67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Rubrika tapusi sadarbībā ar
Padomi
No 2020. gada 9. novembra Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā saskaņā ar Ministru kabineta izdoto rīkojumu Nr. 655 “Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darba devējiem noteikts pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Kā nosūtīt darbinieku attālinātajā darbā? Vai pietiek izdot rīkojumu?
Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumus Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (MK noteikumi), kas nosaka arī vispārīgus darbības nosacījumus turpmāk uzņēmumos, t.sk. izstāžu un gadatirgu organizēšanai un tūrismam un ceļošanai, kā arī prasības pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai, t.sk. tūrisma braucienu organizēšanai.
Lai gan Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" paredzēti konkrēti kritēriji dīkstāves pabalsta saņemšanai, vēlamies iedrošināt uzņēmējus vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī tad, ja uzņēmums formāli neatbilst MK noteiktajiem kritērijiem.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas ieviesti dažādi atbalsta mehānismi uzņēmējiem un darba devējiem Covid-19 seku mazināšanai un ierobežošanai, tomēr, kā atzinuši arī valdības pārstāvji, ne visi atbalsta mehānismi bijuši efektīvi un tikai laika gaitā atklājušies dažādi trūkumi regulējumā, kas traucē kvalificēties pabalstu un atvieglojumu saņemšanai visiem, ko skārusi krīze.
Valsts darba inspekcija apkopojusi biežāk sastopamās situācijas, ar kurām ārkārtējās situācijas laikā saskaras darba devēji un darbinieki. Vai darbinieku var piespiest doties atvaļinājumā? Vai darbinieku drīkst piespiest doties uz pārbaudi pie ārsta? Un vai darba devējam jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļi?
Rīgas Šķīrējtiesa šobrīd saņem daudz zvanu un vēstuļu ar jautājumiem, kā šobrīd atgūt parādus un vai kreditoram ir obligāti jāsūta brīdinājumi parādniekam, dodot 60 dienas laika atbildes sniegšanai pirms vēršanās tiesā vai šķīrējtiesā. Rīgas Šķīrējtiesas eksperti sagatavojuši ieteikumus, kuros rast atbildes uz šiem jautājumiem.
Jau ziņots, ka Saeima pieņēmusi speciālu likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas ievieš pagaidu noregulējumu arī parādu piedziņas jomā gan pret uzņēmumiem, gan fiziskām personām.
Saeima triecientempā 2020. gada 20. marta vakarā pieņēma speciālu likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Likums), ieviešot pagaidu noregulējumu vairākās jomās, lai mazinātu iespējamās ekonomiskās sekas, ar kurām saskarsimies, situācijai stabilizējoties.
Lai operatīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumus nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
Reaģējot uz Covid-19 radītajām sekām, 20. martā pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".
Atbilstoši šī brīža normatīvajam regulējumam, ja ārkārtējās situācijas, kas radusies COVID-19 izplatības dēļ, laikā paredzēta akcionāru vai dalībnieku sapulce vai padomes sapulce, tai būtu jānotiek noteiktajā termiņā un norādītajā sapulces norises vietā klātienē.
Fiziskas personas veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) 9. panta izpratnē. Tas varētu šķist pretēji intuīcijai, bet uzņēmums nolūkā mazināt risku darba vidē nevar darbiniekiem prasīt atklāt, vai viņi inficējušies ar koronavīrusu (Covid-19).
Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm noteicis pienākumu izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.
Visas pasaules karstākā aktualitāte šobrīd ir Covid-19 vīrusa globālā epidēmija. Slēgtas valstu robežas, slēgta aviosatiksme un pasažieru pārvadājumi, noteikti iekšēji pārvietošanās aizliegumi – šādus globāla rakstura piesardzības mērus pasaule mūsdienās nav pieredzējusi. Kā tie visi ietekmēs uzņēmējdarbību, un ko valsts darīs, lai palīdzētu šai jomai?
Koronavīrusa (arī Covid-19 vai SARS-CoV-2) skartajām valstīm pamazām iekrāsojot gaišos laukumus pasaules kartē tumšākus, teju ikviena rūpju lokā nokļūst dažādi jautājumi, kas saistīti ar jauno vīrusu.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
