Pēdējā laikā sabiedrībā vērojama jauna tendence – pieaug interese par sociālajām iemaksām. Un nav nekāds brīnums! Liela daļa darba ņēmēju ir uz savas ādas izbaudījuši, ko nozīmē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss brīdi, kad ir vēlēšanās saņemt slimības vai maternitātes pabalstu. Vai vēl vairāk – kādas ir sekas, ja nodokļus darba devējs nav maksājis vispār. Tāpēc šoreiz mēģināsim noskaidrot, kur tad paliek mūsu veiktās sociālās iemaksas, uz kādiem pabalstiem varam pretendēt, un visbeidzot – cik lielu pensiju nopelnīsim, godīgi samaksājot nodokļus?

2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā (ST) skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma (Likums) normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Jau no solidaritātes nodokļa (SN) ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par "bagātnieku nodokli". Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?

Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties Satversmes tiesā deviņi uzņēmēji un 20 privātpersonas vērsušās Satversmes tiesā, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu, informēja LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Ar darbaspēku saistīto nodokļu sistēmu Lietuvā var uzskatīt par samērā pievilcīgu, jo tā paredz dažādus atvieglojumus un neapliekamas summas. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme Lietuvā ir 15%, kas ir viena no zemākajām šī nodokļa likmēm Eiropas Savienībā, bet sociālo iemaksu apmērs ir 39,98%.

Darba ņēmēju prieku par algu pieaugumu aizēno valdības saraustītās darbības, kuru nolūks ir pildīt valsts budžetu, mainot nodokļu likumdošanu.

Iedzīvotāju pirktspēja ļauj domāt par cenu celšanu, turklāt dzīves dārdzības pieaugumu var veicināt norises pasaules preču biržās.