulāto noslēdzis fiktīvu atsavinājuma līgumu nolūkā maldināt kreditoru, kreditors ir tiesīgs prasības tiesvedības kārtībā lūgt tiesu atzīt kreditora tiesību vērst piedziņu uz otram laulātajam fiktīvi atsavināto parādnieka mantu arī pēc parādnieka maksātnespējas procesa un saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas.
No Imigrācijas likuma 40.panta 1. un 2.daļas skaidri izriet, ka PMLP lēmumu atteikt reģistrēt uzturēšanās atļauju un to anulēt ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt tikai uzaicinātājam vai ārzemniekam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Līdz ar to ārzemnieka tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šādu PMLP lēmumu ir atkarīgas vienīgi no tā, vai ārzemnieks ietilpst to personu lokā, kurām saskaņā ar MK noteikumiem nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Ja ārzemnieks neietilpst šo personu lokā, viņam ir nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas attiecīgi nozīmē, ka pārvaldes lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas tiesības ir tikai uzaicinātājam, no kura atkarīgas konkrētā ārzemnieka tiesības uzturēties Latvijā un kurš par šo ārzemnieku uzņemas atbildību. Tādēļ, ja ārzemniekam ir nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un reģistrēšanai, ārzemnieka tiesības iebilst pret pārvaldes lēmumu par atteikšanos reģistrēt atļauju un tās anulēšanu īstenojamas vienīgi ar uzaicinātāja starpniecību. Proti, neatkarīgi no tā, ka šāds lēmums skar ārzemnieku, viņam pašam nav tiesību to apstrīdēt un pārsūdzēt.
SKA-719/2024 Sūdzība par atteikumu aizstāt procesa dalībnieku iestādē izskatāma sūdzības kārtībā vienā instancē
Jautājums par administratīvā procesa iestādē dalībnieka tiesību pārņemšanu, kas ir procesuāls lēmums, tiesā tiek izskatīts sūdzības kārtībā. Proti, tiesā tiek iesniegta sūdzība, nevis pieteikums, kā arī attiecīgā sūdzība tiek izskatīta vienā tiesu instancē rakstveida procesā, pieņemot tiesas lēmumu.
Blakus sūdzību var iesniegt tikai tad, ja Administratīvā procesa likumā tas tieši ir noteikts. Administratīvā procesa likums neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru likuma 33.panta kārtībā izskatīta sūdzība par administratīvā procesa iestādē dalībnieka tiesību pārņemšanu. Tā kā lēmums par atteikšanos aizstāt procesa iestādē dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju nav pārsūdzams, tad arī nav pārsūdzams lēmums par atteikšanos pieņemt izskatīšanā šādu sūdzību pat, ja tas pēc analoģijas tiek pamatots ar Administratīvā procesa likuma 191.panta 1.daļas 1.punktu.
Iebildumu celšana par ekspertīzi, kas ir tikusi nozīmēta administratīvā pārkāpuma procesā lietā
Ekspertīzes atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma procesā atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 95.pantam. Iebildumi par ekspertīzi ir vērtējami administratīvā pārkāpuma procesā lietā, kurā ekspertīze tikusi nozīmēta.
Persona, kas tiesīga apstrīdēt Tiesu ekspertu padomes lēmumu vai rīcību
Tiesu ekspertu padomes lēmumus var apstrīdēt Tieslietu ministrijā un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr minētais nenozīmē, ka jebkura persona var apstrīdēt jebkuru Tiesu ekspertu padomes lēmumu vai rīcību. Administratīvā procesa likums šādas tiesības piešķir tikai personai, kuras tiesības vai tiesiski aizsargātās intereses konkrētais administratīvais akts aizskar vai var aizskart, vai arī īpaši normatīvajos aktos paredzētiem subjektiem. Personas vēlme panākt disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesu ekspertu nav atzīstama par tiesisku interesi Administratīvā procesa likuma 31.panta 2.daļas izpratnē. Privātpersonas prasījums ierosināt disciplinārlietu pret amatpersonu par tās pieņemto lēmumu vai rīcību vispārīgi nav uzskatāms par tādu privātpersonas tiesisko interesi, kura būtu aizsargājama administratīvajā tiesā.
SKA-117/2024 Aritmētisku kļūdu labošana pretendenta iesniegtajā publiskā iepirkuma piedāvājumā
Pasūtītāja tiesības labot aritmētiskas kļūdas pretendentu iesniegtajos piedāvājumos ir aplūkojamas kopsakarā ar regulējumu, kas iepirkuma procedūrā pieļauj piedāvājuma papildināšanu vai precizēšanu, ciktāl šāda papildināšana vai precizēšana negroza piedāvājumu pēc būtības.
Minētais regulējums ļauj izvairīties no situācijas, kad pasūtītājam kāds pretendents ir jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā vienīgi formālu iemeslu dēļ, kas novestu pie konkurences samazināšanās konkrētajā iepirkumā un līdz ar to – arī pie lielākas iespējas, ka valsts (vai pašvaldības) līdzekļi netiek izmantoti iespējami visefektīvākajā veidā. Vienlaikus šāds regulējums ir vērsts arī uz to, lai vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem nodrošināšanas nolūkā neviens pretendents netiktu nostādīts labvēlīgākā situācijā attiecībā pret citiem pretendentiem, ļaujot tam izskaidrot vai papildināt piedāvājumu tādā veidā, kas var ietekmēt konkurenci un radīt šaubas par pasūtītāja favorītismu pret konkrēto pretendentu vai patvaļību. Līdz ar to šāds regulējums būtībā ir kompromisu rezultāts, ar to cenšoties panākt pēc iespējas taisnīgāko līdzsvaru starp dažādajiem visu publisko iepirkumu procedūru caurvijošajiem pamatprincipiem.
Vērtējot, vai konkrētā situācijā ir pieļaujama piedāvājuma papildināšana (precizēšana), izšķiroša nozīme ir piešķirama tam, vai šāda papildināšana ir pretrunā ar iepirkuma procedūras pamatprincipiem, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu un pārredzamības principu. Ja nekādas pretrunas ar šiem principiem nav konstatējamas, būtu pārlieku formāli un pretēji piedāvājuma papildināšanas (precizēšanas) institūta būtībai uzskatīt, ka attiecīgais piedāvājums nevar tikt papildināts vai precizēts.
Likuma subjekta pienākums iekšējās kontroles sistēmā paredzēt kārtību ziņojumu sniegšanai VID
Iekšējās kontroles sistēmas izveides mērķis ir nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NIL likums) prasību izpildi, tostarp nosakot arī darbinieku pienākumus. Iekšējās kontroles sistēmai ir jākalpo tam, lai ne tikai likumā, bet arī praktiski ikdienas darbībā būtu iedibinātas un darbotos noteiktas procedūras, lai katram likuma subjekta darbiniekam, kura darba pienākumi saistīti ar NIL likuma prasību izpildi, būtu skaidri saprotamas tiesības, pienākumi un rīcība. Gan darbinieku apmācība, gan skaidri un likuma subjekta individuālajai struktūrai un funkcijām piemēroti procedūru apraksti palielina drošību, ka likuma prasības tiks ievērotas.
Tādējādi likuma subjektam papildus NIL likuma 7.pantā noteiktajām minimālajām prasībām ir pienākums iekšējās kontroles sistēmā ietvert kārtību, kādā likuma subjekts izpilda arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2pantā noteiktos pienākumus. Minētajā tiesību normā ir paredzēta kārtība, kādā konstatē aizdomīgus darījumus un ziņo par tiem VID. Šāds pienākums paredzams, lai sasniegtu NIL likumā noteiktās iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas mērķi.
Likumam atbilstošs aizdomīga darījuma jēdziens un tā pazīmes
NIL likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma var palīdzēt identificēt aizdomīgus darījumus likuma subjekta specifiskajos apstākļos, taču iekšējās kontroles sistēmas piemērošana nedrīkst novest pie tā, ka likuma subjekta iekšienē veidojas no likuma atšķirīga izpratne par aizdomīga darījuma jēdzienu un pazīmēm. Likumā minēto pazīmju esības novērtējumam katrā konkrētajā gadījumā ir jābūt objektīvam atbilstoši likumā noteiktajam vai uzraudzības un kontroles institūcijas noteiktajam.
“Augsta riska trešās valsts” noteikšana
Jēdziena “augsta riska trešā valsts” saturs konkrēti ir norādīts NIL likuma 1.panta 12.1punktā, tāpēc “augsta riska trešo valstu” noteikšanā nav jāvērtē citi avoti kā vien tie, kas noteikti šajā tiesību normā. Tādējādi, lai arī minētā likuma 6.panta 1.1daļas 2.punktā Latvijas Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums ir norādīts kā avots, kas jāņem vērā, veicot riska novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, tas nav avots, ar ko varētu pamatot tieši valsts atzīšanu par augsta riska trešo valsti.
