Šāgada 25. maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pirms galīgā lasījuma skatīs grozījumus Zemesgrāmatu likumā, t.sk. priekšlikumu samazināt valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā: fiziskai personai – no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības, informē Tieslietu ministrija.

Zemesgrāmatu valsts nodevas apmēra samazināšana pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju plānus iegādāties mājokļus, it īpaši tiem, kas domā nopirkt savu pirmo īpašumu. Kopējās ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas samazināsies, tāpēc mājokļi kļūs pieejamāki, uzsver J. Bordāns. Vienlaikus tieslietu ministrs uzsver, ka lēmums samazināt valsts nodevas procentuālās likmes ir īpaši atbalstāms tieši īpašuma tiesību nostiprināšanas kontekstā. Kā galveno ieguvumu J. Bordāns min šī lēmuma pozitīvo ietekmi uz tiesiskās situācijas sakārtošanu – tas veicinās īpašuma tiesību savlaicīgu nostiprināšanu zemesgrāmatā un īpašumu reģistrācijas sakārtošanu kopumā.

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā mājokļus būvē stipri mazāk, nekā tas ir nepieciešams, savukārt zemesgrāmatu nodevas ir augstākas. Samazinot augstās zemesgrāmatu valsts nodevas un padarot mājokļus pieejamākus iedzīvotājiem, palielināsies jauno dzīvojamo māju būvniecības intensitāte – no tā iegūs visa sabiedrība kopumā. Dati tikai no četriem lielākajiem dzīvokļu attīstītājiem liecina, ka šogad kopumā tie pārdos 860 dzīvokļus – vienam attīstītājam tas ir par 40% vairāk nekā pērn, citam – par 22% vairāk nekā pērn. Jauno dzīvokļu būvniecība nozīmē papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Piemēram, 400 jaunu dzīvokļu būvniecība nozīmē papildu budžeta ieņēmumus 9,2 milj. eiro apmērā, kas būtiski pārsniedz ieņēmumu samazinājumu no valsts nodevas.
Saeimas uzdevumā valdība līdz 2021. gada 1. jūlijam izdarīs attiecīgos grozījumus Ministru kabineta noteikumos saistībā ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.