Organizējot publiskos iepirkumus, pasūtītājiem ir samērā plaša rīcības brīvība noteikt pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritērijus. Tas balstīts pieņēmumā, ka pasūtītājam ir zināms, kādas preces vai pakalpojumi tam nepieciešami. Taču, vai šī rīcības brīvība ir neierobežota? Skaidrojam jaunākās tiesu prakses atziņas, vērtējot pasūtītāju definēto piedāvājumu vērtēšanas kritēriju atbilstību Publisko iepirkumu likuma pamatprincipiem.

Pasūtītāja tiesības definēt vērtēšanas kritērijus paredzētas Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51.pantā. Tomēr loģisks ir jautājums, vai rīcības brīvība noteikt piedāvājumu vērtēšanas kritērijus vienmēr ir neierobežota. Uz šo jautājumu atbilde viennozīmīgi ir nē, jo pasūtītāju rīcības brīvība ir ierobežota. Proti, pasūtītāju rīcības brīvība ir ierobežota ar PIL 2.pantā noteiktajiem publisko iepirkumu pamatprincipiem atbilstoši kuriem pasūtītājiem ir pienākums nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi un pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Pasūtītāja definēto vērtēšanas kritēriju atbilstība PIL pamatprincipiem katrā iepirkumā var būt atšķirīga, jo publisko iepirkumu jomā nav vienotas mērauklas, pēc kuras noteikt, vai noticis PIL pamatprincipu pārkāpums. Tiesu praksē vairāk sastopamas situācijas, kurās tiesa nesaskata pamatprincipu pārkāpumu un piegādātāju iebildumus noraida. Analizējot tiesu prakses atziņas par to, kādēļ kāds arguments neliecina par PIL pamatprincipu pārkāpumu, var netieši secināt, ka citās līdzīgās situācijās tas, iespējams, varētu liecināt par pamatprincipu pārkāpuma esamību.

Strīda apstākļi

Finanšu ministrija (FM) 2022.gada februārī izsludināja atklātu konkursu “Mobilo sakaru pakalpojumi Finanšu ministrijai, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei” . Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Tele2” nepiekrita konkursa noteikumiem un vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar apstrīdēšanas iesniegumu. IUB lēmums bija negatīvs, tādēļ “Tele2” to apstrīdēja tiesā, argumentējot, ka FM vērtēšanas kritēriji bija izstrādāti par labu vienam operatoram – SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (“LMT”).