Lai novērstu interešu konflikta veidošanos risku un īstenotu labas pārvaldības principus publiskajā sektorā un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, Valsts kanceleja rosina ierobežot valsts amatpersonu iespējas ieņemt vairākus vadošus amatus kapitālsabiedrībās, brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Šī gada 1.jūlijā stājas spēkā izmaiņas Komerclikumā un saistītajos likumos, kas paredz modernizēt un padarīt caurskatāmāku akciju sabiedrību darbību, radot pieeju informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, kā arī mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, vēsta Tieslietu ministrija.

No 2023.gada 1.jūnija spēkā stājušās Komerclikuma (KL) izmaiņas, kas paredz būtiskas izmaiņas komercsabiedrību nacionālajā un pārrobežu reorganizācijas kārtībā.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas, kas paredz, ka jauniem automobiļiem valsts tehniskā apskate jāveic trīs gadu laikā pēc reģistrācijas, ziņo Saeimas Preses dienests. Tāpat lemts, ka ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties personas ar velosipēda vai jebkuras citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.

Saeima 22.jūnijā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Notariāta likumā, vēsta Saeimas Preses dienests. Ar tiem iecerēts efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus.

Pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) būs tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par 140 000 eiro un līgums tiek slēgts par būves ekspertīzes veikšanu, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja definētajām prasībām.

Tieslietu padome apstiprinājusi vadlīnijas tiesu spriedumu rakstīšanai un izskatīja rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Augstākās tiesas budžeta prioritāros pasākumus 2023.-2025.gadam. Tāpat veikti arī grozījumi likumā „Par tiesu varu” un Prokuratūras likumā.

Ieviešot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim, secinājuši Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra eksperti.

Saeima svētdien, 28.maijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29.maijs – Latvijas hokeja komandas 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu.

Saeimai galīgajā lasījumā apstiprinot grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, precizētas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī sekmējot stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Pilnveidota dividenžu sadales kārtība – turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību.

Administratīvo sodu likumā sagatavoti grozījumi, ar kuriem plānots juridiskām personām noteikt atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

Saeimas šā gada 27.aprīļa sēdē galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Būvniecības likumā, nosakot inženierkonsultanta definīciju un atbildības jomu, kārtību informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanu, kā arī regulējumu, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā.

Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz pasākumus, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu.

Nolūkā samazināt elektroierīču enerģijas patēriņu, Eiropas Savienībā stājušies spēkā grozījumi regulā 2023/826, ar ko saskaņā ar direktīvu 2009/125/EK nosaka ekodizaina prasības elektrisku un elektronisku mājsaimniecības un biroja iekārtu enerģijas patēriņam izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā attiecībā uz elektropreču enerģijas patēriņu mazjaudas režīmā. Tikko pārskatītais regulējums nodrošinās patērētājiem papildu informāciju par gaidīšanas režīma (standby), tīkla gaidīšanas režīma (networked standby), kā arī izslēgtā režīma (off mode) enerģijas patēriņu, kā arī par laiku, kas nepieciešams, lai produkts automātiski pārslēgtos uz minētajiem režīmiem, informē Ekonomikas ministrija.