Veicot tirgus uzraudzības atkārtotu novērtējumu, konstatēts, ka mazumtirgotāji tikai daļēji ir ņēmuši vērā Konkurences padomes (KP) ieteikumus, kas saistīti ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem. Ņemot vērā mazumtirgotāju un to piegādātāju nevienlīdzīgās attiecības, KP aicina politikas veidotājus paredzēt aizliegtas tirdzniecības prakses detalizētākus noteikumus, lai samazinātu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumu riskus no iepircēju, tostarp mazumtirgotāju, puses, informē KP.
2022.gadā veiktajā tirgus uzraudzībā “Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem” KP konstatēja astoņus riskus, aicinot mazumtirgotājus tos novērst savā ikdienas sadarbībā ar piegādātājiem. Lai pārliecinātos par atsevišķu mazumtirgotāju Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma noteikumu ievērošanu sankciju piemērošanā, KP veica atkārtotu tirgus uzraudzību, individuāli aicinot mazumtirgotājus veikt pašnovērtējumu par noteikumiem, kas iekļauti ar piegādātājiem noslēgtajos līgumos, atsaucoties uz KP jau iepriekš īstenoto KP tirgus uzraudzību un tajā konstatētajiem riskiem. Veicot atkārtotu izpēti, KP pieprasīja informāciju no sešiem mazumtirgotājiem, kā arī guva informāciju no deviņiem piegādātājiem un to asociācijām.
KP norāda, ka pastāv krasa atšķirība starp mazumtirgotāju un to piegādātāju viedokļiem par KP konstatētajiem riskiem attiecībā uz līgumsodu piemērošanas tendenci. 75% gadījumos mazumtirgotāji uzskata, ka konstatētie riski uz tiem vispār neattiecas, tikai 6% gadījumu KP konstatētos riskus attiecinot uz sevi. Turpretī lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji 34% gadījumos uzskata, ka KP konstatētie riski uz šiem mazumtirgotājiem attiecas, savukārt 43% gadījumos vispār neattiecas.
Vislielākās atšķirības starp mazumtirgotāju un to piegādātāju viedokļiem par KP konstatētajiem riskiem attiecas uz pircēju līgumsodu piemērošanas tendenci un līgumsodu augstākās robežas norādīšanu līgumos. Viedokļu atšķirības pastāv arī par līgumu noteikumu atšķirību akcijas un ārpus akcijas precēm un līgumu noteikumos paredzēto saziņu gadījumā, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs nevar nodrošināt preču piegādi. Tāpat arī KP konstatē, ka gan mazumtirgotājiem, gan piegādātājiem trūkst vienotas definīcijas izpratnes, lai izvairītos no atkārtotu līgumsodu piemērošanas – katrs mazumtirgotājs ir izvēlējies sev izdevīgāko metodiku sankciju piemērošanā, tādējādi radot piegādātājiem grūtības pielāgoties.
KP pozitīvi vērtē to, ka mazumtirgotāju līgumos saprotami ir atrunāta saziņa force majeure jeb nepārvaramas varas noteikumu apstākļos. Taču joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz saziņu ārpus nepārvaramas varas apstākļiem. Veiktā uzraudzība apliecina, ka piegādātājiem nav izvēles brīvības paziņot par pasūtījuma apjomu samazināšanu situācijās, kad tie nevar veikt piegādi mazumtirgotāja noteiktajā apjomā. Vienlaikus joprojām līgumos ir paredzēti nesamērīgi gari paziņošanas termiņi, lai piegādātājs informētu mazumtirgotāju par nespēju veikt pasūtījuma izpildi noteiktajā apjomā vai laikā. KP ieskatā iepriekš minētās problēmas var tikt atrisinātas ar “lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma” definīcijas izstrādi un iekļaušanu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, tādējādi ieviešot skaidrību pasūtījuma izpratnei likuma tvērumā un nosakot vienlīdzīgu šī termina interpretāciju visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē. Vienlaikus definīcijas nostiprināšana Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā palīdzētu sankciju taisnīguma un pamatotības vērtēšanā. Arī Zemkopības ministrija savos šī likuma grozījumu priekšlikumos, kas veidoti pamatojoties uz KP veikto “Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības” tirgus uzraudzību, šādu definīciju jau ir izstrādājusi un iekļāvusi.
