Satversmes tiesa atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, par neatbilstošu Satversmes 115.pantam, kurš aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Satversmes tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
Lieta tika izskatīta pēc vides organizāciju pieteikuma par Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7.pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs, atbilstību Satversmes 115.pantā ietvertajam ilgtspējības principam. Pieteikuma iesniedzēji bija norādījuši, ka apstrīdētajā normā noteiktās galvenās cirtes caurmēra samazināšanas dēļ tiks pieļauta daudz jaunāku priežu, egļu un bērzu mežu ciršana, kas negatīvi ietekmēs meža ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību.
Satversmes tiesa norādīja, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka, lai sekmētu valsts ilgtspējību, ir izveidota attīstības plānošanas sistēma, kuras ietvaros tiek izstrādāti dažādi attīstības plānošanas dokumenti, arī pamatnostādnes. Nozaru politikas pamatnostādnēm ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas nodrošina to, ka ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā tiek ņemtas vērā vides aizsardzības intereses un ievērots piesardzības princips. Satversmes tiesa atzina, ka normatīvā akta izstrādes procesā ir jāņem vērā politikas plānošanas dokumentā noteiktie attīstības virzieni un politikas mērķi. Tādējādi tiek sekmēta ilgtspējības principa un piesardzības principa ievērošana.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma nosaka tādu risinājumu, kurš nebija ietverts Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs, un līdz ar to galvenās cirtes caurmēra samazināšana neatbilst pamatnostādnēs noteiktajam politikas mērķim īstenot meža vērtības palielināšanas pasākumus. Vienlaikus Satversmes tiesa secināja, ka, tā kā apstrīdētā norma kalpo kā tiesiskais pamats tādai darbībai, kurai var būt ietekme uz vidi, tā pēc būtības atbilst plānošanas dokumentam, pirms kura pieņemšanas ir veicams stratēģiskais novērtējums.
