Eiropas Komisija (EK) sagatavojusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam. Regulas projektā paredzēts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota mums svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta.
Proti, reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21%, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā - 39%, bet mencai Baltijas jūras rietumu rajonā - 88%.
Latvija atbalsta regulas projekta apstiprināšanu jau tuvākajā - 10.10.2016. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē - tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaicīgu plānošanu.
Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā. Latvijas prioritātes ir Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjomi, kā arī relatīvās stabilitātes ievērošana abu mencu krājumu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanā.
Maksimālais nozvejas samazinājums, kas būtu pieļaujams un arī atbilst zinātnieku vērtējumam, būtu ne vairāk kā 11%. Latvija nevar piekrist KPN samazinājumam par 21%, jo ilgstošā periodā Rīgas jūras līča reņģes krājums tiek vērtēts kā stabils un nav saprotama nepieciešamība veikt tik lielu samazinājumu. Latvijas interesēs ir panākt iespējami mazāku samazinājumu salīdzinājumā ar EK priekšlikumu, tāpēc Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijai zinātniski pamatotus argumentus par labiem reņģes nārsta apstākļiem 2015.gadā un krājuma pieaugumu minētajos ūdeņos.
Arī par mencas nozveju austrumu rajonā Latvija piekrīt BALTFISH (8 Baltijas jūras valstu) kopējai rekomendācijai, kas paredz piemērot samazinājumu, kas nepārsniedz 20% robežu. Latvija aicina arī saglabāt iepriekš piemērotos zvejas lieguma periodus, lai nodrošinātu mencas krājumu labāku atjaunošanos.
"Gan reņģe Rīgas jūras līcī, gan menca austrumu rajonā atstāj nozīmīgu ietekmi uz nozares sociāli ekonomisko situāciju, tāpēc reņģe un menca tiek īpaši uzsvērta Latvijas nostājā. Tikpat nozīmīga, protams, ir arī brētliņa, kuras zvejas iespējas nākamajā gadā ievērojami pieaugs. Par šo krājumu Latvija kopā ar citām BALTFISH valstīm tomēr vēlas būt piesardzīga un piedāvā mazāku palielinājumu 29% apmērā, nekā Eiropas Komisijas piedāvātais 40% palielinājums. To pamatoju ar risku, ka turpmākajos gados mēs atkal varētu saskarties ar zvejas iespēju samazināšanos. Zvejniecībā stabilitātei ir ļoti liela nozīme," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Saistībā ar mencu zveju rietumu rajonā Latvija norādījusi, ka KPN pilnā mērā jāiedala komerciālajai zvejai, samazinot zvejnieku zvejas iespējas par 88%. Latvijai ir ļoti mazas šī mencas krājuma zvejas iespējas, tomēr kvotu noteikšanas principi ir jautājums, kuram jāseko ļoti uzmanīgi, jo tas var radīt negatīvus precedentus. Gadījumā, ja saglabātos EK piedāvātais radikālais zvejas iespēju samazinājums, Latvija, visticamāk, atbalstītu šīs mencu populācijas zvejas slēgšanu gan komerciālajā, gan atpūtas zvejā.
Runājot par pārējiem zivju krājumiem, Latvija atbalsta EK viedokli un var būt elastīga, ievērojot tieši ietekmēto valstu viedokli. Latvija vēlreiz uzsver, ka, nosakot par nozveju Baltijas jūrā, ir jāņem vērā BALTFISH kopējā rekomendācija.
