Lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto juridisko personu, tostarp to formālo un īsto īpašnieku jeb to fizisko personu, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji, caurspīdīgumu, likumdevējs UR ir piešķīris jaunas pilnvaras, informē UR.
Jaunās normas ir saistošas visām UR reģistrētajām juridiskām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitas uzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām SIA un AS, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.
UR jaunās tiesības un pienākumus nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kurus Saeima 13.jūnijā pieņēma galīgajā lasījumā. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Turpmāk UR būs jaunas tiesības un pienākumi – tiesības, reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, prasīt papildu informāciju par to patiesā labuma guvējiem un pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja patiesā labuma guvēji netiek atklāti. Tāpat UR noteikts pienākums reģistrēt vairāku pirms 2017.gada 1.decembra dibināto Latvijas juridisko personu patiesā labuma guvējus, pamatojoties uz to atklāšanu pēc noklusējuma, un intensīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par patiesajiem labuma guvējiem.
Patiesais labuma guvējs ir fiziska persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrēta juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu.
Patiesais labuma guvējs – ikvienai juridiskajai personai
Jaunās UR tiesības un pienākumi, kā arī virzība uz maksimālu informācijas pieejamību noteiktas, lai nodrošinātu juridisko personu caurspīdīgumu, un tādejādi mazinātu to izmantošanas iespējas noziedzīgiem mērķiem. Grozījumi ietver pasākumus, kas nodrošina Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumā par Latviju sniegto rekomendāciju izpildi, kā arī krietni pirms obligātā termiņa ievieš piektās AML direktīvas (Anti Money Laundering Directive) prasības.
“Ārvalstu eksperti aktualizēja tās finanšu sektora un uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras jau vairākus gadus ir svarīgas Latvijas valstij un sabiedrībai kopumā. Kamēr smagos noziegumos apsūdzētas valsts amatpersonas slēpjas aiz garām īpašnieku ķēdēm, caur kurām “atmazgā” un “iegulda” valstij un sabiedrībai nozagtu naudu, Latvijas valstij naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas regulējums jeb tā sauktā piektā AML direktīva ir jāievieš kā pirmajiem Eiropā,” skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Citām Eiropas Savienības valstīm šobrīd ir garāks jaunā regulējuma ieviešanas termiņš.
Pieaug UR loma biznesa vidē
UR uzdevums arī turpmāk būs reģistrēt un izsniegt informāciju. Būtiski uzsvērt, ka turpmāk, reģistrējot jaunas juridiskas personas vai izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, valsts notāriem būs tiesības pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par patiesā labuma guvējiem. Faktisko apstākļu vērtēšana arī turpmāk būs tiesībsargājošo iestāžu, Finanšu izlūkošanas dienesta ziņā. UR izmeklēšanas darbības neveic. Taču tiks izveidots efektīvs informācijas apmaiņas mehānisms, iesaistot arī privāto sektoru. Rezultātā tiesībsargājošās iestādes tām nepieciešamo informāciju saņems efektīvāk. Vēršam uzmanību, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu UR fiziskai personai piemērojama kriminālatbildība – šobrīd līdz diviem gadiem cietumā.
“UR, nenoliedzami, ir liela loma uzņēmējdarbības vides caurspīdīguma nodrošināšanā, jo juridiska persona ir tikai fikcija, aiz kuras darbojas cilvēki. Savukārt izmeklētājiem, atklājot noziedzīgus nodarījumus, ir būtiski zināt, kuras fiziskās personas atrodas aiz juridiskajām fikcijām. Tāpēc UR virzās uz elektronizāciju, datu pieejamību un caurspīdīgumu. Turklāt, kā atklāja nupat notikusī Eiropas biznesa reģistru asociācijas konference, visu Eiropas reģistru pašreizējā aktualitāte ir lielāka apjoma informācijas fiksēšana, kas secīgi pēc tam ļauj datu pētniekiem informāciju analizēt un izmeklētājiem – cīnīties ar noziegumu veicējiem,” reģistra lomu skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Revidēšanu sāk ar ārzemniekiem
Saskaņā ar Latvijas Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA. Tāpēc atbilstoši UR ieviestajai riskos balstītajai pieejai, UR jau 2017.gada beigās par primāro mērķa grupu patieso labuma guvēju atklāšanā noteica SIA un par visaugstākā riska grupu jeb “augsta riska SIA” – Latvijā reģistrētas SIA, kam īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi. Pieeju noteica fakts, ka UR nebija informācijas par tām fiziskajām personām, kuras atrodas aiz ārvalstu juridiskajām personām – ķēdes galā. Kopskaitā 2017.gada novembrī bija 5000 augsta riska SIA. Šobrīd savus patiesā labuma guvējus vēl joprojām nav atklājušas aptuveni 900 SIA.
“Līdz šim UR publiskajā telpā aktīvāk komunicēja tieši par augsta riska SIA, aicinot tām atklāt savus patiesā labuma guvējus, kā arī organizēja komunikācijas kampaņu sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo daudzos gadījumos tie ir reāli, strādājoši uzņēmumi, kuri maksā nodokļus valsts budžetā. Kopumā šī SIA grupa 2018.gadā valsts budžetā bija iemaksājusi vairāk nekā 300 miljonus eiro,” stāsta G.Paidere.
Patieso labuma guvēju neatklājēji – zem āmura
Tagad atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem tām kapitālsabiedrībām, sākot ar augsta riska SIA, kuras līdz šim brīdim nav atklājušas savus patiesā labuma guvējus, tiks piemērota vienkāršotā likvidācija. Procedūra paredz, ka UR kapitālsabiedrībai (SIA vai AS) nosūta pirmslikvidēšanas brīdinājumu ar aicinājumu mēneša laikā atklāt patiesā labuma guvēju, un, ja SIA vai AS savu patiesā labuma guvēju neatklāj, tās darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz UR lēmumu. Darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiks atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.
Nespēja nosaukt patiesā labuma guvēju jāpamato
Jaunais regulējums visām juridiskām personām nosaka pienākumu gadījumā, ja juridiska persona, darot visu iespējamo, secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot patiesā labuma guvēju, proti, fizisko personu juridisko personu ķēdes galā, tad juridiskās personas valdes loceklim tas jāapliecina, norādot pamatojumu.
Patiesā labuma guvējs pēc noklusējuma
NILLTFN ikuma iepriekšējā redakcija noteica izņēmuma gadījumus jeb paziņošanu par patiesā labuma guvējiem (vienmēr – fiziskām personām) pēc noklusējuma attiecībā uz pirms 2017.gada 1.decembra reģistrētajām juridiskām personām šādos gadījumos:
- SIA dalībniekiem – fiziskām personām, kurām pieder virs 25% kapitāldaļu,
- personālsabiedrības biedriem, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā trīs biedru,
- individuālo uzņēmumu īpašniekiem,
- zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašniekiem,
- nodibinājumu valdes locekļiem.
Šajos gadījumos uzskatāms, ka juridiskas personas patiesā labuma guvēja statuss jau izrietēja no attiecīgo fizisko personu statusa noteiktajos ierakstos, un, ja vien patiesā labuma guvējs nebija cita persona – uz UR ar atsevišķu pieteikumu jādodas nebija. Ja tomēr patiesā labuma guvējs bija cita persona, tad UR bija jāinformē līdz 2018.gada 1.martam. Tāpēc, ja juridiska persona citu informāciju šobrīd nav iesniegusi, uzskatāms, ka informācija par patiesā labuma guvēju ir paziņota pēc noklusējuma. Līdz 2019.gada 1.jūlijam iepriekš minētajos gadījumos noteiktās personas, ja attiecīgajā reģistrācijas lietā nebūs informācijas par citu patiesā labuma guvēju, tiks reģistrētas kā attiecīgo juridisko personu patiesā labuma guvēji. Ieraksti reģistros tiks veikti UR vesto reģistru datu pārskatāmības uzlabošanai, un tas notiks uz attiecīgo paziņojumu pēc noklusējuma pamata, bez atsevišķa valsts notāra lēmuma.
“Kad pirms pāris gadiem juridiskām personām bija pašrocīgi jāveic pamatkapitāla denominācija jeb pamatkapitāla izmaiņas pārejai no latiem uz eiro, no uzņēmēju organizācijām saņēmām pārmetumus par birokrātiju un administratīvo slogu. Tāpēc šoreiz juridisko personu amatpersonām, kuras jau citu pienākumu ietvaros sniegušas ziņas par fiziskām personām, kas uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, speciāli uz UR nav jānāk. Taču, ja juridisko personu amatpersonas zina, ka notikušas izmaiņas un patiesā labuma guvējs šobrīd ir cita persona, nevis tā, kas tiks ierakstīta uz noklusējuma pamata, aicinu nekavējoties šo informāciju aktualizēt,” aicina G.Paidere.
Caurspīdīga vide – brīvpieejas resursi
Grozījumi NILLTFN likumā nosaka, ka caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra informācija ikvienai personai no UR vestajiem reģistriem tiks nodrošināta bez maksas. Šī pasākuma ieviešanas datums ir atkarīgs no politiķu lēmumiem 2020.gada valsts budžeta izskatīšanas gaitā, proti, vai tiks rasts finansējums 1,2 milj. eiro apmērā katru gadu, lai nodrošinātu datu bezmaksas saņemšanu klientiem.
“Jāņem vērā, ka atbilstošas informācijas pieejamība UR par patiesajiem labuma guvējiem būtiska arī pašiem uzņēmumiem – gan vērtējot savus darījumu partnerus, gan izpildot prasības, kas tūlīt stāsies spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Proti, jo kvalitatīvāka un brīvāk pieejama būs UR informācija, jo uzņēmējdarbības vide būs drošāka, vienlaikus mazāk zaudējot tai tik ļoti svarīgo ātrumu,” skaidro G.Paidere.
