Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka šī gada 2.ceturksnī darba meklētāju īpatsvars turpināja mazināties, sasniedzot 9.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas notika pateicoties nodarbinātības kāpumam un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeņa pieaugumam. Proti, tiek radītas jaunas darba vietas, bet negatīvas demogrāfiskās tendences arī iedod savu artavu aktivitātes palielināšanā un bezdarba samazināšanā. Piemēram, mazinoties skolēnu un studentu skaitam, automātiski pieaug iedzīvotāju aktivitātes līmenis (jo kamēr jaunieši mācās, tie darba tirgū ir neaktīvi). Samazinās arī nestrādājošo pensionāru skaits, iespējams, daļēji pieaugoša pensionēšanas vecuma dēļ.
Nodarbināto skaits 2.ceturksnī bija par 1% lielāks nekā gadu iepriekš un nodarbinātības līmenis pieaudzis līdz 60.9% no darbaspējīgā vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Tas jau ir augstāk nekā 2005.-2006.gadā. Darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis ir pieaudzis līdz 67.5%; pēdējo reizi tik liela aktivitāte bija novērojamā 2008.gadā vidu, krīzes priekšvakarā. Tas viss liecina par to, ka arvien efektīvāk izmantojam pieejamos ierobežotos darbaspēka resursus. Lai arī vēl arvien saglabājas potenciāls vēl vairāk kāpināt aktivitātes līmeni (salīdzinājumā, piemēram, ar Skandināvijas valstīm), tomēr tas nozīmē arī arvien lielāku spiedienu uz algām, jo uzņēmējiem atrast darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk.
Likumsakarīga rīcība no uzņēmēju puses, kas ir ļoti acīmredzama apstrādes rūpniecībā, ir pieaugošās investīcijas iekārtās, kas prasa mazāku darbinieku skaitu. Tādējādi tiek kāpināts ražīgums, bet nodarbinātība šajā eksportējošā nozarē jau otro gadu krīt. Nodarbinātības kāpumu tādējādi galvenokārt var redzēt neeksportējošās nozarēs, lai arī transportā un lauksamniecībā tā arī turpina augt. Savukārt lielākajam darba devējam, iekšzemes tirdzniecībai, nodarbināto skaits turpina mazināties, kas, iespējams, arī varētu būt daļēji saistīts ar procesu optimizāciju un digitāliem risinājumiem tur, kur agrāk bija nepieciešamas cilvēka rokas un prāts.
Kopumā jaunu darba vietu radīšana šogad ir pat nedaudz spējāka nekā gaidīts, bet tik un tā diezgan vārga, turklāt ne visās nozarēs. Bet situācija darba tirgū turpinās uzlaboties. Darba meklētāju īpatsvars šogad, visticamāk, varētu būt nedaudz zem 10% gadā vidēji.
