Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko decembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKA-914/2024 Personas vakcinācijas statuss
Personas vakcinācijas statuss nav uzskatāms par kādu no diskriminācijas aizliegumā iekļautajiem kritērijiem. Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 5.2. un 5.3.apakšpunkts nav uzskatāms par diskriminējošu un tas neparedz tādu atšķirīgu attieksmi, kura nebūtu attaisnojama.
SKA-111/2024 Jaunas meža inventarizācijas datu atbilstības tiesību normām vērtējums un reģistrēšana Meža valsts reģistrā
Meža inventarizācijas reģistrēšanai iesniegtajiem dokumentiem jāatbilst Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Proti, inventarizācijas dokumenti Meža valsts reģistrā ir reģistrējami tikai tad, kad tie ir izvērtēti un konstatēta to atbilstība normās minētajām prasībām.
No tiesiskā regulējuma arī izriet, ka inventarizācijas veicējam ir pienākums meža īpašniekam darīt zināmu dabā konstatētās meža platības atšķirību no kadastra sistēmā reģistrētās, ja šī atšķirība ir lielāka par 10%. Šādā gadījumā inventarizācijas veicējs sagatavo minēto noteikumu 7.pielikumam atbilstošu paziņojumu un iesniedz to zemes īpašniekam kā pielikumu iesniegumam inventarizācijas datu reģistrēšanai. Attiecīgi šādas informācijas norādīšana iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos ir apstāklis, kas jāvērtē, lemjot par to, vai jaunie meža inventarizācijas dati atbilst minēto noteikumu prasībām un ir reģistrējami Meža valsts reģistrā vai arī reģistrāciju jāatsaka. Ja Meža valsts reģistrā tiek reģistrēti dati, kas neatbilst Meža inventarizācijas noteikumu prasībām, tad lēmums par datu reģistrēšanu ir prettiesisks, secīgi iestājas pamats arī šāda prettiesiska lēmuma atcelšanai, ievērojot Administratīvā procesa likuma 86.pantā ietvertos nosacījumus.
Ņemot vērā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” mērķi un 13.panta 1.daļu, secināms, ka valsts piedāvātie atbalsta mehānismi attiecas uz tādiem komersantiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējusi ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabineta noteikumi Nr.180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību” ir izdoti, pamatojoties uz minēto likumu, tāpēc minētā likuma mērķi ņemami vērā, piemērojot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.
Priekšnoteikums valsts atbalsta piešķiršanai komersantam, kuru ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, ir, lai minēto noteikumu Nr.180 3.punktā un Ministru kabineta noteikumu Nr.453 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību” 3.punktā uzskaitītie kritēriji atbalsta saņemšanai, tostarp nomnieka ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums, būtu iestājušies ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmē. To, ka ienākumi ir samazinājušies ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmē, jāpierāda komersantam.
SKA-101/2024 Personai uzliktā pienākuma – nodrošināt būvinspektora iespēju apsekot būvi – tiesiskā daba un būves apsekošana
Tiesību normās paredzētajām būvinspektora tiesībām apsekot būvi atbilst būves īpašnieka pienākums nodrošināt būvinspektoram iespēju iekļūt attiecīgajā būvē.
Tātad personas pienākums nodrošināt būves apsekošanu izriet tieši no tiesību normām, proti, lai šāds pienākums rastos, nav nepieciešams būvvaldes lēmums, kurā uz šo pienākumu īpaši norādīts. Būvvaldes lēmums, ar kuru pieteicējam uzlikts pienākums nodrošināt telpu apsekošanu, vienīgi atkārto no likuma izrietošo pienākumu, bet pats par sevi nerada jaunas, iepriekš nepastāvējušas tiesiskas sekas. Tādēļ šis lēmums nav pakļauts administratīvās tiesas kontrolei. Par tiesiskām sekām nav uzskatāma arī iespējamā piespiedu izpilde.
Tiesību normas neuzliek būvvaldei pienākumu ikvienā gadījumā piemērot aizvietotājizpildi vai fizisku spēku, lai īstenotu tiesības apsekot būvi vai telpas. Būvniecību uzraugošā iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus un to, cik steidzami no apdraudēto interešu viedokļa varētu būt nepieciešams apsekot būvi, var izšķirties, piemēram, arī aicināt personu labprātīgi nodrošināt būves vai telpu apsekošanu. Ņemot vērā, ka iestādes pārstāvju iekļūšana privātpersonas mājoklī skar šīs personas tiesības uz privāto dzīvi un mājokļa neaizskaramību, gadījumā, ja persona uz šo aicinājumu neatsaucas, būvniecību uzraugošajai iestādei nav tiesību piemērot citu kārtību, kāvien to, kas paredzēta Būvniecības likuma 18.panta 3.daļā un 21.panta 5.daļā.
SKA-104/2024 Zemes nomas pirmtiesības izmantošana uz personas pastāvīgā lietošanā bijušo zemi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums skaidri noteic zemes lietotāju tiesības un pienākumus saistībā ar zemes izpirkšanu un zemes nomas pirmtiesību izmantošanu, kā arī zemes lietošanas tiesību un nomas pirmtiesību zaudēšanas kārtību un termiņu. Lai atzītu, ka persona, kurai uz likuma pamata izbeigušās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības, ir izmantojusi tai likumā paredzētās zemes nomas pirmtiesības, jākonstatē, ka persona likumā noteiktajā viena gada termiņā ir veikusi aktīvas darbības un skaidri paudusi gribu izmantot šīs tiesības.
SKA-121/2024 Blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums būvniecībai pirms būvprojekta izstrādes
Nav saskatāmi principiāli šķēršļi, kas liegtu kaimiņa saskaņojumu būvniecībai sniegt pirms būvprojekta izstrādes. Īpaši ņemot vērā būvniecības procesa uzbūvi un būvprojekta izstrādes izmaksas, būtu loģiski vispirms panākt vienošanos par būvniecību un tikai pēc tam ieguldīt līdzekļus tālākā būvniecības procesā, tostarp būvprojekta izstrādē. Būtiski ir, vai persona, kuras saskaņojums nepieciešams, ņemot vērā tās rīcībā esošās ziņas par būvniecības ieceri, ir varējusi saprast, ko tieši tā saskaņo. Var būt arī situācijas, kad personai, kura sniedz saskaņojumu, subjektīvu apsvērumu dēļ nav būtiski, kādi būs konkrētas būves parametri, un tā var izvēlēties sniegt arī vispārīgu piekrišanu.
Par administratīvā akta pamatojumu Administratīvā procesa likuma 250.panta izpratnē ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts. Administratīvā akta pamatojuma (tā šaurākā nozīmē) maiņa nav pieļaujama, vienlaikus ir pieļaujams atbilstoši iestādes norādītajam pamatam konkretizēt piemērojamās tiesību normas. Proti, ir pieļaujama zināma administratīvā akta pamatojuma interpretācija un mazāk būtisku kļūdu izskaidrošana. Tāpat arī minētā norma neizslēdz iespēju tiesai vispusīgi noskaidrot to, vai iestādes lēmuma pamatā norādītie apstākļi tiešām pastāv.
No Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izriet, ka no tā, kāds ir personas darbības veids, ir atkarīgs arī subjektam likumā noteikto pienākumu saturs un apjoms. Arī uzraudzības un kontroles institūciju rīcība visupirms ir atkarīga no tā, ar kādu darbības veidu likuma subjekts nodarbojas.
Tādējādi personas darbības veidam ir ietekme gan uz to, vai persona ir atzīstama par likuma subjektu, gan uz to, kā būtu novērtējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski, gan uz tālākajām procedūrām, kas ar šo risku novērtējumu ir saistītas. Secīgi – arī uzraudzības un kontroles institūcijām ir jārēķinās ar šiem darbības veidiem, kas citstarp ir pamatā risku novērtējumam, lai veiktu savas uzraudzības un kontroles funkcijas un novērtētu, vai likuma subjekts ir pieļāvis pārkāpumus.
Pamatojums (tā šaurākā nozīmē), saskaņā ar kuru persona tiek identificēta kā likuma subjekts, ir cieši saistīts ar lēmuma pamatojumu, kas noteic personai uzliktos pienākumus un atbildību par šo pienākumu neizpildi (jeb ir daļa no šā pamatojuma).
Līdz ar to, mainot pamatojumu, uz kura pamata persona ir atzīta par likuma subjektu, var mainīties arī tam likumā noteikto pienākumu saturs un apjoms, savukārt uzraudzības un kontroles institūcijai tās īstenotās uzraudzības un kontroles ietvaros var mainīties noskaidrojamo tiesisko un faktisko apstākļu loks, lai secinātu, vai likuma subjekts ir pieļāvis pārkāpumus un noteiktu atbildību par to. Šādos apstākļos pamatojuma maiņa nav pieļaujama.
Būtisks pārkāpums dalībnieku sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā
Komerclikuma 217.panta 1.daļas pirmā teikuma izpratnē ar „būtisku pārkāpumu sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā” ir saprotams ikviena dalībnieka tiesības saņemt informāciju Komerclikuma 214. pantā noteiktajā kārtībā pārkāpums, kā arī ikviena dalībnieka tiesības piedalīties vai balsot dalībnieku sapulcē pārkāpums. Apstāklis, ka konkrētā dalībnieka balsis, ņemot vērā viņam piederošo kapitāla daļu daudzumu, nevarētu ietekmēt apstrīdētā lēmuma pieņemšanu, nedrīkst būt juridisks attaisnojums šī dalībnieka subjektīvo tiesību saņemt informāciju un piedalīties sabiedrības pārvaldē aizskārumam.
Paziņošanas par dalībnieku sapulces sasaukšanu pierādīšana
Ja savā prasības pieteikumā par dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu dalībnieks ir noliedzis, ka viņš būtu saņēmis valdes sūtītu paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, tad sabiedrības kā atbildētājas pienākums ir pietiekami pārliecinoši pierādīt pretējo, t. i., faktu, ka paziņojums par dalībnieku sapulci ir ticis nosūtīts dalībniekam. Sabiedrības kā atbildētājas paskaidrojums nav pietiekams, lai tiesa konstatētu faktu, ka dalībnieks ticis pienācīgi informēts par dalībnieku sapulci.
Civilprocesa likuma 9.1pantā paredzētais „patiesības paušanas pienākums” un tā pārkāpums var būt pamats Civilprocesa likuma 73.1panta paredzēto procesuālo sankciju piemērošanai, bet neierobežo vai neatceļ Civilprocesa likuma 104.panta 1.daļas tiesību normu, kurai atbilstoši pušu un trešo personu paskaidrojumi atzīstami par pierādījumiem tikai tad, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
SKC-38/2024 Līdzmantinieku un neatņemamās daļas tiesīgo (iepriekš – neatraidāmo mantinieku) tiesiskā stāvokļa nošķiršana
Ja mantojums ir novēlēts vairāk nekā vienam mantiniekam, tad mantinieki ir līdzmantinieki neatkarīgi no tiem novēlēto mantojuma daļu lieluma. Šādā gadījumā līdzmantinieku tiesiskais stāvoklis ir pielīdzināms kopīpašnieku tiesiskajam stāvoklim, tostarp arī attiecībā uz tiesībām prasīt mantojuma dalīšanu.
Neatņemamās daļas tiesīgā tiesības uz neatņemamo daļu ir nošķiramas no līdzmantinieku tiesībām prasīt mantojuma masas reālo sadali, jo testamentārais mantinieks un neatņemamās daļas tiesīgais nav līdzmantinieki.
Ja viss mantojums ir novēlēts vienam mantiniekam, nav līdzmantinieku un tātad nav pamata mantojumu dalīt reāli. Šādā situācijā neatņemamās daļas tiesīgajiem saskaņā ar Civillikuma 788. pantu ir tiesības uz neatņemamās daļas izdalīšanu.
SKC-50/2024 Mantinieka, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbildība par mantojuma atstājēja parādiem
Civillikumā nostiprinātās inventāra tiesības mērķis ir pēc iespējas pasargāt mantinieku no atbildības mantojuma atstājēja kreditoru priekšā ar savu mantu. Tādējādi ar inventāra tiesības izlietošanas mērķi vispārīgi nav savietojama situācija, kad mantiniekam, kurš ir pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, būtu jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem arī ar savu mantu jeb virs saņemtā mantojuma apmēra.
Tas, vai uz lietu var vai nevar vērst piedziņu gadījumā, ja mantinieks atbilstoši Civillikuma 708.pantam ir pieņēmis mantojumu ar inventāru tiesību, ir jautājums, kas saskaņā ar Civillikuma 711.panta pirmo teikumu ir izšķirams, tiesai taisot spriedumu, nevis sprieduma izpildes stadijā, jo tas prasa pēc būtības izspriest jautājumu par to, vai attiecīgā mantojumā ietilpstošā lieta ir aizvietota, kāda bija šīs lietas vērtība uz mantojuma pieņemšanas vai aizvietošanas brīdi un visbeidzot noskaidrot, vai tā nav izlietota citu mantojuma atstājēja kreditoru vai paša mantinieka prasījumu apmierināšanai saskaņā ar to prioritāti jeb priekšrocību atbilstoši Civillikuma 711.panta otrajam teikumam (tēzē minēto pantu redakcijā, kas spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim).
