Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko decembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu krimināllietās un civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Jēdziens “sveša manta” noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu
Noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu manta ir uzskatāma apsūdzētajai personai par svešu, ja:
- tā nepieder viņai;
- tā nav bezīpašnieka manta.
Vērtējot, vai manta konkrētai personai ir sveša, izšķiroša nozīme ir apstākļu civiltiesiskajam vērtējumam.
Uz citai personai piederošas zemes no apsūdzētā materiāliem uzbūvētas ēkas (būves) atzīšana par svešu mantu KL 185.panta izpratnē
Ja apsūdzētais bojājis no saviem materiāliem uz svešas zemes uzceltu ēku, gan pati ēka, gan tajā izmantotie materiāli viņam ir sveša manta KL 185.panta 1.daļas izpratnē. Apstāklis, ka apsūdzētais uzbūvējis ēku (būvi), izmantojot savus materiālus, un būvniecības laikā starp viņu un zemes īpašnieku radušās mantiskas pretenzijas, nemaina to, ka, iebūvējot šos materiālus ēkā uz citai personai piederošas zemes, tie apsūdzētajam vairs nepieder. Šādā gadījumā apsūdzētajam saglabājas tikai prasījuma tiesības par šo materiālu vērtības atlīdzināšanu.
Ēkas nereģistrēšana pašvaldībā un zemesgrāmatā nav šķērslis to atzīt par apsūdzētajam svešu mantu, jo izšķirošais ir tas, ka zemes gabals, uz kura ēka atrodas, apsūdzētajam nepieder.
KL 185.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (svešas mantas tīša bojāšana) subjektīvā puse – nodoms
Lai taisītu notiesājošu spriedumu par noziedzīgu nodarījumu, kura viena no pazīmēm ir sveša manta, ir jākonstatē, ka apsūdzētais apzinājies, ka manta viņam nepieder un tā nav bezīpašnieka manta. Ja apsūdzētais to nav apzinājies – neatkarīgi no tā, vai tas noticis faktisko apstākļu nezināšanas vai kļūdaina juridiska vērtējuma dēļ, – nodoms šo pazīmi neaptver. Labticīga, kaut arī kļūdaina pārliecība par mantas piederību sev izslēdz nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu pret svešu mantu.
Nodoma konstatēšanu neizslēdz tas, ka apsūdzētais nav zinājis, kuras personas īpašumā vai valdījumā manta atradusies.
Apsūdzētā subjektīvās attieksmes pret mantas piederību vērtējums noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu
Noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu vairumā gadījumu tiesai nav nepieciešams atsevišķi vērtēt apsūdzētā subjektīvo attieksmi pret mantas piederību, jo tās piederība citai personai parasti ir acīmredzama un nerada šaubas arī personai, kurai nav zināšanu tiesību jautājumos. Tomēr, ja apsūdzētais ir subjektīvi pārliecināts par savām tiesībām uz mantu un ir norādījis konkrētus iemeslus šādai pārliecībai, tiesai tas ir jāizvērtē. Šādas pārliecības iemesls var būt, piemēram, subjektīvi pamatota civiltiesiska pretenzija pret mantas īpašnieku vai valdītāju, kas atsevišķos gadījumos var radīt kļūdainu priekšstatu arī par īpašumtiesībām.
Gadījumos, kad persona, pamatojoties uz kļūdainu pārliecību, uzskata, ka manta pieder viņai, princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams, jo tas neatceļ KL 8.panta 2.daļā paredzēto prasību konstatēt nodomu attiecībā uz visām noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm.
Brīvības atņemšana kā bargākais soda veids arī nosacītas notiesāšanas gadījumā
Brīvības atņemšana ir par naudas sodu un sabiedrisko darbu bargāks soda veids arī tad, ja tiesa apsūdzēto notiesā nosacīti, jo pēc savas juridiskās dabas un likumā noteiktās hierarhijas (KL 36.pants) brīvības atņemšana ierobežo svarīgāku personas interesi – personas brīvību. Varbūtībai, ka nākotnē tiesa var pieņemt lēmumu izpildīt šo sodu, ir bargāka ietekme uz apsūdzēto nekā mantiskajam stāvoklim atbilstoša naudas soda vai viņa fiziskajām un intelektuālajām spējām atbilstoša sabiedriskā darba piemērošana.
SKC-81/2025 Būvniecības eksperta atzinums par lietai taisītajiem izdevumiem
Eksperta atzinuma mērķis ir analizēt faktus tajā jomā, kurā tiesai nav speciālu zināšanu. Situācijā, kad ekspertam uzdotie jautājumi vērsti uz būvniecības rezultātā lietai taisīto izdevumu apmēru un raksturojumu, ekspertam primāri ir jāpārliecinās, vai un kādi konkrēti darbi reāli ir veikti, kā arī kādas ir to izmaksas, un atzinumā sagaidāmi konkrēti, aprēķinos balstīti secinājumi par lietai taisīto izdevumu apmēru naudas izteiksmē atsevišķi katrai ieguldījumu pozīcijai un kopumā. Lietai taisīto izdevumu klasificēšana (Civillikuma (CL) 865.pants) ir nevis tehnisks (ekspertam uzdodams), bet gan juridisks jautājums, kas ir ekskluzīvā tiesas kompetencē.
Ierunas tiesības rašanās brīdis cesijā nodota nākotnes prasījuma gadījumā
Parādnieks pret cesionāru nevar izlietot tādas ierunas, kuras parādniekam pret cedentu ir radušās jau pēc notikušās cesijas. Attiecībā uz darījumu, ar kuru apsolīts nodot nākotnes prasījumus, par šādu brīdi ir uzskatāms attiecīgā nākotnes prasījuma rašanās brīdis.
Būvdarbu dokumentu novērtēšana civiltiesiskā strīdā
Būvniecības procesa kā reglamentētās jomas rekonstrukcijā, kad tiek izšķirts civiltiesisks strīds, tiesai katrā ziņā jānovērtē normatīvajos aktos noteiktie būvniecības dokumenti, to nepilnīgums vai neesība, lai nodibinātu lietas izspriešanai nozīmīgus faktus, kas attiecas uz procesu, kura atbilstības izvērtēšanas nolūkā tas ir pakļauts īpašai dokumentēšanas kārtībai.
Prasība par dalībnieka izslēgšanu no SIA apstākļos, kad dalībnieks savas tiesības sabiedrībā īsteno caur pilnvarnieku, kurš vienlaikus ir sabiedrības valdes loceklis
Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks ir izlēmis savas tiesības sabiedrībā īstenot nevis personiski, bet gan caur pilnvarnieku, tas nemaina viņa dalības sabiedrībā būtību. Tā kā valdes locekļa, kas vienlaikus ir arī sabiedrības dalībnieks, darbība valdes locekļa amatā, vērtējot dalībnieka izslēgšanas priekšnoteikumus, tiek attiecināta arī uz šo pašu personu kā dalībnieku, tādai pašai pieejai jābūt arī tad, kad dalībnieks ir “paslēpies aiz pilnvarnieka muguras”.
Būtisks kaitējums sabiedrības interesēm prasībā par dalībnieka izslēgšanu no SIA
Būtisks kaitējums Komerclikuma (KCL) 195.panta 1.daļas noteikumu izpratnē var būt ne tikai naudas izteiksmē novērtējami zaudējumi, bet arī cita veida nelabvēlīgas sekas, no kurām cietusi sabiedrība un kuras ir nevis maznozīmīgas, bet gan ir atzīstamas par pietiekami nopietnām.
SKC-43/2025 Atsavinātāja atbildība par preces neatbilstību līgumā tieši pielīgtai preces īpašībai
CL 1613.panta jēgai un mērķim pretējs ir tāds šīs normas iztulkojums, kuram atbilstoši par nenozīmīgu trūkumu tiktu atzīta preces neatbilstība līgumā tieši pielīgtai, būtiskai preces īpašībai. Tādas preces, kas neatbilst līgumā tieši noteiktai specifikācijai (prasībām), lietošanas iespēja vai lietošanas turpināšana nav atzīstama par vienīgo un nepieciešamo priekšnoteikumu preces nenozīmīga trūkuma konstatēšanai, lai atsavinātāju, kas apgalvojis līgumā tieši pielīgtas tehniskās prasības esību precei, atbrīvotu no likumā paredzētās atbildības. Šajā gadījumā preces lietošanas iespēja ir tikai sekundāra (papildu) pazīme nenozīmīga trūkuma konstatēšanai.
SKC-558/2025 Tiesības iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja darbību likumiskās rokasķīlas tiesības priekšmeta izsoles rīkošanā
Tiesu izpildītāja darbības, saskaņā ar KCL 402.pantu rīkojot likumiskās rokasķīlas tiesības priekšmeta izsoli, tiek kontrolētas Civilprocesā likuma noteiktajā kārtībā. Piedzinējs vai parādnieks ir tiesīgs iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām attiecībā uz šādas izsoles izziņošanu un izsoles kārtību.
- SKC-73/2025 Konkurences pārkāpuma dēļ radušos zaudējumu apmēra noteikšana pēc tiesas ieskata
- SKC-866/2025 Nepamatota tiesvedības apturēšana civillietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu uz devēja uzteikuma pamata, ja citā civillietā starp tām pašām pusēm nav izšķirts strīds par darbinieka atstādināšanas no darba pamatotību
