67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Rubrika tapusi sadarbībā ar
Padomi
Ministru kabineta noteikumi Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” paredz, ka darbavietā darba telpā var pulcēties, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci, ja tās ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 infekciju. Kā arī, darba devējam ir tiesības pieprasīt un apstrādāt no darbinieka iegūto informāciju par atbilstību vakcinētas vai Covid-19 infekciju pārslimojušas personas statusam, ko apliecina sertifikāts. Datu valsts inspekcija skaidro, kā droši ievākt un apstrādāt šos datus.
Vai darba devējam ir tiesības saņemt darbinieka Covid-19 testa rezultātus pēc kolektīvas testēšanas?
0
Mēģinot atgriezties ierastajā darba vidē, darba devēji, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību organizācijā, nodrošinātu darbiniekiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus un dotu iespēju tiem atgriezties darbā klātienē veic kolektīvo Covid-19 testēšanu uz vietas. Bieži vien, darba devēji vēlas saņemt informāciju par visu darbinieku veikto Covid-19 testu rezultātiem, apstrādājot informāciju par katra konkrētā darbinieka veselības datiem. Datu valsts inspekcija skaidro, vai tas ir likumīgi.
Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai Covid-19 izplatības ierobežošanai, virkne epidemioloģiskās drošības prasību arvien turpina būt spēkā. Tāpēc sniedzam ieskatu par prasībām, kas aktuālas darba devējiem un kuras arvien vēl jāievēro darbavietās.
No 2020. gada 9. novembra Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā saskaņā ar Ministru kabineta izdoto rīkojumu Nr. 655 “Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darba devējiem noteikts pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Kā nosūtīt darbinieku attālinātajā darbā? Vai pietiek izdot rīkojumu?
Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumus Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (MK noteikumi), kas nosaka arī vispārīgus darbības nosacījumus turpmāk uzņēmumos, t.sk. izstāžu un gadatirgu organizēšanai un tūrismam un ceļošanai, kā arī prasības pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai, t.sk. tūrisma braucienu organizēšanai.
Lai gan Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" paredzēti konkrēti kritēriji dīkstāves pabalsta saņemšanai, vēlamies iedrošināt uzņēmējus vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī tad, ja uzņēmums formāli neatbilst MK noteiktajiem kritērijiem.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas ieviesti dažādi atbalsta mehānismi uzņēmējiem un darba devējiem Covid-19 seku mazināšanai un ierobežošanai, tomēr, kā atzinuši arī valdības pārstāvji, ne visi atbalsta mehānismi bijuši efektīvi un tikai laika gaitā atklājušies dažādi trūkumi regulējumā, kas traucē kvalificēties pabalstu un atvieglojumu saņemšanai visiem, ko skārusi krīze.
Valsts darba inspekcija apkopojusi biežāk sastopamās situācijas, ar kurām ārkārtējās situācijas laikā saskaras darba devēji un darbinieki. Vai darbinieku var piespiest doties atvaļinājumā? Vai darbinieku drīkst piespiest doties uz pārbaudi pie ārsta? Un vai darba devējam jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļi?
Rīgas Šķīrējtiesa šobrīd saņem daudz zvanu un vēstuļu ar jautājumiem, kā šobrīd atgūt parādus un vai kreditoram ir obligāti jāsūta brīdinājumi parādniekam, dodot 60 dienas laika atbildes sniegšanai pirms vēršanās tiesā vai šķīrējtiesā. Rīgas Šķīrējtiesas eksperti sagatavojuši ieteikumus, kuros rast atbildes uz šiem jautājumiem.
Jau ziņots, ka Saeima pieņēmusi speciālu likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas ievieš pagaidu noregulējumu arī parādu piedziņas jomā gan pret uzņēmumiem, gan fiziskām personām.
Saeima triecientempā 2020. gada 20. marta vakarā pieņēma speciālu likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Likums), ieviešot pagaidu noregulējumu vairākās jomās, lai mazinātu iespējamās ekonomiskās sekas, ar kurām saskarsimies, situācijai stabilizējoties.
Lai operatīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumus nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
Reaģējot uz Covid-19 radītajām sekām, 20. martā pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".
Atbilstoši šī brīža normatīvajam regulējumam, ja ārkārtējās situācijas, kas radusies COVID-19 izplatības dēļ, laikā paredzēta akcionāru vai dalībnieku sapulce vai padomes sapulce, tai būtu jānotiek noteiktajā termiņā un norādītajā sapulces norises vietā klātienē.
Fiziskas personas veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) 9. panta izpratnē. Tas varētu šķist pretēji intuīcijai, bet uzņēmums nolūkā mazināt risku darba vidē nevar darbiniekiem prasīt atklāt, vai viņi inficējušies ar koronavīrusu (Covid-19).
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
