Vai ārkārtas situācija valstī ir nepārvarama vara?
2020-04-13
Baiba Broka, Starptautiskā privāttiesību institūta Vadības padomes locekle
Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 1. martā paziņoja, ka koronavīruss jeb COVID-19 ir pandēmija. COVID-19 radījis virkni tiesiskas un ekonomiskas dabas jautājumu, kādai jābūt tiesiski pareizai uzņēmēju rīcībai situācijā, kad valsts noteiktie pandēmijas ierobežošanas pasākumi ("ārkārtējā situācija") tiešā veidā ietekmē uzņēmēju ikdienu, tostarp raisot jautājumu, vai uzņēmēji var atsaukties uz nepārvaramu varu, lai nepildītu līgumus.
2013. gada 7. martā Saeima pieņēma likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", uz kura 5. panta pamata Ministru kabinets 2020. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas paredz, ka valstī iestājies īpašs tiesisks režīms, kura laikā likumā noteiktajā kārtībā var ierobežot fizisku un juridisku personu tiesības un brīvības un noteikt tām papildu pienākumus.
Uzņēmēju ikdiena sākās ar jautājumiem, kā rīkoties, jo nereti viņi šajā situācijā nevar izpildīt noslēgto līgumu, netiek piegādātas preces, izejvielas ražošanai, nevar nosūtīt preces pircējiem, nevar sniegt pakalpojumus klientiem, darbiniekiem noteikta karantīna un viņi nevar ierasties darbā, līdz ar to tiek kavēti darbu izpildes termiņi. Kāda būtu tiesiski pareiza uzņēmēju rīcība, ja valstī noteiktās ārkārtējās situācijas apstākļos nav iespējams izpildīt spēkā esošos līgumus? Ar kādām tiesiskām sekām jārēķinās? Vai pastāv tiesiski attaisnojami apstākļi, lai uzņēmēji varētu nepildīt līgumus? Vai var atlikt līgumu izpildi uz vēlāku laiku? Vai var izbeigt/atcelt līgumu, un vai būs jāatlīdzina zaudējumi?
Darījumu attiecības mēdz būt dažādas, tāpat arī vienošanās un līgumi, kas tiek slēgti starp pusēm. Gadījumos, kad saskaramies ar kādu neierastu darījuma veidu, rodas jautājums – kādu dokumentu būtu labāk izmantot šajā situācijā? Viens no piemēriem – patapinājuma līguma slēgšana, kas var noderēt arī reizēs, kad vajag izpalīdzēt draugam vai kaimiņam.
Lietvedība
06:00, 2. Apr. 2025
Kur ir kopīpašnieki, tur nereti rodas virkne domstarpību – īpaši attiecībā uz kopīpašuma apsaimniekošanu, uzturēšanu un saistītajiem remontdarbiem. Lai no tām izvairītos arī dzīvokļu īpašumos, skaidra lēmumu pieņemšanas kārtība un pienācīgi noformēts protokols ir nepieciešamība ikvienās dzīvokļu īpašnieku kopību savstarpējās attiecībās.
Lietvedība
09:00, 27. Mar. 2025
Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.
Lietvedība
06:00, 19. Mar. 2025
Slēdzot darījumus, ir ierasts, ka puses līgumā vienojas arī par darījuma summas apmaksas veidu, proti, kādā veidā un apjomā tiks izpildītas uzņemtās saistības. Parasti apmaksa tiek noteikta divos veidos – kā priekšapmaksa pirms darījuma izpildes vai kā pēcapmaksa pēc darījuma izpildes. Taču mēdz būt arī situācijas, kurās darījumu partneri izvēlas citus norēķinu veidus, piemēram, dalītie maksājumi.
Lietvedība
06:00, 11. Mar. 2025
Cits vēlas iegādāties darbojošos uzņēmumu, cits – lietotus bērnu ratiņus. Pirkuma līguma priekšmeti praksē var būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc, lai laicīgi sagatavotos dažādiem pirkuma līgumiem, skaidrojam – kas jāņem vērā, slēdzot pirkuma līgumu par preci, pakalpojumu, dārglietām vai nekustamo īpašumu?
Lietvedība
06:00, 19. Feb. 2025
Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos.
Klausies
Lietvedība
06:00, 13. Jan. 2025
Zīmoga nospiedums dokumentos nav jaunums, tomēr pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par zīmogu elektroniskā formā jeb e-zīmogu. Tas ir instruments, kas ļauj piešķirt dokumentiem autentiskumu un drošību digitālajā vidē. Apskatām, kas un kādos gadījumos var lietot e-zīmogu, un kāds ir tā juridiskais spēks.
Lietvedība
06:00, 13. Dec. 2024
Lai parūpētos par tiesībām nākotnē slēgt galveno līgumu vai pārliecinātos, ka otra puse to noslēgs, iespējams vienoties par priekšlīguma sagatavošanu un parakstīšanu. Kuros gadījumos ieteicams slēgt priekšlīgumu un kuros – līgumu? Vai šajos līgumos jāiekļauj atšķirīga informācija? Vai tie noformējami atšķirīgi?
Lietvedība
06:00, 22. Nov. 2024
Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?
Lietvedība
06:00, 30. Okt. 2024
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk tie apvienoti vienā normatīvajā regulējumā. Rakstu sērijas noslēdzošajā daļā lasiet par izmaiņām dokumentu aprakstīšanas un iznīcināšanas kārtībā.
Lietvedība
06:46, 11. Okt. 2024
Nodibinot līgumiskas saistības, darījuma partneris mēdz iekļaut līgumā punktu, kas nodrošina darījuma attiecību izpildi, proti, personas galvojumu par saistību izpildi. Mēdz gadīties, ka līgumos tiek iekļauts tāds termins kā “solidāra atbildība”, kas, līdzīgi kā galvojums, nosaka pienākumu personai uzņemties atbildību, ja pielīgtās saistības netiek pildītas. Ko nozīmē solidārā atbildība un kā tā atšķiras no galvojuma?
Lietvedība
06:00, 27. Sep. 2024
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk vienā normatīvajā regulējumā ir apvienotas, precizētas un skaidrotas normas par publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās. Turpinot rakstu sēriju, šajā publikācijā izskatām, kas mainījies dokumentu sagatavošanas glabāšanai un nodošanai arhīvā kārtībā.
Lietvedība
06:00, 25. Sep. 2024
Uzņēmums iegādājas daudzdzīvokļu ēku, kurā dzīvo īrnieki. Kā uzņēmumam rīkoties, ja tas nevēlas turpināt noslēgtos īres līgumus, jo ir citi plāni ēkas attīstībai? Vai uzņēmumam ir tiesības īres līgumus lauzt? Vai iespējams iegādāties īpašumu bez šiem noslēgtajiem īres līgumiem?
Klausies
Lietvedība
06:00, 20. Sep. 2024
Ja dokuments ir sagatavots svešvalodā, iestādēm nereti nepieciešams arī tā tulkojums. Kam drīkst uzticēt dokumenta tulkošanu? Kādām niansēm būtu jāpievērš uzmanība, saņemot tulkojumu?
Klausies
Lietvedība
06:00, 13. Sep. 2024
Slēdzot darījumus, ir savlaicīgi jāapzinās riski, un jau līgumā jāparedz nodrošinājums gadījumiem, kad ar līgumu noteiktās saistības no darījuma partnera puses netiks pildītas. Protams, veicot uzņēmējdarbību, ikviens vēlas ticēt sadarbības partnera vai klienta godaprātam, tomēr praksē ir piemēri, kad pat ilgstošs labas sadarbības partneris kādu apstākļu dēļ pēkšņi nespēj vai nevēlas pildīt uzņemtās saistības. Kā rīkoties, lai savlaicīgi nodrošinātos un atgūtu ar līgumu pielīgto uzdevumu izpildi vai naudas atmaksu?
