Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko septembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Spriedums lietā SKA-155/2022 "Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par valstij piederošu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, ja pārvaldnieks nav pieteicies pašvaldībā kā nodokļa maksātājs"
2022.gada 26.maijs
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" (likums par NĪN) 2.panta 8.daļa iepretim tā 5.daļai ir speciālā tiesību norma un tā ir pieņemta ar noteiktu mērķi – atbrīvot valsti vai pašvaldību no nodokļa maksāšanas pienākuma par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), par nodokļa maksātāju nosakot nevis valsti vai pašvaldību, bet gan citu personu.
Proti, minētā likuma 2.panta 8.daļa nav tehnisks instruments panta 5.daļas piemērošanai, bet gan patstāvīgi nosaka nodokļa maksātāju. Tādējādi nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā pārvaldniekam atbilstoši likuma par NĪN 2.panta 8.daļai, arī situācijā, kad pārvaldnieks nav pieteicies pašvaldībā kā nodokļa maksātājs, jo tas pārvaldnieku neatbrīvo no nodokļa samaksas pienākuma. Turklāt likuma par NĪN 2.panta 8.daļa neprasa īpaši pilnvarot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieku veikt nodokļa maksājumus valsts vārdā.
Spriedums lietā SKA-7/2022 "Skujkoku koksnes iekšdurvju ar kārbām un aplodām klasifikācija muitas nodokļa aprēķinam"
2022.gada 1.jūlijs
Ievērojot kombinētās nomenklatūras vispārīgo interpretācijas noteikumu 2.noteikuma "a" punkta 1.daļu, atsevišķās preces ir klasificējamas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 4418 20 "durvis, to aplodas un sliekšņi" arī tad, ja tās nav pilnībā pabeigtas. Proti, minētajā apakšpozīcijā ietilpst arī preces, kas ir aprakstītas kā koka plātnes un līstes, kurām ir profils un dekoratīvā apstrāde, kas objektīvi liecina par to sagaidāmo izmantošanu durvju rāmju, durvju aplodu un sliekšņu izgatavošanai, pat ja tās ir negatavas vai nepabeigtas, ja vien šīs preces ir tikušas tālāk apstrādātas līdz tādai pakāpei, kas ļauj tās nepārprotami atpazīt kā tādas un ja tādējādi tām piemīt pabeigtas preces pamatīpašības. Tātad arī atsevišķi importēti durvju rāmji, aplodas un sliekšņi neatkarīgi no to skaita un iespējas pilnībā nokomplektēt noteiktu skaitu iekšdurvju var tikt klasificēti apakšpozīcijā 4418 20. Personas importētajām precēm nav jāveido durvju komplekti no rāmjiem, aplodām un sliekšņiem.
Savukārt, ja nav veiktas tādas apstrādes darbības, kas ļautu uzskatīt, ka šīs preces ir paredzēts izmantot tikai kā durvis, to rāmjus, aplodas un sliekšņus, minētās preces nevar klasificēt apakšpozīcijā 4418 20 un attiecīgā gadījumā tās ir klasificējamas kombinētās nomenklatūras pozīcijā 4411 un 4412 kā kokšķiedru plātnes, saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli.
Lēmums lietā SKA-734/2022 "Rājiena piemērošana datu subjektam kā korektīvs līdzeklis par pieļautu maznozīmīgu datu apstrādes pārkāpumu; Tiesību uz sūdzības izskatīšanu pēc būtības un atbildes saņemšanu par lietas virzību nošķiršana un lēmuma par lietas ierosināšanu pieņemšanas termiņa skaitīšana"
2022.gada 28.aprīlis
Rājiena piemērošana datu subjektam kā korektīvs līdzeklis par pieļautu maznozīmīgu datu apstrādes pārkāpumu
Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi (Vispārīgā datu aizsardzības regula) paredz Datu valsts inspekcijai kā uzraudzības iestādei tiesības, reaģējot uz personas datu apstrādes pārkāpumiem, pieņemt kādu no minētās regulas 58.panta 2.daļā ietvertajiem lēmumiem, vienlaicīgi atstājot uzraudzības iestādei novērtējuma brīvību attiecībā uz lēmuma veidu.
Atzīstams, ka Datu valsts inspekcija, piemērojot korektīvo līdzekli – rājienu, ir izvērtējusi lietderības apsvērumus, ja personas pieļautais pārkāpums nav nozīmīgs, tomēr šādā veidā var sekmēt personas izpratni par viņa rīcības neatbilstību regulas noteikumiem.
Tiesību uz sūdzības izskatīšanu pēc būtības un atbildes saņemšanu par lietas virzību nošķiršana un lēmuma par lietas ierosināšanu pieņemšanas termiņa skaitīšana
Ir nepieciešams nošķirt datu subjekta tiesības uz sūdzības izskatīšanu pēc būtības un atbildes saņemšanu par lietas virzību no Datu valsts inspekcijas veiktā administratīvā procesa pret datu pārzini. Šie ir divi atsevišķi procesi, un inspekcija administratīvo procesu vai administratīvā pārkāpuma procesu pret datu pārzini uzsāk tikai tad, kad tai kļūst zināmi fakti. Šādus faktus inspekcija iegūst, veicot pārbaudi un iegūstot nepieciešamo informāciju, kas savukārt dod pamatu uzsākt administratīvo procesu. Ja uzskatītu, ka katrai datu subjekta sūdzībai par datu pārziņa veikto datu apstrādi būtu jārezultējas administratīvajā procesā pret datu pārzini, tas būtu gan nelietderīgi, gan neatbilstoši Administratīvā procesa likuma 57.pantam, kas paredz administratīvās lietas ierosināšanu tikai pēc lietas ierosināšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas.
Lēmumu par lietas ierosināšanu var pieņemt tikai tad, kad ievāktas pietiekamas ziņas, lai izvērtētu, vai personas datu apstrādes pārkāpums vispār ir noticis, un šī pārkāpuma raksturu. Tātad lēmuma pieņemšanas termiņš ir skaitāms nevis no iesniedzēja sūdzības iesniegšanas brīža, bet gan no personas datu apstrādes pārkāpuma atklāšanas brīža, proti, kad ir pabeigta attiecīga pārbaude un apstākļu noskaidrošana un tiek konstatēts, ka persona tiešām ir izdarījusi personas datu apstrādes pārkāpumu.
Spriedums lietā SKA-46/2022 "Būtisks lēmuma pamatojuma trūkums kā pamats iestādes lēmuma atzīšanai par patvaļīgu"
2022.gada 20.aprīlis
Gadījumā, ja ir atzīstams, ka nodokļu administrācijas lēmuma pamatojuma trūkums ir tik būtisks, ka tas faktiski iztrūkst vispār, tas ir pamats atzīt, ka lēmums ir patvaļīgs un tādēļ atceļams. Šādā gadījumā pamatojuma trūkumu nevar novērst, to sniedzot tiesas procesa laikā. Ja iestādes lēmumā nav pienācīga pamatojuma, faktiski nav arī iespējams pārliecināties, vai iestādes tiesas procesā sniegtā informācija ir ņemta vērā iestādes procesa laikā vai tika piemeklēta vēlāk.
Tiesai izprasot un pieļaujot informācijas, kas tika ņemta vērā muitas vērtības noteikšanai, iesniegšanu tikai apelācijas tiesvedības laikā, ir jāvērtē šādas novēlotas informācijas sniegšanas pieļaujamība konkrētajā gadījumā kontekstā ar iestādes lēmuma pamatojuma trūkumu un pieteicēja iespēju šādā situācijā pilnvērtīgi īstenot tam esošās procesuālās tiesības.
Spriedums lietā SKA-471/2022 "Publisko iepirkumu procedūras pārtraukšanas pieļaujamība, ja pastāv objektīvs pamatojums; Pretendenta tiesības ietvert atlaidi publiskā iepirkuma piedāvājumā; Zaudējumu atlīdzība publisko iepirkumu procedūrā iestādes pieļauta pārkāpuma dēļ; Zaudējumi neiegūtās peļņas veidā publisko iepirkumu procedūrā"
2022.gada 10.maijs
Pretendenta tiesības ietvert atlaidi publiskā iepirkuma piedāvājumā
Iepirkuma uzvarētāja noteikšanā vērā ņemamie kritēriji var būt tikai cena vai arī konkrētu apstākļu kopums, kas pamato, ka piedāvājums pasūtītājam būs saimnieciski visizdevīgākais. Pasūtītājam nav tiesību lēmuma pieņemšanā ņemt vērā vēl kādus citus kritērijus.
Apstāklis, ka pretendents piedāvājumā piedāvājis atlaidi, pats par sevi negarantē, ka tātad pretendents noteikti piedāvājis viszemāko cenu. Tāpat atlaides piemērošana pati par sevi nevar piedāvājumu padarīt par saimnieciski izdevīgāku salīdzinājumā ar citu pretendentu piedāvājumiem.
Apstāklis, ka pretendents publiskā iepirkuma piedāvājumā ietver atlaidi, nevar ietekmēt pasūtītājas amatpersonu personiskās vai mantiskās intereses, jo piedāvājums tiek izteikts pasūtītājam, nevis pasūtītāja konkrētām amatpersonām.
Atlaide, ko pretendents piedāvā publiskā iepirkuma ietvaros, pamatojot piedāvāto cenu, Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē nevar tikt uzskatīta par ziedojumu, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz atlaides piedāvātāju.
Zaudējumu atlīdzība publisko iepirkumu procedūrā iestādes pieļauta pārkāpuma dēļ
Publisko iepirkumu likuma normu, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanas iespēju, uzdevums ir ne tikai izpildīt prasības, kas izriet no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma, bet arī nodrošināt privātpersonām Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.
Tiesību normās nav paredzēts, ka zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi publisko iepirkumu gadījumos, salīdzinot ar citiem administratīvā procesa ietvaros nodarītu zaudējumu gadījumiem, būtu atšķirīgi. Tādējādi secināms, ka atlīdzinājums publisko iepirkumu gadījumā piešķirams, balstoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Šis likums kā priekšnoteikumus zaudējumu atlīdzināšanai noteic iestādes rīcības prettiesiskumu un cēloņsakarību starp attiecīgo iestādes rīcību un personai nodarītajiem zaudējumiem (kaitējumu). Iestādes pieļautā pārkāpuma būtiskums nav priekšnoteikums tiesībām prasīt atlīdzinājumu.
Zaudējumi neiegūtās peļņas veidā publisko iepirkumu procedūrā
Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta. Neiegūtās peļņas aprēķināšana pamatā veicama, noskaidrojot, kādus ieņēmumus persona būtu guvusi un kādi būtu bijuši personas izdevumi, ja tam būtu bijusi dota iespēja pildīt iepirkuma līgumu, un kāda attiecīgi ir neiegūtā peļņa, un ir pietiekami, ja tiek pierādīta minēto elementu liela varbūtība. Zaudējumu atlīdzināšanas – neiegūtās peļņas – jēga ir, lai pēc zaudējuma atlīdzināšanas cietušā stāvoklis būtu tāds, it kā zaudējums nebūtu nodarīts, taču ne vairāk.
Spriedums lietā SKA-136/2022 "Negodīga komercprakse kā parāda atgūšanas darbību uzsākšana parādam, kas nav parāds Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1.panta 1.punkta izpratnē; Jēdziena "judikatūra" un "tiesu prakse" nošķiršana"
2022.gada 17.maijs
Negodīga komercprakse kā parāda atgūšanas darbību uzsākšana parādam, kas nav parāds Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1.panta 1.punkta izpratnē
Lai uzsāktu parāda atgūšanu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma kārtībā, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jābūt zināmai konkrētai informācijai par kreditora prasījuma rašanās tiesisko pamatu, parāda apmēru, atmaksas kārtību un termiņu.
Zemes īpašniekam (kreditoram) nav tiesību veikt zemes nomas maksas parāda piedziņu no dzīvokļu īpašniekiem, starp kuriem un kreditoru pastāv piespiedu nomas attiecības, kas izveidojušās uz likuma pamata, pirms ir panākta vienošanās ar dzīvokļu īpašniekiem (noslēgti zemes nomas līgumi) vai arī maksāšanas pienākums ir noteikts ar tiesas spriedumu. Proti, šāds parāds nav uzskatāms par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē, jo zemes īpašnieks nevar vienpusēji noteikt nomas maksu, nevienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem vai nevēršoties tiesā strīda gadījumā, kas konstatētu pastāvošās attiecības starp pusēm.
Komersants, uzsākot šāda parāda atgūšanas darbības, pieļauj profesionālajai rūpībai neatbilstošu, tātad negodīgu komercpraksi.
Jēdziena "judikatūra" un "tiesu prakse" nošķiršana
Jēdziens "tiesu prakse" ir plašs jēdziens, kas apzīmē tiesu nolēmumu kopumu, un var būt gan laba, gan slikta tiesu prakse.
Savukārt, piemērojot un interpretējot tiesību normas, ir jāņem vērā judikatūra. Ar jēdzienu "judikatūra" saprot (galvenokārt) augstāko tiesu pieņemtu nolēmumu kopumu, līdzīgu jautājumu vai gadījumu atrisinājumu, kas satur juridiskas atziņas.
Stabila judikatūra konkrētā jautājumā var izveidoties, ja vairākās līdzīgas lietas ir izskatītas Senātā, un par konkrēto jautājumu vairākās lietās ir izdarīti līdzīgi secinājumi Senātā.
Spriedums lietā SKC-44/2022 "Atkarīgās sabiedrības kreditora prasības tiesības piedzīt zaudējumus no valdošā uzņēmuma; Priekšnoteikumi valdošā uzņēmuma atbildībai par pamudinājumu atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu"
2022.gada 31.maijs
Atkarīgās sabiedrības kreditora prasības tiesības piedzīt zaudējumus no valdošā uzņēmuma
Pamatojoties uz Koncernu likuma 27.panta 5.daļu, atkarīgās sabiedrības kreditors ir tiesīgs celt prasību pret valdošo uzņēmumu par zaudējumu atlīdzību piedziņu par labu sev.
Priekšnoteikumi valdošā uzņēmuma atbildībai par pamudinājumu atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu
Zaudējumu piedziņas pamatu no valdošā uzņēmuma veido jebkurš valdošā uzņēmuma pamudinājums atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu neizdevīgu pasākumu. Strīda gadījumā prasītājam jānorāda tiesai uz iespējamo neizdevīgo darījumu un zaudējumu nodarīšanas faktu, bet tieši valdošajam uzņēmumam (tā likumiskajiem pārstāvjiem) jāpierāda darījuma saimnieciskā pamatotība.
Spriedums lietā SKC-63/2022 "Audiovizuāla ieraksta kā rakstveida pierādījuma pieņemšana"
2022.gada 29.jūnijs
Zvērināta tiesu izpildītāja klātbūtne audiovizuālā ieraksta laikā nav kritērijs tā pieņemamības vērtēšanā
Spriedums lietā SKC-86/2022 "Valdes locekļa atbildība paškontrahēšanās darījumos"
2022.gada 30.jūnijs
Kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kam uzticēta svešas mantas pārvaldīšana, valdes loceklim ir pienākums būt lojālam gan pret sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm, izvairoties no interešu konflikta amata izpildē. Paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izlietošanas risks un interešu konflikta risks ir paškontrahēšanās darījumos, tāpēc valdes loceklim nav rīcības brīvības paškontrahēties, izmantot sabiedrības darījuma iespējas vai gūt personisku labumu no amata pienākumu izpildīšanas, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm. Situācijā, kad valdes loceklis ir arī dalībnieks sabiedrībā, komercdarbības pratības zināšanu apjoms nepārgrozās atkarībā no tā, kādā statusā viņš uzņemas savus pienākumus.
Spriedums lietā SKC-672/2022 "Pieļaujami un pierādāmi veidi saziņai ar komersantu"
2022.gada 20.jūlijs
Komerclikuma 12.panta 4.daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu.
Spriedums lietā SKC-71/2022 "Valdes locekļa tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par viņam pienākošās atlīdzības apmēru"
2022.gada 14.septembris
Sabiedrības dalībnieku (padomes) lēmums par atlīdzības noteikšanu nav valdes locekļa tiesību uz atlīdzību rašanās priekšnoteikums. Dalībnieku (padomes) kompetencē ir noteikt atlīdzības apmēru atkarībā no valdes locekļa pienākumu apjoma un sabiedrības finansiālā stāvokļa.
Komerclikuma 221.panta 8.daļas otrā teikuma norma nedod sabiedrībai iespēju apstrīdēt valdes locekļa tiesības uz atlīdzību vispār. Tas, ka dalībnieku sapulce nav pieņēmusi lēmumu par valdes loceklim pienākošos atlīdzību, nav tāds apstāklis (defekts), kas varētu ietekmēt ar valdes locekli noslēgtā pilnvarojuma līguma spēkā esību.
Lēmums lietā SKC-820/2022 "Dubultās sodīšanas aizliegums darba tiesiskajās attiecībās"
2022.gada 5.jūlijs
Ja tiesiskais regulējums nepieļauj Darba likumā (DL) tieši norādīto sodu kumulatīvu piemērošanu, tad vēl jo vairāk šāds aizliegums attiecas uz situācijām, kad par vienu un to pašu pārkāpumu papildus DL paredzētajam disciplinārsodam darbiniekam tiek piemērotas citas sodoša rakstura negatīvas sekas.
