Lai sniegtu nelielu ieskatu mediatora darbā un strīda risināšanā, raugoties no mediatora viedokļa, pastāstīšu Jorena un Sabīnes – piecgadīgā Mika vecāku – stāstu, kas mediāciju savai strīda risināšanai izmantoja pirms vairākiem gadiem. Izvēlējos šo gadījumu, jo situācija ir pietiekami tipiska un puses laipni devušas atļauju izmantot viņu gadījumu pedagoģiskiem mērķiem, protams, mainot vārdus un citu informāciju, kas varētu padarīt ģimeni atpazīstamu.
Sagatavošanās
Mediāciju pusēm ieteica bāriņtiesa, jo tēvs tai bija lūdzis palīdzību, lai noregulētu bērna saskarsmes jautājumus. Bāriņtiesas speciālisti sarunā ar Jorenu saskatīja, ka šajā gadījumā varētu izmantot mediāciju, pastāstīja par šo iespēju un aicināja vispirms pamēģināt uzaicināt bērna māti uz sarunu pie mediatora un mēģināt vecākiem vienoties bez tiesas iesaistīšanas.
Tā kā starp bērna vecākiem praktiski nebija komunikācijas, Jorens vērsās pie mediatora ar lūgumu uzsākt mediāciju, kā arī uzaicināt uz sarunu bērna māti. Lai saprastu, vai mediācija ir iespējama, es telefoniski uzrunāju Sabīni un pastāstīju par mediāciju kā brīvprātīgu un konfidenciālu sarunu procesu, kurā puses savstarpēji sadarbojoties cenšas panākt abpusēji pieņemamu risinājumu savam konfliktam. Uzsvēru, ka tas nekādā gadījumā nav piespiedu līdzeklis. Lai uzsāktu mediāciju, nepieciešama abu pušu labprātīga vēlēšanās piedalīties un nepieciešams, lai būtu kāds konflikts vai strīds, kuru puses vēlētos risināt.
