Ārkārtējās situācijas laikā tiesu darba organizācija ir pielāgota valstī noteiktajiem piesardzības un drošības pasākumiem, arvien plašāk izmantojot digitālās tehnoloģijas un noturot tiesas sēdes attālinātajā režīmā. Tieslietu ministrijas apkopotā tiesu darba statistika liecina, ka ārkārtējās situācijas laikā nav mazinājies tiesās saņemamo prasības pieteikumu apmērs.
Pirmās instances tiesās saņemto prasības pieteikumu skaits civillietās un administratīvajās lietās ārkārtējās situācijas laikā ir tikai par 4% mazāks nekā tādā pašā laika periodā 2019. gadā. Savukārt apgabaltiesās saņemto civillietu skaits ir pat par 14% lielāks nekā 2019. gadā. Ārkārtējās situācijas laikā, salīdzinot ar laika periodu 2019. gadā, ir samazinājies tiesās saņemto krimināllietu skaits. Veicot tiesu darba rādītāju analīzi, secināts, ka civillietu, administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvo lietu izskatīšana arī ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta bez aizķeršanās un izskatīto lietu skaits pat pārsniedz saņemto lietu skaitu, kas nozīmē, ka tiek nodrošināta tiesā esošās lietu rindas saīsināšana jeb uzkrājuma samazināšana.
Ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta tiesu darba nepārtrauktība. Tiesu darba organizācija tiek pielāgota ārkārtējās situācijas apstākļiem (tiešu savstarpējo kontaktu ierobežošana, attālināta darba režīms, izvērsta darbība elektroniskajā vidē). Latvijā ārkārtējās situācijas laikā, tāpat kā citās valstīs un arī starptautiskajās tiesās, ir noteikts, ka tiesas sēdes klātienē tiek noturētas tikai lietās, kuras nav iespējams izskatīt attālināti (izmantojot videokonferenci) vai rakstveidā un kuras ir saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību.
Tāpat arī uz ārkārtējās situācijas laiku ir paplašināts to lietu loks, kuras tiesa var skatīt rakstveida procesā, pirms tam katrā konkrētā gadījumā pārliecinoties, vai būs iespējams pilnībā ievērot procesa dalībnieku procesuālās tiesības. Savukārt, ņemot vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atziņas, ka personai ir tiesības tikt uzklausītai personiski vismaz vienā no tiesu instancēm, attiecībā uz krimināllietām pirmajā instancē pastāv ierobežotas iespējas izskatīt lietu rakstveida procesā. Ja attiecīgās krimināllietas izskatīšana ir iespējama attālinātajā režīmā, tiesnesis lemj par lietas izskatīšanu, izmantojot videokonferenci.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas videokonferences režīmā ir notikušas jau vairāk nekā 250 tiesas sēdes. Lai paplašinātu videokonferenču infrastruktūru, Tiesu administrācija radusi iespēju kā pagaidu risinājumu nodrošināt videokonferenču iekārtas arī vairākās institūcijās – Rīgas bāriņtiesā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā u. c. Papildus jau pieejamajiem digitālajiem rīkiem, izvērtējot konkrētās lietas raksturu un noskaidrojot iesaistīto personu gatavību, tiesas izmanto arī interneta platformās bāzētus video saziņas rīkus. Vienlaikus Tieslietu ministrija šobrīd aktīvi strādā pie tā, lai konstatētu un novērstu iespējamos riskus, ko attiecīgā procesa norisei vai personu tiesībām varētu radīt šādu risinājumu izmantošana (personu identitātes pārbaude, informācijas drošība u. c.), tādējādi radot priekšnosacījumus šāda risinājuma izmantošanai atsevišķu jautājumu risināšanai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tieslietu ministrijas apkopotie tiesu statistikas dati liecina, ka civillietu, administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvo lietu izskatīšana arī ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta bez aizķeršanās. Rajona (pilsētu) tiesās izskatīto civillietu skaits un izskatīto administratīvo lietu skaits (gan pirmajā, gan apelācijas instances tiesā) pat par 9–30% pārsniedz saņemto lietu skaitu. Tieslietu ministrija uzsver, ka ārkārtējās situācijas radīts civillietu, administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvo lietu uzkrājums netiek prognozēts ne rajonu (pilsētu) tiesās, ne apgabaltiesās. Savukārt attiecībā uz krimināllietām varētu veidoties neliels neizskatīto lietu uzkrājums. Minētās lietas prioritārā kārtībā tiks izskatītas, tiklīdz tiks atviegloti valstī noteiktie piesardzības pasākumi.
