Lietā par nekustamā īpašuma bojājumiem, kas radušies būvniecības procesā, daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu, zemākas instances tiesas spriedums tika atstāts negrozīts, savukārt daļā, ar kuru noraidīta prasība par piekļuves tiesības nodrošināšanu, zemākas instances tiesas spriedums atcelts, nododot lietu jaunai izskatīšanai, informē Senāts.

Atbilstoši lietas apstākļiem uz zemesgabala atrodas četrstāvu dzīvojamā ēka. Blakus zemesgabalā veiktās būvniecības (būvbedres rakšanas) laikā pie abu nekustamo īpašumu robežas esošajai ēkai radās bojājumi, proti, ievērojami nosēdās pamatu posmi un deformējās ārsienas. Īpašnieku ieskatā ticamākais iemesls viņu dzīvojamās ēkas bojājumiem ir nepietiekami vai nepareizi veikta ģeotehniskā izpēte, tāpēc viņi vērsās tiesā, lai piedzītu zaudējumu atlīdzību un iegūtu tiesības ēkas atjaunošanas darbus veikt arī no otra īpašnieka zemesgabala.

Pievēršoties jautājumam par zaudējumu atlīdzību, Senāts izskaidroja, ka zemesgabala vai būves īpašnieks parasti piedalās būvniecības procesā vienīgi kā pasūtītājs jeb būvniecības ierosinātājs, kurš uz līguma pamata uztic iecerētās būves projektēšanu un būvdarbu veikšanu attiecīgiem speciālistiem būvniecības jomā. Projektēšana atrodas būvprojekta izstrādātāja faktiskā kontrolē, savukārt būvdarbi atrodas būvdarbu veicēja faktiskā kontrolē. Apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka tad, ja būvniecība ir juridiski kvalificējama kā paaugstinātas bīstamības avots, proti, par tā nodarīto kaitējumu atbildība iestājas neatkarīgi no tā, cik rūpīgs ir bijis šī avota valdītājs, atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem atbildība jāuzņemas būvprojekta izstrādātājam vai būvdarbu veicējam, nevis būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam), ja vien viņš pats vienlaikus nav būvdarbu veicējs (būvētājs) vai būvprojekta izstrādātājs.