Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko martā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKA-325/2010 Sabiedrības pieteikums tiesā par vides aizsardzības jautājumiem
Vides aizsardzības likuma 9.panta 3.daļa ir viens no Administratīvā procesa likuma 31.panta 2.daļā paredzētajiem izņēmumiem, kad pieteikumu tiesā var iesniegt sabiedrība (ikviena privātpersona, kā arī personu apvienības, organizācijas un grupas), aizsargājot nevis savas, bet gan citu personu tiesības vai tiesiskās intereses. Likumdevējs tādējādi ir akcentējis sabiedrībai svarīgu un sensitīvu jomu, kurā nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība. Ja sabiedrība ir vērsusies par tādu valsts vai pašvaldības rīcību vai lēmumu, kas apdraud vides kvalitāti, nav nepieciešams konstatēt individuālu personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.
Politiskā partija ir viens no personu apvienību veidiem. Tādēļ arī politiskajai partijai ir tiesības vērsties tiesā par vides aizsardzības jautājumiem.
Mājas īpašnieka (izīrētāja) pienākuma nodrošināt īrniekiem citu līdzvērtīgu īrējamo telpu dzīvojamās mājas nojaukšanas gadījumā attiecināmība uz pašvaldību
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta 1.daļa regulē īres līguma izbeigšanu sakarā ar mājas nojaukšanu, un tās mērķis ir aizsargāt īrnieku, paredzot īrnieka tiesības paļauties, ka mājas nojaukšanas gadījumā īrniekam netiks atņemta iespēja īrēt sev dzīvesvietu, bet mainīsies tikai konkrēta īrējamā dzīvojamā telpa. Proti, šī norma paredz īrnieka tiesības paļauties, ka, izbeidzot īres līgumu uz dzīvojamo telpu nojaucamajā mājā, izīrētājs būs nodrošinājis īrniekam līdzvērtīgu iespēju īrēt dzīvojamo telpu citur. Šis regulējums prasa jaunā īres līguma slēgšanā ņemt vērā ar iepriekšējo īres līgumu piešķirto īres tiesību būtību. Tiesību norma arī neparedz, ka mājas īpašnieka pienākums ierādīt īrniekam citu dzīvojamo telpu būtu atkarīgs no tā, vai mājas īpašnieks ir privātpersona vai pašvaldība. Tādējādi, ja pašvaldībai piederošā mājā ārpus palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā persona tiesiski īrējusi dzīvokli, pašvaldībai kā mājas īpašniekam (izīrētājam), kurš nolemj nojaukt sev piederošu māju, ir pienākums nodrošināt šādam īrniekiem citu īrējamo telpu.
Dzīvokļu tiesiska izīrēšana pašvaldībai piederošā mājā ārpus sociālās palīdzības sniegšanas kā netipiska situācija
Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11.pants neaptver tādu situāciju, kurā pašvaldībai jālemj par īres tiesību piešķiršanu pašvaldībai piederošā dzīvoklī apstākļos, kad pati pašvaldība nolēmusi nojaukt sev piederošu dzīvojamo māju, kurā īrnieki jau tiesiski īrē dzīvokļus nesaistīti ar palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanu. Šādā situācijā attiecīgi piemērojams tikai likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta 1.daļas regulējums, un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11.pants šādā situācijā nesniedz mājas īpašniekam – pašvaldībai – atbrīvojumu no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta 1.daļā paredzētā pienākuma nodrošināt nojaucamās mājas īrniekiem citu līdzvērtīgu īrējamo telpu.
Personas tiesības vērsties tiesā par Satversmes aizsardzības biroja atzinumu, kas sniegts kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms ārpakalpojuma līguma noslēgšanas
Satversmes aizsardzības biroja atzinums, kas sniegts kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms ārpakalpojuma līguma noslēgšanas, ir starplēmums, kura ietekme uz dažādām personām var būt dažāda atkarībā no tā, kas ir atzinuma adresāts un kas pieņems galīgo lēmumu un tieši par ko. Tiesības vērsties tiesā būtu atzīstamas tikai personai, kuru atzinums būtiski ietekmē, turklāt tikai gadījumos, ja nav iespējams vērsties tiesā par galīgo lēmumu un tā pārbaudes ietvaros pārbaudīt atzinuma tiesiskumu. Tā tas varētu būt gadījumos, ja, piemēram, atzinuma dēļ ar darbinieku tiek izbeigtas vai būtiski grozītas darba tiesiskās attiecības.
Atzinums, kas ietver rekomendāciju līguma izpildē neiesaistīt konkrētu paredzētā ārpakalpojuma sniedzēja norādīto fizisko personu, ja tas nav novedis pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai grozīšanas, nav uzskatāms par starplēmumu ar būtisku ietekmi.
Personas tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par valsts drošības iestāžu rīcībā esošās informācijas izsniegšanu
Valsts drošības iestāžu likuma 26.panta 4.daļa dod iespējas personai vērsties tiesā gadījumos, kad tai nepieciešams aizsargāt savas tiesības un tiesiskās intereses. Tas aptver arī informācijas pieprasījumu pamatotības pārbaudi, tostarp atbilstoši Informācijas atklātības likumam.
Tādējādi personai ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par valsts drošības iestāžu rīcībā esošās informācijas izsniegšanu, tostarp gadījumā, ja persona vēlas uzzināt informāciju, kas skar pašu šo personu.
Būvniecības ierosinātāja statusa pārbaude būvvaldē
Būvniecības ierosinātāja statuss ir materiāltiesisks priekšnoteikums jeb civiltiesiskajās attiecībās balstītas tiesības, kas izriet no īpašuma, valdījuma vai līgumiskām lietošanas tiesībām, taču to izmantošana būvniecības procesā ir pakļauta publisko tiesību regulējumam. Tādēļ jautājums par to, vai persona ir tiesīga ierosināt būvniecību, nav civiltiesiska strīda izšķiršana, bet gan publisko tiesību jautājums, kura izvērtēšana ietilpst būvvaldes vai iestādes, kas pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Tādējādi būvvaldei vai iestādei, kas pilda būvvaldes funkcijas, īstenojot tai ar likumu piešķirto uzraudzības un kontroles funkciju, ir pienākums pārliecināties, ka persona, kura iesniedz būvniecības ieceres iesniegumu, patiešām ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā subjektu lokā attiecībā uz konkrēto būvi vai telpu.
Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētie dati nerada personai apbūves tiesības
Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati pilda uzskaites funkciju, tie ir deklaratīvi dati par nekustamo īpašumu un tā objektiem, taču kadastra dati paši par sevi nerada un nevar radīt apbūves tiesības. Nekustamā īpašuma valsts kadastrā fiksēta telpas iekļaušana dzīvokļa sastāvā neatklāj tiesību rašanās pamatu un nevar aizstāt civiltiesisku pamatu, kas nepieciešams, lai personu atzītu par būvniecības ierosinātāju Ministru kabineta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” izpratnē.
Valsts darba inspekcijas kompetence darba tiesisko attiecību uzraudzībā
Valsts darba inspekcijai ir plašas pilnvaras uzraudzīt jebkurā objektā esošos darba apstākļus, izvērtēt jebkuru darba tiesisko attiecību atbilstību tiesību normu prasībām un piemērot pēc saviem ieskatiem atbilstošākās sekas. Lai arī darbiniekam savu pretenziju izvirzīšanai ir izstrādāts privāttiesiskais strīda risināšanas ceļš, arī publiski tiesiskajā regulējumā darbinieks nav tikai informācijas sniedzējs inspekcijai un pasīvs tālāko notikumu vērotājs. Darbinieks var ne tikai individuāli vērsties pret darba devēju, bet arī lūgt Valsts darba inspekcijas iesaistīšanos, lai tā, izmantojot tai piešķirtās pilnvaras, uzraudzītu, kontrolētu darba devēju un piemērotu atbilstošas sekas, ja nepieciešams.
Tomēr ievērojot darba tiesisko attiecību privāttiesisko raksturu, Valsts darba inspekcija, drīkst iejaukties darba tiesiskajās attiecībās tikai tiktāl, ciktāl darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām. Lai secinātu, vai darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām, Valsts darba inspekcijai kā darba tiesiskās attiecības uzraugošai un kontrolējošai iestādei ir piešķirtas pilnvaras izvērtēt, vai darba devējs attiecībā pret darbinieku ievēro tās prasības, kas ir izvirzītas tiesību normās. Tādējādi Valsts darba inspekcijas kompetencē ietilpst konstatēt visus nepieciešamos faktus un apstākļus Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta 2.daļas 6.punkta piemērošanai, turklāt inspekcijai savu iespēju robežās ir pienākums šos faktus un apstākļus pārbaudīt un izdarīt no tiem secinājumus.
Iknedēļas brīvdienas noteikšana darbiniekam
Elastīgas iknedēļas brīvdienas piešķiršanā par nozīmīgu uzskatāma iknedēļas brīvdienas nodrošināšana jebkurā septiņu dienu perioda dienā. Tiesību normas nepieprasa iknedēļas brīvdienas piešķiršanu tieši pēc katrām sešām nostrādātām dienām.
SKA-73/2026 Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība muitas iestādē
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK)Nr. 1383/2003, ļauj preces konfiscēt un iznīcināt vienīgi uz aizdomu pamata tikai tādā gadījumā, ja abas iesaistītās puses (lēmuma saņēmējs un preču deklarētājs vai valdītājs) ir par to vienisprātis. Ja no preču deklarētāja un valdītāja nav saņemta piekrišana preču konfiskācijai un iznīcināšanai un to nevar pieņemt arī no klusēšanas, tad minētā regula skaidri izslēdz iespēju muitas iestādei preces iznīcināt tikai uz aizdomu pamata par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.
Gadījumā, ja abas iesaistītās puses nav vienisprātis, preču tālākais liktenis ir atkarīgs no tā, kāds rezultāts ir tiesvedībai, kas uzsākta nolūkā noteikt, vai konkrētajā gadījumā ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Ar “tiesvedību” Regulas (ES) Nr. 608/2013 23.panta izpratnē var tikt saprasta ne tikai prasības celšana civilprocesuālā kārtībā, bet arī administratīvais vai administratīvā pārkāpuma process pašā muitas dienestā.
Ja ir uzsākts process nolūkā noskaidrot, vai patiešām ir noticis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, muitas iestādei un vēlāk arī administratīvajai tiesai ir objektīvi jānoskaidro fakti un patstāvīgi jāizdara par to secinājumi, ievērojot, ka preču konfiskācija un iznīcināšana tieši aizskar īpašuma tiesības, un tas ir pieļaujams tikai uz pienācīgi konstatētu faktu pamata un pamatojot to ar tiesību normu, kas pieļauj šādu īpašuma tiesību ierobežojumu. Ja abas iesaistītās puses muitas iestādei sniedz pretējus viedokļus par to, vai preces ir tādas, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tad šādos apstākļos vienas puses paziņojums, viedoklis, pierādījumi vai paskaidrojumi nav uzskatāmi par pietiekamu un izsmeļošu pamatu galīgam secinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.
1. Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 16.5.apakšpunkts atbalsta nepiešķiršanu sasaista ar atbalsta pretendenta sodīšanu, nevis ar piemērotā soda izpildi (vispār vai noteiktā laikā). Proti, piemērojot šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka persona ir sodīta, ievērojot, ka persona ir sodīta ar brīdi, kad ir stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.
2. MK noteikumu Nr.676 16.5.apakšpunktā lietotais formulējums “iepriekšējā gadā” ir interpretējams tādējādi, ka ar to saprot 12 mēnešus pirms iesnieguma izvērtēšanas brīža. Turklāt nav svarīgi, vai persona iepriekšējos 12 mēnešus pirms iesnieguma izvērtēšanas bija sodīta vienreiz vai vairākas reizes. Ja persona 12 mēnešus pirms iesnieguma izvērtēšanas bija sodīta par minēto noteikumu Nr. 676 16.5.apakšpunktā paredzēto pārkāpumu, lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir stājies spēkā un uz personu neattiecas MK noteikumu Nr.676 16.5.apakšpunktā paredzētais izņēmuma gadījums, atbalsta piešķiršana ir atsakāma.
3. No MK noteikumu Nr.676 16.5.apakšpunkta jēgas un mērķa izriet, ka atbalsta piešķiršana ir atsakāma uzņēmumam, kurš nav pildījis saistības nodokļu, muitas un darba tiesisko attiecību jomā.
Ja valsts ir tiesību normās noteikusi, ka personai, lai tā vērstos tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams prasības pieteikumā norādīt atbildētāja personas datus, tad valstij arī pēc iespējas ir jānodrošina, ka personai ir iespējams šos datus iegūt, pretējā gadījumā tiek nepamatoti ierobežotas personu iespējas vērsties tiesā.
Ministru kabineta noteikumu Nr.563 “Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība” 6.5.apakšpunkta piemērošanā jāņem vērā, ka informācijas pieprasījumu iesniegušās personas rīcībā var nebūt Fizisko personu reģistrā esošā informācija, kas arī ir iemesls, kāpēc persona lūdz iestādei izsniegt šo informāciju. Tāpēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izskatot personas informācijas pieprasījumu, nedrīkst rīkoties formāli, un tai ir jāiesaistās un no savas puses jācenšas sniegt atbalstu personai datu subjekta identificēšanā. Vērtējot, vai informācijas pieprasījumā ir norādīta pietiekama informācija, lai personas, kuru dati tiek prasīti, varētu identificēt, jāapsver arī tas, vai iestāde no savas puses ir darījusi visu iespējamo, lai varētu identificēt datu subjektu.
- SKA-287/2026 Atlīdzinājums neiegūtas peļņas veidā par publiskajā iepirkumā pieļautu pasūtītāja pārkāpumu un nošķiršana no “iespējas zaudēšanas” atlīdzinājuma
- SKA-41/2026 Izdevumu par juridiskās palīdzības sniegšanu atlīdzināšana; Nemantiskā kaitējuma atlīdzināšana zvērinātam advokātam par pret viņu vērstām procesuālām darbībām
- SKA-15/2026 Piekrišanas, kas ietverta kopīpašnieka līgumā par kopīpašuma daļas iegādi, būvniecības iecerei kopīpašuma daļā vērtējums
