Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko maijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Darba līguma uzteikšanai paredzētā termiņa aprēķināšana darba līguma ilgstoša pārkāpuma gadījumā
Lai noteiktu ilgāku laiku turpinātas neierašanās darbā kā pārkāpuma atklāšanas brīdi, nozīme ir pārkāpuma ilgstošajam raksturam. Kamēr pārkāpums nav ticis pārtraukts (darbinieks joprojām neierodas darbā), darba devējai ir rīcības brīvība izlemt, vai un kurā brīdī tā darbinieka neierašanos atzīst par būtisku darba līguma pārkāpumu.
Darba devēja pienākums skaidri, saprotami un laikus norādīt darba vietu, ja darba līgumā ietverta norāde, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās
Ja darba līgumā ietverta norāde, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās, tas nozīmē, ka darba devējam darba vieta ir jākonkretizē tā, lai darbinieks zinātu, kur un kad tam jāierodas darba pienākumu veikšanai. Konkretizācija izdarāma atbilstoši darba specifikai, kas nosaka darba veikšanas laiku katrā konkrētajā vietā.
Darba devējs savu pienākumu norādīt darba vietu (konkretizēt to) var izpildīt dažādos veidos, piemēram, sastādot dokumentu (rīkojumu, grafiku), izmantojot tehniskos līdzekļus (elektroniskas saziņas rīku, telefona saziņu u. tml.). Taču, lai darbinieks varētu to ievērot, konkretizācijai jābūt darbiniekam skaidrai un saprotamai, kā arī izdarītai laikus pirms darba uzsākšanas katrā konkrētajā vietā. Tāpat šāda konkretizācija var nebūt fiksēta rakstveidā, taču strīda gadījumā Darba likumā noteiktā pienākuma – darbiniekam skaidri, saprotami un laikus norādīt darba vietu – izpilde ir jāpierāda darba devējam.
Piedziņas atzīmes tiesiskās sekas un tās kopsakars ar piespiedu hipotēku
Uz izpildu dokumenta un zvērināta tiesu izpildītāja nostiprinājuma lūguma pamata zemesgrāmatā ierakstītā piedziņas atzīme – kā zemesgrāmatu atzīme ar aizlieguma raksturu – atņem īpašniekam iespēju ar tā saukto “labprātīgo nostiprinājumu” jeb tādu nostiprinājumu, kura pamatā ir tiesisks darījums, nodibināt kaut kādas tiesības trešo personu labā, un viņš nevar nekustamo īpašumu nedz atsavināt, nedz ieķīlāt, nedz liettiesiski apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Turklāt ar zemesgrāmatā ierakstīto piedziņas atzīmi visas trešās personas publiski ticami tiek informētas par to, ka uz konkrēta izpildu dokumenta pamata konkrēta piedzinēja labā konkrētas naudas summas apmērā notiks piedziņas vēršana uz konkrēto nekustamo īpašumu.
Piedziņas atzīme nav šķērslis pašam piedzinējam lūgt nostiprināt zemesgrāmatā Civillikuma (CL) 1307.pantā paredzēto piespiedu hipotēku ne tikai uz tiesas sprieduma par naudas summas piedziņu pamata, bet arī, piemēram, uz tiesneša lēmuma par naudas saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pamata, nodokļu administrācijas lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pamata vai notariālā izpildu akta par naudas saistības izpildīšanu pamata.
Piedziņas atzīmei ir vienīgi aizliedzošs efekts. Tā nav uzskatāma nedz par kreditoram piederošās piedziņas tiesības liettiesisku nodrošinājumu, nedz arī par tiesisku līdzekli, kas – līdzīgi kā ķīlas tiesības atzīme – piešķir konkrētajai piedziņas tiesībai priekšrocību, sākot no piedziņas atzīmes ierakstīšanas zemesgrāmatā dienas, vai saistošu spēku pret tām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc piedziņas atzīmes ierakstīšanas.
Piespiedu hipotēka, kas nodrošina nodokļu prasījumus
CL 1307.pantā paredzētā piespiedu hipotēka kalpo gan kā liettiesisks nodrošinājums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izrietošiem publiski tiesiskajiem nodokļu prasījumiem, gan arī kā tiesisks līdzeklis, lai garantētu to, ka parādnieka (ieķīlātāja) izdarīta ieķīlātā (ar piespiedu hipotēku apgrūtinātā) nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā konkrētais VID lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, VID izlietojot savu piespiedu hipotēku, būtu izpildāms arī pret ieķīlātā nekustamā īpašuma jauno īpašnieku kā līdzšinējā īpašnieka singulārsukcesoru un jauno ķīlas parādnieku bez nepieciešamības celt jaunu prasību vai pieņemt jaunu VID lēmumu, kura adresāts ir ieķīlātā nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks.
Līguma (darījuma) ierakstīšana zemesgrāmatā jeb tiesības nostiprinājuma izdarīšana ieraksta veidā
Ar tiesības vai līguma (darījuma) ierakstīšanu zemesgrāmatā faktiski ir saprotama ar līgumu nodibinātās tiesības nostiprināšana zemesgrāmatā uz līguma (darījuma) pamata, citiem vārdiem – tiesības nostiprinājuma izdarīšana ieraksta veidā.
Nomas vai īres līguma nostiprināšanas zemesgrāmatā sekas
CL 2126.pantā minētā “lietu tiesību iegūšana” saprotama tādējādi, ka no zemesgrāmatā ierakstītā nomas vai īres līguma izrietošās līdzēju savstarpējās tiesiskās attiecības nostiprināšanas dēļ nevis it kā pārvēršas par lietu tiesībām, bet ir un paliek tīri personiskas saistību tiesības. Tikai pret trešajām personām nomas vai īres tiesības nostiprinājums zemesgrāmata nodibina zināmas liettiesiskas sekas, turklāt vienīgi tajā ziņā, ka zemesgrāmatā ierakstītais nomas vai īres līgums ir saistošs nekustamā īpašuma ieguvējam.
Pierādījumi, kas vērtējami, izlemjot jautājumu par personas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par sūdzības iesniegšanu, ja persona iepriekš atbrīvota no valsts nodevas par prasības pieteikuma iesniegšanu
Jautājums par personas spēju samaksāt tiesas izdevumus ir vērtējams attiecīgās procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Tāpēc mantisko stāvokli raksturojošie pierādījumi ir pievienojami lūgumam par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu. Iepriekš šajā tiesvedībā pieņemts lēmums par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas no minētā pienākuma personu neatbrīvo.
Likvidējamas juridiskās personas lūguma par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu izlemšana
Civilprocesa likumā nav paredzēts, ka likvidējama juridiskā persona ir atbrīvojama no valsts nodevas samaksas. Turklāt, vērtējot juridisko personu – komersantu – mantisko stāvokli, jāvērtē arī to finanšu līdzekļu nepietiekamības iemesli, proti, vai finanšu līdzekļu nepietiekamības cēlonis ir kādi ārēji no komersanta gribas neatkarīgi apstākļi vai arī paša komersanta apzinātas vai augstākā mērā vieglprātīgas un nevērīgas rīcības rezultāts.
Kopības lēmums izlemt noteiktus jautājumus dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē
Dzīvokļu īpašnieku kopības izvēle par labu noteiktu vai visu tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai kopsapulcē var norādīt uz kopības vēlmi efektīvāk nodrošināt dzīvokļu īpašnieku tiesības uz līdzdalību kopības lēmumu pieņemšanā.
Jautājuma izlemšana kopsapulcē nodrošina ne tikai dzīvokļu īpašnieku balsošanas tiesību īstenošanu, bet tā var nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašniekiem iegūt plašāku informāciju par izlemjamo jautājumu. Lēmumu projektu apspriešana kopsapulcē sniedz arī iespēju uzklausīt un apspriest citu dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka viedokļus par izlemjamo jautājumu. Tāpat kopsapulce sniedz iespēju paust savu viedokli. Šāda kopsapulces dalībnieku domapmaiņa var ietekmēt katra dzīvokļa īpašnieka viedokli par izlemjamo jautājumu un attiecīgi ietekmēt kopības gribas izteikuma veidošanos.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesuālo pārkāpumu vērtēšana
Ne katrs Dzīvokļa īpašuma likuma pārkāpums uzskatāms par pietiekamu pamatu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu. Vērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesai jākonstatē arī šādu pārkāpumu būtiskums un to negatīvā ietekme uz balsošanas rezultātu. Apgalvošanas un pierādīšanas nasta par to, ka procesuālais pārkāpums nav ietekmējis balsošanas rezultātu, gulstas uz prāvniekiem, pret kuriem vērsta prasība par lēmuma apstrīdēšanu.
Ja būtiski aizskartas dzīvokļa īpašnieka tiesības uz līdzdalību kopības lēmuma pieņemšanā, tiesai nav nepieciešams konstatēt, vai šāds procesuālais pārkāpums ir ietekmējis balsošanas rezultātu.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu daļēja spēkā esība
Kopības kā personu apvienības lēmumi ir daudzpusēji tiesiski darījumi, un to daļēja spēkā esība ir iespējama tad, ja spēku saglabā tie noteikumi, kuri ietver darījuma būtiskās sastāvdaļas. Ja vairāki dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi pēc būtības veido vienotu lēmumu, no kuriem atsevišķi lēmumi atzīstami par spēkā neesošiem, vai lēmums atzīstams par spēkā neesošu daļā, tad tiesai vispirms jāizvērtē, vai lēmums var palikt spēkā daļā. Ja lēmuma daļēja spēkā esība ir iespējama, tad tiesai turpmāk jāizvērtē, vai kopība būtu pieņēmusi lēmumu, ja tā lemtu vienīgi par lēmuma daļu, kuru tiesa uzskata par tiesiski pieņemtu.
Komerclikuma (KL) 317.panta 2.daļā paredzēti divi apstākļi, kas jāņem vērā, lemjot par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas:
- neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona nav iesniegusi pieteikumu par sabiedrības likvidatora iecelšanu (KL 318.1panta 3.daļā paredzētajā termiņā);
- nav pasludināts sabiedrības maksātnespējas process.
Sabiedrības likvidācijas kontekstā nav nozīmes tam, vai kāda persona ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.
Uzņēmumu reģistram (UR) nav ne tiesiskas, ne praktiskas iespējas pārliecināties par to, vai kāda persona ir iesniegusi sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu. Ņemot vērā, ka sabiedrības neizslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas ir tieši kreditoru interesēs, būtu sagaidāms, ka tieši attiecīgais kreditors pats nekavējoties informētu UR par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas faktu tiesā.
Ja komercreģistra iestādes rīcībā pirms izslēgšanas lēmuma pieņemšanas nonāk ziņas par to, ka ir iesniegts sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikums, tai atbilstoši privātpersonu tiesību ievērošanas principam un samērīguma principam būtu pamats atlikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.
SKA-338/2025 Aizskartā mantas īpašnieka subjektīvās tiesības prasīt atlīdzinājumu pirms kriminālprocess noslēdzies
Gadījumā, ja ir stājies spēkā tiesas lēmums par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigšanu, bet kriminālprocess vēl turpinās, nav konstatējams kāds no Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.panta 1.daļā minētajiem kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem, kas pamatotu aizskartajam mantas īpašniekam tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu, proti, nav noslēdzošā lēmuma kriminālprocesā.
SKA-121/2025 Tiesas pienākums sprieduma motīvu daļā norādīt procesa dalībnieku argumentu analīzi
Procesa dalībnieka argumentu analīze un tās atspoguļošana tiesas spriedumā nodrošina procesa dalībnieka tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības būt uzklausītam.
Iepretim procesa dalībnieku tiesībām sniegt paskaidrojumus, izvirzīt argumentus un iebildumus ir tiesas pienākums ņemt vērā un atbildēt uz procesa dalībnieku teikto. Tiesai nav pienākuma sniegt detalizētu atbildi uz katru procesa dalībnieku argumentu, jo tiesai jāatbild tikai uz tādiem argumentiem, kas attiecas uz lietu un ir nozīmīgi. Tomēr tiesai jāapsver visi procesa dalībnieku argumenti, jo tikai procesa dalībnieku argumentu apsvēršanas rezultātā var nonākt pie secinājuma par argumenta būtiskumu un attiecināmību uz lietu. Tāpēc tiesai, ja tā spriedumā nesniedz atbildi uz kādu procesa dalībnieka argumentu, jānorāda atbilstošs iemesls. Ja tiesa argumentu atzīst par nebūtisku, tiesai tas jāpamato.
Lai gan Ministru kabineta noteikumu Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 10.punkts piešķir personai subjektīvās tiesības izvēlēties un pasūtīt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru no reģistrācijai pieejamo numuru kopumā esošajiem numuriem, šo noteikumu 10.2punkts personai nepiešķir subjektīvās tiesības prasīt konkrētu sēriju un konkrētu šo sēriju numuru iekļaušanu reģistrācijai pieejamo numuru kopumā.
SKK-18/2025 Apsūdzības pamatotības izlemšana; Kukuļa pieprasīšanas izpausme
Apsūdzības pamatotības izlemšana
Pret personu celtās apsūdzības pamatotības izlemšana nozīmē sākotnēji noskaidrot, kādi apsūdzībā norādītie noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi ir pierādīti, izslēdzot no apsūdzības nepierādītos faktiskos apstākļus, ja tam ir tiesisks pamats, un pēc tam sniegt vērtējumu par faktisko apstākļu atbilstību juridiskajai kvalifikācijai.
Kukuļa pieprasīšanas izpausme
Noskaidrojot, vai kukulis ir pieprasīts, nav izšķirošas nozīmes, kura persona uzsākusi komunikāciju, bet tam, vai tieši valsts amatpersona jebkādā veidā mutiski vai konkludenti jeb slēpti (maskēti) ir ierosinājusi dot kukuli par kādu darbību vai bezdarbību. Izvērtējot valsts amatpersonas slēpto kukuļa pieprasījumu, tiesai jāņem vērā lietas apstākļi, kas ļauj atklāt amatpersonas gribu saņemt labumu.
