Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko maijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Spriedums lietā SKC-22/2022 "Brīdis, līdz kuram zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zemes piespiedu nomas maksu, ja zeme ir pārdota piespiedu izsolē citai personai" un senatoru Dzintras Baltas, Ināras Gardas, Normunda Salenieka un Kristīnes Zīles atsevišķās domas, un senatoru Intara Bistera, Andas Briedes, Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
- gada 29. aprīlis
Zemes īpašnieks, kura zemes īpašums pārdots piespiedu izsolē citai personai, ir tiesīgs saņemt nomas maksu (civilos augļus) līdz izsoles pēdējai dienai (piesitumam). Nomniekam, kam par izsoli nav bijis zināms un kas līdz ar to nomas maksu jau labā ticībā samaksājis iepriekšējam zemes īpašniekam, paļaujoties vai nu uz agrāk slēgto nomas līgumu, vai – tā neesības gadījumā – uz ierakstu par īpašnieku zemesgrāmatā, nav atkārtoti jāmaksā nomas maksa par to pašu laikaposmu jaunajam īpašniekam.
Spriedums lietā SKC-496/2022 "Likvidatora atbildība par parādnieka grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesa administratoram"
- gada 12. maijs
Maksātnespējas likuma 72.1 pantā paredzētā kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu attiecināma arī uz sabiedrības likvidatoru.
Spriedums lietā SKA-197/2022 "Nodokļa, kurš aprēķināts par periodu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet kura aprēķināšanas un maksāšanas pienākums parādniekam iestājas maksātnespējas procesa laikā pēc tam, kad ir izbeidzies kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš, atgūšana fiziskās personas maksātnespējas procesā"
- gada 26. maijs
Persona maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī netiek atbrīvota no nodokļu samaksas pienākuma, proti, nodokļu samaksas pienākums neizbeidzas. Mainās tikai kārtība, kādā nodokļu maksājumi ir atgūstami vai iekasējami, proti, Maksātnespējas likumā (ML) noteiktajā kārtībā iesniedzot kreditoru prasījumu vai arī iekasējot kārtējos nodokļu maksājumus. Kreditors var zaudēt savas prasījuma tiesības vai neatgūt nodokļu maksājumus, ņemot vērā parādnieka spēju segt maksātnespējas procesa izmaksas un pieteiktos kreditoru prasījumus, tikai ML noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši tiesību normu sistēmai un likumdevēja plānam nevajadzētu veidoties situācijai, kad nodokļu administrācijai nekādi – ne iesniedzot kreditora prasījumu, ne iekasējot kārtējos nodokļu maksājumus – nav iespējams atgūt vai iekasēt nodokļu maksājumus ML noteiktajā kārtībā un apmērā. Tādēļ apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar atgūt nodokļu maksājumus ML noteiktajā kārtībā un apmērā, jo nav varējis iesniegt kreditora prasījumu neatkarīgi no savas rīcības, un vienlaikus nevar šos nodokļu maksājumus iekasēt kā kārtējos nodokļu maksājumus, ir pretrunā likumdevēja plānam un tiesību normu sistēmai, kas liecina, ka pastāv aizklāts likuma robs.
Tā novēršanai attiecībā uz situācijām, kad parādnieka nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pienākums iestājas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, nepieciešams sašaurināt ML 73. panta 11. daļas vārdisko jēgu, un tiesiskais regulējums piemērojams tā, ka nodokļu administrācijai pienākums iesniegt kreditora prasījumu pastāv par tādiem prasījumiem, kuri radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas līdz likumā noteiktā kreditora prasījumu iesniegšanas termiņa beigām un ir tieši saistīti ar parādnieka darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad pasludināts maksātnespējas process. Tādējādi minētajās situācijās pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās aprēķināmie un maksājamie nodokļi uzskatāmi par kārtējiem nodokļu maksājumiem, kuri jāsedz kā maksātnespējas procesa izmaksas.
