Valdībai un sociālajiem partneriem joprojām nav skaidrības par minimālās algas apmēru nākamgad, aģentūra BNS trešdien uzzināja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) sēdē norādīja, ka piemērotākie būtu divi varianti - minimālu algu nākamgad necelt vispār vai to palielināt līdz 367 eiro, kas būtu aptuveni līdzīgs pieaugums produktivitātes kāpumam tautsaimniecībā.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka minimālā alga nākamgad būtu jāpalielina vismaz līdz 375 eiro, ja netiek celts neapliekamais minimums.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sēdē minēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, minimālo algu nākamgad var palielināt robežās līdz 375 eiro, vienlaikus gan uzsverot, ka minimālais atalgojums valstī jāskata kopumā ar kopējo nodokļu politiku, tostarp saistībā ar iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi un plāniem par diferencētu neapliekamo minimumu.

Augulis, kā arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sēdē atzina, ka minimālās algas kāpumam var būtu negatīva ietekme attiecīgi labklājības un veselības nozarēs, jo mazāk kvalificēta darbaspēka atalgojums tiek pietuvināts augstāk kvalificētu cilvēku algai.

Belēvičs uzsvēra, ka, palielinot minimālo algu, būs nepieciešami papildu līdzekļi veselības nozarei, lai celtu algu citiem darbiniekiem sfērā, jo neesot normāla situācija, kad sanitāri pelna tikpat, cik zemāko kategoriju ārsti vai vidējas kategorijas medmāsa.

Valdība un sociālie partneri nolēma attiecīgo jautājumu novirzīt uz NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomi, kā arī sasaukt NTSP ārkārtas sēdi pirmdien, 31.augustā, pirms valdības lēmuma par nākamā gada budžetu.

Minimālā alga patlaban ir 360 eiro mēnesī.

BNS_logo.jpg