Pāreja no mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīma uz uzņēmējdarbības atbalsta koncepciju varētu ilgt divus līdz trīs gadus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) atvērto durvju dienu mazajiem un mikro uzņēmējiem ietvaros ceturtdien pastāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
"Tad, kad mēs runājām par šo risinājumu, par šo koncepciju, par šīm trim kategorijām, mēs vienlaicīgi saprotam, ka MUN tāds, kādu mēs to saprotam un pazinām, tiks izbeigts. Protams, ir kaut kāds laika posms, kurā šāda nodokļa režīms tiks izbeigts," stāstīja Soms, norādot, ka jaunās koncepcijas ieviešana varētu ilgt divus līdz trīs gadus. Tā gan esot tikai aplēse tāpēc, ka valdība par koncepciju vēl nav lēmusi.
Prezentējot EM ziņojumu par uzņēmējdarbības sākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem, Soms norādīja, ka pāreja uz jauno uzņēmējdarbības atbalsta konceptu tiktu sākta uzreiz pēc tās apstiprināšanas valdībā. Koncepts paredz trīs uzņēmējdarbības kategorijas, kur katrai no tām izstrādāta sistemātiska atbalsta sniegšana, kuru nosaka katrai kategorijai izstrādāti principi.
Uzņēmējdarbības atbalsta koncepts ietver sekojošās kategorijas - strauji augošs jeb "start-up" uzņēmums, uzņēmējdarbības sācējs un mazais uzņēmums, kura uzņēmējdarbība ir specifiska vai sezonāla.
Soms stāstīja, ka strauji augošam jeb "start-up" uzņēmumam ir liels izaugsmes potenciāls, kura pamatideja vai nu ir veiksmīga vai arī tās īstenošana nesniedz cerēto rezultātu, līdz ar to piedāvātais modelis ļautu viegli likvidēt uzņēmumu vai sākt maksātnespējas procesu un ļautu uzņēmējam pievērsties nākamās idejas attīstīšanai. "Ņemot vērā, ka minētajam uzņēmuma veidam izaugsme mērāma vairākos desmitos procentu, jārada pielāgots risinājums, lai šāda tipa uzņēmumiem sniegtu atbalstu sākotnējā attīstības posmā, bet arī, lai tas nedod nepareizu stimulu tajā brīdī, kad tas izaudzis pietiekami ātri - uzņēmums neaug tālāk, bet tas "sēž", lai dabūtu atbalstu," klāstīja EM Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors.
Komentējot otro atbalsta modeli, Soms skaidroja, ka tā mērķis ir katram sniegt iespēju pamēģināt sākt uzņēmējdarbību un palīdzēt trijos gados jaunajam uzņēmējam pāriet pilnvērtīgā uzņemējdarbības režīmā.
"Galvenais mērķis ir ar pēc iespējas mazākām sāpēm palīdzēt ieiet biznesa vidē, un tas risinājums ir trīs gadu trepe, kur pirmajā gadā nodoklis ir 10% no apgrozījuma, kas izriet no sociālajām iemaksām. Ar otro gadu tas ir 3% no apgrozījuma, kurš aiziet iedzīvotāju ienākumu nodoklī un uzņēmuma ienākumu nodoklī, pluss 50% no minimālās obligātās sociālās iemaksas. Savukārt trešais gads ir vismaz minimālā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksa pluss 3% no apgrozījuma. Ceturtajā gadā, ja bizness ir aizgājis, tad notiek pāreja vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, ja bizness nav aizgājis, tad jāveic uzņēmuma maksātnespēja un likvidācija," stāstīja EM Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors.
Soms piebilda, ka otrajā atbalsta modelī saglabātas pāris labākās MUN iezīmes, piemēram, atsakoties no atalgojuma ierobežojumiem un saglabājot ceturkšņa deklarācijas. Cilvēkiem, kuri izmantojuši otro uzņēmējdarbības atbalsta modeli, būtu piecu gadu periods, kura laikā nedrīkst atkārtoti izmantot minēto modeli.
Savukārt trešais modelis paredzēts mazajiem uzņēmumiem, kuru bizness ir specifisks vai sezonāls un kurš ļauj cilvēkam pašam sevi nodrošināt. Tā ietvaros nebūtu jāveic sociālie maksājumi. EM Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors stāstīja, ka ir mazi uzņēmumi, no kuriem nav sagaidāma liela izaugsme, tomēr tie nodrošina to, ka atsevišķām grupām nav nepieciešamības pēc sociālajiem pabalstiem, kā arī valsts pārvaldei nav nepieciešams izdot lielus līdzekļus to auditam. Veicot mazus maksājumus, šādi uzņēmumu varētu neiet ēnu ekonomikā.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piebilda, ka uzņēmējdarbības atbalsta koncepcija izstrādāta, lai mazajiem uzņēmumiem mazinātu birokrātisko slogu.
Attiecīgo konceptu izstrādājusi EM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), balstoties uz FM un Labklājības ministrijas identificētajām problēmām MUN. Bažas paustas saistībā ar to, ka mikrouzņēmumu darbinieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram, tādējādi nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, tiem sasniedzot pensijas vecumu.
MUN 9% apmērā no apgrozījuma ieviests kopš 2010.gada 1.septembra. Atbilstoši Saeimas lēmumam no 2017.gada mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 līdz 100 000 eiro par saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet no saimnieciskās darbības ceturtā taksācijas gada kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 8%.
