Piedāvājam decembra “iTiesības” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – pensijas vecums

Vai darba devējs ir jābrīdina, ka darbiniekam ir iestājušās tiesības doties pensijā? Vai darbiniekam ir jāpaziņo, vai viņš plāno vai neplāno doties pensijā? Vai tas ir jādara mēnesi iepriekš? Vai pensijas vecuma iestāšanās ir brīdis, kad var pārtraukt darba līgumu? Šos jautājumus publikācijā “Vai darba devējs jābrīdina par pensijas vecuma sasniegšanu” (iTiesibas.lv, 29.12.2025.) apskata Dace Driče.

“Darba tiesiskās attiecības var izbeigt Darba likumā (DL) noteiktajā kārtībā, tas ir, ar vienas puses uzteikumu vai abpusēji vienojoties. Turklāt darba devējs darba līgumu var uzteikt tikai DL noteiktos gadījumos un pensijas vecuma sasniegšana nav viens no tiem,” norāda zvērināta advokāte, uzsverot, ka darbiniekam nav pienākuma informēt darba devēju par pensijas vecuma sasniegšanu.

Līdz ar to darbiniekam, kas, sasniedzot pensijas vecumu, plāno doties pensijā, darba tiesiskās attiecības jāuzsaka pašam. “Atbilstoši DL 100.pantam darbinieka uzteikuma termiņš ir mēnesis. Ja darbinieks ir izlēmis, ka līdz ar pensijas vecuma sasniegšanu tomēr dosies pensijā un pensijas vecums iestājas, piemēram, 1.decembrī, tad uzteikums darba devējam iesniedzams jau 1.novembrī. Vienlaikus pastāv iespēja, ka darbinieks un darba devējs darba attiecību izbeigšanai savstarpēji vienojas par citu noteiktu termiņu,” uzsver D. Driče.

Tomēr ir arī daži izņēmuma gadījumi, kad jau normatīvajā aktā noteikts maksimālais vecums noteiktu amatu ieņemšanai. Piemēram, militāro dienestu atkarībā no dienesta pakāpes atļauts pildīt līdz 45–70 gadu vecumam.

2.vieta – informācija atvaļinājuma rīkojumā

Decembra lasītāko rakstu TOP 3 2.vietā nonākusi tēma par atvaļinājuma rīkojumiem.

Vai rīkojumā par darbinieka atvaļinājumu ir jābūt atsaucei uz konkrētu DL pantu, saskaņā ar kuru rīkojums tiek izdots? Vai atvaļinājuma rīkojumā ir jānorāda laika posms, par kādu nostrādāto periodu darbinieks atvaļinājumu izmanto? Publikācijā “Kas obligāti jānorāda rīkojumā par atvaļinājumu” (iTiesibas.lv, 22.12.2025.) Inese Sila skaidro, kāda informācija obligāti ir jāietver rīkojumā par darbinieku atvaļinājumu, kas noteikts normatīvajos aktos un kāda ir labā prakse.

Autore norāda, ka DL noteikti dažādi atvaļinājuma veidi, piemēram, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums utt. Turklāt katram atvaļinājuma veidam ir citi piešķiršanas nosacījumi.

“Sagatavojot rīkojumu par atvaļinājuma piešķiršanu, tajā jāatspoguļo šādi dati:

  • darbinieka vārds, uzvārds, amats;
  • atvaļinājuma sākuma un beigu datums (lai nebūtu pārpratumu par to, kad darbiniekam jāatgriežas darbā pēc atvaļinājuma);
  • darba periods, par kuru piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums un papildatvaļinājums,” norāda I. Sila.

Autore šo dokumentu organizāciju iesaka veikt elektroniski. “Arī tad, ja nav personāla elektroniskās pašapkalpošanās sistēmas, darbiniekam nav obligāti jāraksta iesniegums papīra formā, to var nodrošināt, jau darba līgumā paredzot, ka iesnieguma nosūtīšanai tiek izmantots darbinieka personīgais e-pasts (ja nav darba e-pasta). Būtiskākais ir nosacījums, ka darbinieks ir izteicis savu vēlmi, darba devējs to izvērtējis, un darbinieks atbilstoši DL prasībām saņem atvaļinājuma naudu (pirms tam izsakot vēlmi, vai atvaļinājuma naudu vēlas saņemt pirms atvaļinājuma vai kopā ar atalgojumu), kā arī atgriežas pēc atvaļinājuma darba vietā.”

3.vieta – vingrošana darbā

Darba devējs visiem darbiniekiem kā personāla ilgtspējas pasākumu nodrošina iknedēļas fizioterapijas vingrošanu. Tā notiek darba laikā un ilgst stundu. Daļa darbinieku šo iespēju izmanto, jo vēlas, bet daļa – neizmanto, jo nevēlas. Publikācijā “Vingrošana darbā – darba vai atpūtas laiks?” (iTiesibas.lv, 22.12.2025.), kas noslēdz decembra lasītāko rakstu TOP 3, Maksims Saleiko skaidro, vai šāds pasākums tiek ieskaitīts darba laikā.

“Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, jānoskaidro, kas darba tiesību izpratnē uzskatāms par darba laiku, un kas – par atpūtas laiku,” norāda autors. “Šos jēdzienus iekļāva DL, ieviešot direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksei, kura ir nostiprināta arī Senāta judikatūrā, jēdzieni “darba laiks” un “atpūtas laiks” ir Eiropas Savienības tiesību jēdzieni, kurus jāinterpretē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, atsaucoties uz direktīvas mērķiem un sistēmu.”

Direktīvā noteikts, ka darba laiks ir jebkurš laikposms, kurā darba ņēmējs strādā darba devēja labā un veic savu darbu vai pilda pienākumus, savukārt atpūtas laiks ir jebkurš laikposms, kas nav darba laiks.

“EST un Senāts vairākkārt ir atzinuši, ka abi jēdzieni ir savstarpēji izslēdzoši, proti, darbinieka laiks var tikt atzīts tikai par darba laiku vai atpūtas laiku. Nav trešās vai jauktas kategorijas starp šiem jēdzieniem. Līdz ar to arī laiku, kuru darbinieki pavada iknedēļas sporta, vingrošanas vai labbūtību veicinošās aktivitātēs, var uzskatīt tikai par darba vai atpūtas laiku,” uzsver M. Saleiko, norādot, ka nosakot, vai konkrētais periods ir darba laiks, jāņem vērā, vai darbinieks ir darbā, darba devēja rīcībā un veic konkrētus pienākumus.

Ņemot vērā, ka šajā gadījumā darba devējs faktiski nosaka darbinieka atrašanās vietu un laika izmantošanu, vingrošana būs ieskaitāma darba laikā.