Kā pareizi iesniegt dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja saņēmējam tas ir nepieciešams papīra formā?

Bieži puses e-pastos apmainās ar skenētu līguma kopiju sūtījumiem. Tiesas tos pieņem kā pierādījumus, bet problēmas var rasties, ja otra puse to neatzīst.

Uzņēmumā elektroniski parakstīti dokumenti tiek sūtīti pa e-pastu, taču to saņēmējs ne vienmēr atbild, ka konkrēto dokumentu ir saņēmis. Vai šādos gadījumos var un vajag lūgt saņemšanas apstiprinājumu?

Normatīvajos aktos nav aizliegts līgumu parakstīt ar atpakaļejošu datumu, galvenais – atrunāt, ar kuru datumu dokuments ir stājies spēkā. Kā uz to skatīsies tiesa, piemēram, aizdevuma līgums it kā stājas spēkā ar 1. novembri, bet elektroniski parakstīts 1. decembrī. Vai te pastāv kādi pierādīšanas riski?

Uzņēmuma ikdienā nepieciešams parakstīt daudz dokumentus. Vai un kā ir iespējams parakstīt visus dokumentus uzreiz, taču tā, lai katram dokumentam ir savs paraksts?

Latvijas uzņēmums nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu, tajā skaitā ārvalstu sadarbības partneriem. Plānots, ka klienta vajadzībām būs nepieciešams piesaistīt speciālistus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kuri sniegs savu publisku eksperta viedokli/komentāru par konkrētiem jautājumiem. Sniegtie pakalpojumi būs neregulāri. Kāds līgums slēgšanai ar šiem partneriem būtu piemērotākais? Vai uzņēmuma līgums būtu atbilstošs? Kā šādā situācijā aprēķināt nodokļus? Vai Igaunijas un Lietuvas ekspertiem nepieciešams saņemt Latvijas nodokļu maksātāja kodu?

Plānojam sūtīt preces ārpus Eiropas Savienības – uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Kā jānoformē eksports uz AAE? Vai sūtījums ir jāmuito?

Uzņēmums eksportē preces uz trešo valsti. Nonākot galā, daļa preces ir sabojājusies, par ko pircējs prasa izrakstīt kredītrēķinu. Vai var rakstīt vienkārši kredītrēķinu, ja, izvedot preces, ir izieta muitas procedūra? Ja nevar, tad kā vēl var kompensēt bojāto preci?

No ārzemju uzņēmumiem ļoti daudz rēķinu tiek iesūtīti bez parakstiem. Kādas ir sekas, ja līgumos tas nav atrunāts? Vai strīda gadījumā var atsaukties uz šo parakstīto līgumu par elektroniskiem dokumentiem par preču nodošanu, lai pierādītu preču nodošanu, ja nav bijuši paraksti?

Uzņēmums jau ilgstoši tiesājas ar citu uzņēmumu par neatgrieztu parādu. Ir sajūta, ka otrs uzņēmums dara visu iespējamo, lai šis tiesas process ievilktos un spriedums tiktu pieņemts maksimāli vēlu. Ko uzņēmums var darīt, lai šādi nenotiktu?

Lūgums sniegt skaidrojumu, kā rīkoties izpildītājam, ja trīs reizes ir sniegts nodevums par sniegto pakalpojumu pasūtītājam, kurš divas reizes iesniedzis pretenziju par trūkumiem. Katru reizi bija pavisam citas pretenzijas. Visi trūkumi tika novērsti. Iesniegts jau ceturtais nodevums (ziņojums), bet atkal izteiktas pretenzijas – ziņojumā jāmaina attēliem krāsa. Katru reizi pretenzijas ir pavisam par citiem jautājumiem. Pieņemšanas process ilgst jau turpat divus mēnešus. Līgumā specifiski jautājumi nav noteikti, kā tikai “pasūtītājam ir tiesības 10 dienu laikā izskatīt nodevumu”. Tā ir valsts iestāde. Līguma izpilde kopumā norit jau astoņus mēnešus, mums ir iesaldēta nauda, avansa maksājumi nebija veikti. Vai pakalpojuma pieņemšanas process var ilgt bezgalīgi?

Uzņēmums nokavējis maksājuma termiņu par vienu darba dienu. Vai šāda uzņēmuma rīcība uzskatāma par prettiesisku novilcinājumu? Vai konkrētajā situācijā var piemērot Civillikuma (CL) 1651. un 1662. pantu, nosakot parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus?

Starp divām juridiskām personām noslēgts nedzīvojamo telpu nomas līgums. Pēc tā termiņa notecējuma līguma attiecības turpinās. Vai šādā gadījumā var uzskatīt, ka līgums ir spēkā? Nomnieks beidz maksāt nomas maksu, jo nepiekrīt izīrētāja sagatavotajam rēķinam, norādot, ka nav noslēgts līgums. Vai izīrētājam ir tiesības izsniegt rēķinus par nomu iepriekšējā līguma apmērā, t.i., par summu, kas bija noteikta nomas līgumā, kura termiņš beidzies? Uz kāda pamata izīrētājs var celt prasību tiesā pret nomnieku?

Saistībā ar pašreizējo krīzes situāciju aktualizējies jautājums par uzņēmuma grāmatvedības dokumentu parakstīšanu. Vai darbinieki var izmantot drošu elektronisko parakstu jeb eParakstu, lai, piemēram, parakstītu atvaļinājuma iesniegumus, avansa atskaites u.c. iekšējos dokumentus? Uzņēmuma vadītājs strādā Igaunijā, līdz ar to nav zināms, kad būs iespējams iegūt viņa fizisko parakstu grāmatvedības iekšējos dokumentos. Kādas normas pamato iespēju izmantot drošu eParakstu uzņēmuma iekšējā dokumentu apritē? Vai jāsagatavo vienošanās starp darbiniekiem un darba devēju par droša eParaksta izmantošanu?

Vai, parakstot dokumentus, vienmēr jāizmanto paraksts, kāds redzams pasē vai ID kartē? Kā tas ietekmē dokumenta juridisko spēku? Kāpēc ir vai nav svarīgi izmantot tieši tādu pašu parakstu?