Patieso labuma guvēju atklāšana, reģistrējot nekustamo īpašumu

Izmaiņas Zemesgrāmatu likumā, kas stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī, ievieš jaunas atklātības prasības juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Lai nodrošinātu caurskatāmību, kā arī uzlabotu starptautisko sankciju ievērošanu, ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā noteikts, ka, nostiprinot tiesības uz nekustamo īpašumu Latvijā, ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu tiesību subjektiem obligāti būs jābūt atklātiem to patiesajiem labuma guvējiem, informē Uzņēmumu reģistrs (UR).

Prasības izpilde Latvijā reģistrētam subjektam

Ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz UR uzturētajos reģistros reģistrēta juridiska persona, personālsabiedrība vai ārvalsts juridiska persona vai juridisks veidojums, kas Latvijā reģistrējis filiāli vai pārstāvniecību, tad tiesību subjektam, iesniedzot dokumentus zemesgrāmatā, nav nepieciešams papildus iesniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Šāds atvieglojums izriet no jau esošā pienākuma atklāt patiesos labuma guvējus, kas nostiprināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILL likums).

Skatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis cita starpā pārliecināsies vai attiecīgais tiesību subjekts UR ir reģistrējis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (Zemesgrāmatu likuma 77.panta 6.punkts). Ja informācija nebūs reģistrēta, tiesnesis nostiprinājuma lūgumu atstās bez ievērības (Zemesgrāmatu likuma 79.pants).

Citā ES dalībvalstī reģistrēts subjekts

Ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums, no 2025.gada 1.janvāra nostiprinājuma lūgumam būs pievienojama arī attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas informācija par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma reģistrētajiem patiesajiem labuma guvējiem (Zemesgrāmatu likuma 61.panta 1.daļas 7.punkts). Ar informāciju saprotama gan tiešsaistē pieejama informācija, ja konkrētās dalībvalsts reģistrs, kurā reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, ir publisks, gan arī strukturētā formātā sagatavots izraksts no attiecīgā reģistra (kompetentās iestādes).

Gadījumā, ja juridiskā persona vai juridiskais veidojums attiecīgās dalībvalsts reģistrā nav reģistrējis informāciju par patieso labuma guvēju, tas izdarāms līdz nostiprinājuma lūguma iesniegšanai. Privāti dokumenti, piemēram, pašas juridiskās personas vai juridiskā veidojuma sagatavots apliecinājums par patiesajiem labuma guvējiem nav pielīdzināms informācijai, kas pārbaudīta un reģistrēta kompetentajā iestādē, līdz ar to, izskatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis šādus dokumentus neņems vērā. Secīgi, ja Zemesgrāmatu likumā noteiktie dokumenti netiks iesniegti, nostiprinājuma lūgums tiks atstāts bez ievērības.

Citā valstī reģistrēts subjekts

Ja nostiprinājumu lūgs juridiska persona vai juridisks veidojums, kas nav reģistrēts UR uzturētajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā, tad pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā minētajiem subjektiem būs pienākums atklāt to patiesos labuma guvējus UR (Zemesgrāmatu likuma 61.²pants).

Skatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis cita starpā pārliecināsies vai attiecīgais tiesību subjekts UR ir reģistrējis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (Zemesgrāmatu likuma 77.panta 7.punkts). Ja informācija nebūs reģistrēta, tiesnesis nostiprinājuma lūgumu atstās bez ievērības (Zemesgrāmatu likuma 79.pants).

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā ir izstrādāti, lai nodrošinātu ārvalsts juridisko personu un juridisko veidojumu caurspīdīgumu kopš brīža, kad šie subjekti uzsāk aktīvu darbību veikšanu ar Latvijas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Vienlaikus, ņemot vērā to, ka UR ir centrālā iestāde, kas reģistrē informāciju par juridisku personu un juridisku veidojumu patiesajiem labuma guvējiem, ar plānotajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” tiks noteikts pienākums ikvienai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam, nostiprinot tiesības uz Latvijas teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, atklāt informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Kuras personas uzskatāmas par patiesajiem labuma guvējiem?

Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kā arī ar plānotajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” netiek veikti grozījumi juridiskas personas vai juridiska veidojuma patieso labuma guvēju definīcijā, kas noteikta NILL likuma 1.panta 1.daļas 5.punktā.

Citā valstī reģistrēta subjekta pienākums noskaidrot tā patiesos labuma guvējus

Juridiskas personas izpildinstitūcija (valde) savus patiesos labuma guvējus noskaidro, kā arī pastāvīgi glabā un aktualizē informāciju par tiem atbilstoši NILL likuma 18.¹panta 4.daļā noteiktajam. Proti, juridiskas personas rīcībā jābūt patiesā labuma guvēja identificējošiem datiem, kā arī informācijai par īstenoto kontroli un ziņām par personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā. Juridiskai personai ir pienākums arī glabāt visus dokumentāros pamatojumus, ar kuriem pamatota norādīto patieso labuma guvēju kontrole, izmantojot fiziskas personas, juridiskas personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektus.

Pilnvarnieka statuss juridiskā veidojumā ir analogs valdes locekļa amatam juridiskā personā. Līdz ar to tieši pilnvarniekam vai personai, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskā veidojumā ir pienākums noskaidrot juridiskā veidojuma patiesos labuma guvējus, glabāt un pastāvīgi aktualizēt informāciju par tiem (informācijas kopums norādīts NILL likuma 18.⁴panta 2.daļā), kā arī glabāt un aktualizēt dokumentāro pamatojumu par patieso labuma guvēju īstenoto kontroli (NILL likuma 18.⁴panta 3. un 4.daļa).

Informācijas iesniegšanas termiņi

Sākotnējā informācija par UR uzturētajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskas personas vai juridiska veidojuma patiesajiem labuma guvējiem iesniedzama pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 61.²pants). Savukārt izmaiņas informācijā par patiesajiem labuma guvējiem, tajā skaitā par patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos, iesniedzamas NILL likumā noteiktajā kārtībā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas (NILL likuma 18.²panta 1.daļa un 18.⁵panta 1.daļa).

Ziņas par citā valstī reģistrētiem tiesību subjektiem

UR tā uzturētajos reģistros nereģistrēs citas valsts juridiskas personas un juridiskus veidojumus, kā tas klasiski būtu ar Latvijas juridiskām personām Taču, lai UR iesniegtā informācija par šo tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem būtu sasaistīta, vienlaikus ar informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju, tiks reģistrēts noteikts ziņu apjoms par pašu tiesību subjektu – juridisku personu vai juridisku veidojumu. Vienlaikus norādāms, ka reģistrējamais ziņu apjoms ir izvēlēts tā, lai izslēgtu tiesību subjektu dubultu reģistrāciju dažādās valstīs.

Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta 1.daļā noteikts, ka juridisku veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā par juridisku personu un tā patiesajiem labuma guvējiem tiks reģistrētas sekojošas ziņas:

• nosaukums;
• reģistrācijas numurs;
• UR piešķirtais identifikācijas numurs (nolūkā identificēt tā uzturētajos reģistros nereģistrētu tiesību subjektu, tam tiks piešķirts identifikators, kas ir izmantojams vienīgi šā reģistra ietvaros);
• valsts, kurā juridiska persona ir reģistrēta;
• informācija par juridiskas personas patieso labuma guvēju, tostarp informācija par tā īstenoto kontroli;
• datums, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

Savukārt atbilstoši NILL likuma 18.⁶panta 3.daļā noteiktajam par juridisku veidojumu, kā arī tā patiesajiem labuma guvējiem tiks reģistrētas šādas ziņas:

• juridiska veidojuma nosaukums;
• UR piešķirtais identifikācijas numurs (nolūkā identificēt tā vestajos reģistros nereģistrētu tiesību subjektu, tam tiks piešķirts identifikators, kas ir izmantojams vienīgi šā reģistra ietvaros);
• saziņas adrese;
• valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem juridisks veidojums ir izveidots;
• informācija par pilnvarnieku (fizisku vai juridisku personu);
• informācija par juridiska veidojuma patiesajiem labuma guvējiem (dibinātāju, pilnvarnieku, pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem un citām personām), tostarp informācija par to īstenoto kontroli;
• datums, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

Ja pieteikumā būs norādīts, ka nav iespējams identificēt labuma guvējus, tad pieteikumā jānorāda personu grupu (kategoriju), kuras labā izveidots vai darbojas juridiskais veidojums. Arī šādā gadījumā ir uzskatāms, ka pienākums juridiskam veidojumam atklāt savu patieso labuma guvēju ir izpildīts.

Dokumentu iesniegšana

Atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.⁴panta 6.daļai reģistram iesniedzamo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniski vai papīra formā, izmantojot pasta pakalpojumus.

Ņemot vērā, ka pakalpojumu portāls Registrs.ur.gov.lv nav pielāgots, lai tajā iesniegtu iepriekš minētos pieteikumus un tam pievienotos dokumentus, – elektroniski pieteikumi iesniedzami, sūtot tos uz e-pastu vai iesniedzot e-adresē. Papīra formātā dokumenti iesniedzami, izmantojot pasta pakalpojumus.

Valsts nodevas samaksa un dokumentu izskatīšana

Kā norādīts iepriekš, iestājoties NILL likumā vai citos normatīvajos aktos, piemēram, Zemesgrāmatu likumā, minētajiem nosacījumiem, UR uzturētajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētai juridiskai personai vai juridiskam veidojumam būs pienākums UR iesniegt pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai, pieteikumā norādot ziņas, kas saskaņā ar NILL likumu reģistrējamas par juridisko personu vai juridisko veidojumu, kā arī pievienojot dokumentus, kas pamato pieteikumā norādītās ziņas (grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 6.pants). Savukārt atbilstoši šo grozījumu 2.pantam valsts notāram, izskatot iesniegtos dokumentus, 3 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas būs jāpieņem lēmums par ziņu reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ziņas juridisku veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā. Ja pieteikuma iesniedzējs mēneša laikā no dienas, kad UR būs pieņēmis lēmumu par atteikumu reģistrēt ziņas juridisku veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, būs novērsis lēmumā norādītos trūkumus un vēlreiz pieteicis to pašu ziņu reģistrāciju, valsts nodeva atkārtoti nebūs jāmaksā.

Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par ziņu kārtību nosaka Ministru kabinets (MK), taču ņemot vērā, ka atbilstoši grozījumi MK noteikumos Nr.664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu” nav izdarīti – šobrīd valsts nodeva par informācijas reģistrāciju nebūs jāmaksā.

Informācijas glabāšanas ilgums un pieejamība

Informācija par patiesajiem labuma guvējiem tādiem tiesību subjektiem, kas nav reģistrēti UR uzturētajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs pieejama reģistrā 5 gadus no dienas, kad reģistrētas ziņas par iepriekš minēto tiesību subjektu patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos.

Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.¹⁰panta 12.daļu un 4.¹⁵panta 1.daļu attiecībā uz ziņu, kas reģistrējamas juridisku veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, pieejamību attiecīgi atvērto datu veidā un reģistrācijas lietas publiskajā daļā piemēros, sākot no 2025.gada 1.aprīlļa. Līdz minētajam datumam UR ziņu pieejamību par šo tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem apkopotā (saraksta) veidā nodrošinās tīmekļvietnē Ur.gov.lv.

Reģistrēto ziņu nodošanai reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā arī tiek noteikts iepriekš minētais termiņš, tas ir, no 2025.gada 1.aprīļa.