Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus, informē Ekonomikas ministrija.
Publisko iepirkumu normatīvā regulējuma mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis.
Strādājot pie rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, identificēti vairāki izaicinājumi publiskajos iepirkumos:
- nekvalitatīvi izstrādāti nolikumi (nesamērīgas prasības pretendentiem, nepārdomātas tehniskās specifikācijas, līgumi);
- kompetences trūkums iepirkuma komisijas locekļiem;
- ierobežotas iespējas kandidātu un pretendentu izslēgšanai, ja ir identificēta negodprātīga rīcība;
- nepietiekama kontrole publisko līgumu izpildes posmā;
- nepietiekams preventīvs regulējums konkurences pārkāpumu novēršanai.
Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos – iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai.
Rīcības plānā ietverts komplekss risinājums normatīvā regulējuma pilnveidošanai, uzlabojot pretendentu izslēgšanas nosacījumus, samazinot risku, ka publiskajos iepirkumos piedalās uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus un pārkāpj nodokļu jomas normatīvos aktus, kā arī pieļauj būtiskus profesionālās darbības pārkāpumus. Rīcības plāns paredz vērtēt arī pretendenta patiesā labuma guvējam citu piederošo uzņēmumu pārkāpumus. Tas palīdzēs novērst izveidojušos praksi, kad dalībai publiskajā iepirkumā tiek veidots jauns uzņēmums, lai izvairītos no "diskvalifikācijas" iepriekš pieļauto pārkāpumu dēļ.
Tāpat rīcības plāns satur vairākus pasākumus iepirkuma komisijas locekļu kapacitātes stiprināšanai un kvalifikācijas celšanai. Rīcības plāns paredz vērtēt iespēju centralizēt lielu un sarežģītu publisko iepirkumu veikšanu, uzticot to vienai institūcijai, kura akumulētu pieredzi, kompetenci un zināšanas publiskajos iepirkumos. Ir paredzēti vairāki pasākumi institūciju kapacitātes celšanai, piemēram, izstrādāt metodiskos materiālus kvalifikācijas prasību noteikšanai nozaru griezumā, nodrošināt apmācības iepirkuma komisijas locekļiem, noteikt kvalifikācijas prasības iepirkuma komisijas vadītājam, izstrādāt būvdarbu līguma tipveida nosacījumus attiecībā uz samaksas veikšanu un izpildīto darbu pieņemšanu.
Vienlaikus rīcības plānā iekļauti vairāki pasākumi ārvalstu piegādātāju dalības veicināšanai publiskajos iepirkumos.
Rīcības plānu izstrādāja darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas, Konkurences padomes, Iepirkumu uzraudzības biroja un VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
Detalizēti ar MK apstiprināto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai var iepazīties MK tīmekļa vietnē.
