Tiek virzīts skatīšanai trešajā lasījumā Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādātie grozījumi "Civillikumā", lai uzlabotu kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviestu jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā, informē Tieslietu ministrija.
Sagatavoto grozījumu mērķis ir novērst juridisko personu negodprātīgu rīcību kopīpašuma dalīšanā un aizsargātu godprātīgu kopīpašnieku intereses, tāpat izmaiņas paredz veiksmīgus risinājumus īpašuma tiesību netraucētai īstenošanai, kā arī mūsdienu apstākļiem atbilstošus veidus kopīpašuma strīdu risināšanai.
Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā paredz trīs būtiskas lietas.
- Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu
Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda "Civillikumā' noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās.
- Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu
Grozījumu mērķis: sniegt iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš ļaunprātīgi lieto savas kopīpašnieka tiesības vai nepilda kopīpašnieka pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienāktos, radot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām.
- Kopīpašuma dalīšanas veidus un nosacījumus
Ar sagatavotajiem grozījumiem likumā tiek radītas plašākas iespējas, kā tiesai risināt kopīpašnieku strīdus. Ja šobrīd praksē kā primārais kopīpašuma strīdu risināšanas veids ir kopīpašuma pārdošana izsolē, tad ar plānotajām izmaiņām tiesai tiks radīta iespēja risināt strīdus, pēc iespējas samērojot atšķirīgās kopīpašnieku intereses. Proti, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem tiesa varēs lemt par kopīpašnieka daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids pēc taisnības apziņas, ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais dalīšanas veids. Tāpat likumprojekts arī paredz papildināt "Civillikumu" ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos kā primāro (bet ne vienīgo) kopīpašuma dalīšanas veidu attiecībā uz kopīpašumā esošām dzīvojamām mājām.
Sagatavotie grozījumi likumā paredz arī citas izmaiņas kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanā, un tās vēl ir jāpieņem Saeimai galīgajā lasījumā.
Paredzēts, ka grozījumi likumā stāsies spēkā 2022. gada 1. maijā.
