Saeimas Juridiskās komisijas deputāti lēma virzīt izskatīšanai Saeimā vairākus likumu grozījumus tiesībaizsardzības iestāžu darba efektivizēšanai un izmeklēšanas procesa paātrināšanai. Grozījumi izstrādāti Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā, informē Saeimas preses dienests.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā paredzēts pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestādes, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz novērst to personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, negodprātīgu rīcību, kriminālprocesā sniedzot apzināti nepatiesas liecības. Gadījumā, ja procesa virzītājs konstatēs, ka persona apzināti ir sniegusi nepatiesas liecības un par to būs brīdināta, viņu varēs saukt pie kriminālatbildības.
Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu. Tas ne tikai tiks nodrošinās procesuālo ekonomiju, bet arī uzlabos procesu kvalitāti, jo procesa dalībniekiem savs viedoklis un argumenti būs tiesai jāpasniedz koncentrētākā veidā, teikts likumprojekta anotācijā.
Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēts palielināt naudas soda kā papildsoda apmēru, kā arī gradēt to atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, līdzšinējais regulējums, ar kuru naudas soda kā papildsoda apmērs noteikts vienas līdz 100 minimālo mēnešalgu apmērā, ir neefektīvs, īpaši gadījumos, kad to piemēro par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Ar grozījumiem paredzēts par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smagu noziegumu naudas sodu kā papildsodu noteikt 10 līdz 5000 minimālo mēnešalgu apmērā.
Ar likumprojektu paredzēta arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācija, tostarp nosakot, ka kriminālatbildība par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citā vispārbīstamā veidā iestāsies tikai gadījumos, kad radīts būtisks kaitējums. Nav samērīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja nav iestājušās noteiktas kaitīgas sekas, atzīmē likumprojekta autori.
Tāpat plānots atteikties no kriminālatbildības par Ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. Likumprojekts paredz par šādiem nodarījumiem noteikt atbildību saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredzēts definēt konkrētus kritērijus, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma maznozīmīgu, kādēļ par to var neuzsākt kriminālprocesu vai arī to izbeigt, lemjot par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Vienlaikus likumprojekta autori atzīmē, ka nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības.
Likumprojektā ietvertais grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu, un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti pēc smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas, ka arī pēc tādu nodarījumu izdarīšanas, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” stātos spēkā, tie trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
