Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 14. aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasītājas – Baltkrievijas Republikā reģistrētās atklātās akciju sabiedrības "Gomeļtransņeftj Družba" prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu.
Senāts lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā Senāta 2020. gada 9. jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.
Senāts 2020. gada 9. jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja uz kādām būtiskām pazīmēm (līguma reģistrācija ANO, līguma publicēšana un uzskaite atbildīgajās institūcijās un attiecīgais pilnvarojums slēgt konkrētu līgumu) jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu vai 1992. gada 17. jūnija Protokols un 1992. gada 18. jūnija Akts veido starptautisku līgumu.
Atzinumu par minēto dokumentu neatbilstību starptautiska līguma tiesiskajai dabai apelācijas instances tiesa balstījusi uz minēto dokumentu vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izvērtējumu. Konstatēdama, ka dokumentus attiecīgi pilnvarotas valsts amatpersonas nav parakstījušas un tie attiecīgajās starptautiskās institūcijās nav reģistrēti, kā arī nav publicēti, apgabaltiesa izdarījusi pamatotus secinājumus par šo dokumentu neatbilstību starptautiskiem līgumiem, ar kuriem Latvijas valsts būtu atdevusi īpašuma tiesības uz tehnoloģisko naftu Baltkrievijas Republikai vai tās uzņēmumam.
Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:
Novopolockas republikāniskais unitārais naftas transportēšanas uzņēmums "Družba", kura tiesību pārņēmēja lietā ir atklātā akciju sabiedrība "Gomeļtransņeftj Družba", iesniedza tiesā prasību, uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta, kas atrodas SIA "LatRosTrans" piederošajos naftas vados, ir prasītājas īpašums. Sākotnēji prasītāja lūdza tiesu atzīt prasītājai īpašuma tiesības un valdījumu, kā arī aizliegt SIA "LatRosTrans" bez prasītājas piekrišanas lietot un/vai izmantot tehnoloģisko naftu, kas atrodas SIA "LatRosTrans" piederošo maģistrālo naftas cauruļvadu "Polocka-Ventspils" un "Polocka-Birži-Mažeiķi" lineārajā daļā, naftas pārsūknēšanas staciju "Skrudaliena 1", "Skrudaliena 2", "Džūkste" un naftas pieņemšanas – nodošanas punkta "Ventspils" iekšējos cauruļvados. Apelācijas instances tiesā, precizējot prasību, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no SIA "LatRosTrans" atprasāmās naftas vērtību un piedzīt no SIA "LatRosTrans" zaudējumus sakarā ar izsūknēto naftu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā 2018. gada 7. jūnijā, Latgales apgabaltiesa prasību daļēji apmierināja un piedzina no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LatRosTrans" atklātās akciju sabiedrības "Polocktransneft Družba" labā zaudējumus 66 744 966,24 eiro, valsts nodevu 66 883,47 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 49 800 eiro, kopā 66 861 649,71 eiro.
Senāts, izskatot lietu sakarā ar SIA "LatRosTrans" kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 7. jūnija spriedumu, apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
