Tiesa atzīst ES kompetenci ietekmēt dalībvalstu algu politiku
2026-01-26
Nataļja Preisa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte
2025.gada 11.novembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma ilgi gaidīto spriedumu lietā C-19/23 “Dānija pret Eiropas Parlamentu un Padomi” par direktīvu 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Skaidrojam sprieduma saturu un kā tiesas secinājumi var ietekmēt Latvijas tiesisko regulējumu minimālās darba algas noteikšanai.
Par ko bija strīds
Lieta tika ierosināta pēc Dānijas prasības pieteikuma, to atbalstīja arī Zviedrija. Prasītāji lūdza Eiropas Savienības Tiesu (EST) pilnībā atcelt direktīvu 2022/2041 un pakārtoti atcelt direktīvas normas, kuras paredz dalībvalstīm pienākumu izstrādāt rīcības plānu koplīgumu veicināšanai, kā arī pienākumu veikt pasākumus, lai aizsargātu arodbiedrības un darba devēju organizācijas pret jebkādu otras puses iejaukšanos to izveidē, darbībā vai pārvaldībā. Prasītāji uzskatīja, ka Eiropas Savienības (ES) likumdevējs, pieņemot direktīvu, iejaucās valstu kompetencē, jo ES nav tiesību pieņemt direktīvas par darba samaksu un tiesībām apvienoties. Prasītāji uzskatīja, ka direktīva apdraud to tiesību sistēmu, algu noteikšanu un koplīgumu pārrunu modeli.
Lai gan šķiet, ka līgumu slēdzēji zina, kā rīkoties un kādas soda sankcijas var tikt piemērotas līguma nosacījumu un samaksas termiņu pārkāpšanas gadījumos, tomēr sastopamies ar situācijām, kad kāda no strīda pusēm nav informēta par likumiskajiem nokavējuma procentiem un tiesībām tos aprēķināt arī pēc sprieduma saņemšanas līdz tā pilnīgai izpildei. Skaidrojam, kad likumiskos nokavējuma procentus var piemērot, kā veikt aprēķinu un nodrošināt to saņemšanu.
Tiesvedības
06:00, 13. Feb. 2026
Vai konkurences trūkums ir pietiekams iemesls sarunu procedūras rīkošanai publiskajos iepirkumos? Senāta 2025.gada 24.februāra spriedums lietā SKA-24/2025 vēlreiz skaidri apliecina, ka konkurences nodrošināšana ir publiskā iepirkuma pamatprincips, bet sarunu procedūra bez konkursa ir šaurs izņēmums, kas pieļaujams tikai ar objektīvu un pārliecinošu pamatojumu. Novēlota plānošana, pasūtītāja ērtības vai iekšēji radīti tehniski ierobežojumi nevar kalpot par pamatu konkurences izslēgšanai.
Tiesvedības
06:00, 12. Feb. 2026
Satversmes tiesa vēlreiz atzinusi, ka likumdevēja noteiktā zemes likumiskās lietošanas maksa ne vienmēr pilda atlīdzības funkciju, tādēļ Saeimai šis jautājums būs jāvērtē vēlreiz. Skaidrojam, ko lēma Satversmes tiesa un ko šis lēmums nozīmē zemes un uz tās esošo būvju un dzīvokļu īpašniekiem.
Tiesvedības
06:00, 9. Feb. 2026
Ja darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas nogali, to visbiežāk nosaka par atpūtas dienu, bet citu dienu – par darba dienu. Nereti šādā gadījumā rodas neskaidrības par pieteikumu, sūdzību, dokumentu iesniegšanas termiņiem tiesā. Kā pārceltā darba diena ietekmē procesuālo termiņu skaitīšanu?
Tiesvedības
06:00, 4. Feb. 2026
Analizējam Senāta 2025.gada 30.septembra spriedumu lietā SKA-77/2025, kurā tiesa vērtēja, vai prasība uzņēmuma darbiniekiem vakcinēties pret Covid-19 vai uzrādīt pārslimošanas sertifikātu ir atzīstama par tiešu saimnieciskās darbības ierobežojumu, kas uzņēmumam rada tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu.
Tiesvedības
06:00, 30. Jan. 2026
Jebkurās attiecībās, arī biznesā, neviens nav pasargāts no strīdiem. Būtiskākais ir tas, kā strīds tiek risināts – dažkārt pietiek ar komunikāciju, atsaukšanos uz līguma nosacījumiem, bet citos gadījumos diemžēl neiztikt bez tiesvedības. Tomēr arī labvēlīgs tiesas spriedums pats par sevi neko negarantē. Skaidrojam, kā panākt sprieduma izpildi, ja atbildētājs spriedumā noteikto nepilda. Kā arī to, vai sprieduma izpilde iespējama ārvalstīs.
Tiesvedības
06:00, 23. Jan. 2026
Vai valsts iestādes pretlikumīga rīcība dod tiesības uz zaudējumu – neiegūtas peļņas – atlīdzināšanu? Kā pierādāma cēloņsakarība starp iestādes prettiesisku lēmumu un personai radītajiem zaudējumiem neiegūtās peļņas veidā, lai saņemtu zaudējumu atlīdzināšanu? Izskatām Senāta spriedumu!
Tiesvedības
06:00, 19. Jan. 2026
Organizējot publiskos iepirkumus, pasūtītājiem ir samērā plaša rīcības brīvība noteikt pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritērijus. Tas balstīts pieņēmumā, ka pasūtītājam ir zināms, kādas preces vai pakalpojumi tam nepieciešami. Taču, vai šī rīcības brīvība ir neierobežota? Skaidrojam jaunākās tiesu prakses atziņas, vērtējot pasūtītāju definēto piedāvājumu vērtēšanas kritēriju atbilstību Publisko iepirkumu likuma pamatprincipiem.
Tiesvedības
06:00, 12. Jan. 2026
Senāts, izskatot blakus sūdzību par apgabaltiesas un rajona tiesas lēmumiem, ar 2025.gada 14.oktobra lēmumu lietā SKC 836/2025 sniedzis skaidrojumu un reizē skaidrību, kā zemesgrāmatu tiesnesim jāpārliecinās, ka juridiska persona vai juridisks veidojums, kura ir iesniegusi tiesā nostiprinājuma lūgumu, ir reģistrējusi informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem.
Tiesvedības
06:00, 29. Dec. 2025
Satversmes tiesa 2025.gada 24.oktobrī pieņēma spriedumu lietā 2024-16-01, ar kuru atzina, ka tiesību normas, kas ietvertas Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā un nosaka elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un nikotīna spilventiņu sastāva ierobežojumus, ir atbilstošas Satversmei. Skaidrojam sprieduma saturu.
Tiesvedības
06:00, 22. Dec. 2025
Vai zibens spēriens ir parasta aviācijas ikdiena, ar ko jārēķinās, vai tomēr ārkārtējs notikums? Līdz šim tā bija “pelēkā zona”, taču 2025.gada oktobrī Eiropas Savienības Tiesa pielika punktu diskusijām un sniedza nepārprotamu atbildi. Skaidrojam, kāda tā ir un ko tā nozīmē ikvienam aviopasažierim.
Tiesvedības
06:00, 3. Dec. 2025
Konkurences uzraudzības iestāde drīkst konfiscēt darba e-pasta ziņas bez iepriekšēja tiesas apstiprinājuma un tas nepārkāpj personas pamattiesības, secinājusi Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte lietā par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem Portugālē. Šī lieta aktualizēja jautājumu, vai konkurences iestādes darbība, izmeklēšanā veicot kratīšanu un konfiscējot darbinieku e-pasta vēstules bez iepriekš saņemtas piekrišanas no tiesas, atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētajām personas tiesībām uz saziņas neaizskaramību.
Tiesvedības
06:00, 28. Nov. 2025
Mantojuma masas aizgādnība ir nozīmīgs instruments dažādās mantojuma situācijās. Šī tiesību institūta praktisko nozīmi un plašo pielietojumu apliecina Senāta 2025.gada nolēmumi, tāpēc skaidrojam mantojuma pārvaldības būtiskākos aspektus, kā arī to, vai viena mantinieka advokāts var būt mantojuma masas aizgādnis.
Tiesvedības
06:00, 20. Nov. 2025
Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk kļūst par publisko iepirkumu priekšmetu. Lai nodrošinātu vēlamo rezultātu un izvairītos no dārgām kļūdām, pasūtītājiem ir īpaši svarīgi ievērot pareizus iepirkuma sagatavošanas principus. Iepirkumu uzraugi pieņēmuši pirmo lēmumu, kurā īpaši akcentēts, ka prasība pēc iepriekšējas pieredzes ar konkrēta veida mākslīgā intelekta projektiem var būt nesamērīga un ne vienmēr pamatota, ņemot vērā tirgus attīstības stadiju un pieejamo speciālistu loku.
Tiesvedības
06:00, 17. Nov. 2025
