Iedzīvotāju pirktspēja ļauj domāt par cenu celšanu, turklāt dzīves dārdzības pieaugumu var veicināt norises pasaules preču biržās.
Vēl pavisam nesen – šā gada sākumā – skats uz Latvijas un Eiropas ekonomikas attīstības perspektīvām bija visai piezemēts, lai neteiktu – skeptisks. Tas, protams, daudziem lika domāt par brīvo līdzekļu "pieturēšanu", lai veidotu vai nu tā saucamos drošības spilvenus, vai arī atlikt lielākus pirkumus ar domu, ka dzīve kļūs lētāka, līdz ar to naudu varēs ietaupīt. Zemā patērētāju aktivitāte bija viens no iemesliem, kāpēc gadu mijā valsts iekšzemes kopprodukts samazinājās 2 ceturkšņus pēc kārtas un pirmo reizi kopš iepriekšējās finanšu krīzes Latvijas tautsaimniecība nokļuva tehniskā recesijā. Tomēr gada 2.ceturksnis ekonomikas attīstībā nāca ar visai kardinālām pārmaiņām gan Latvijā, gan Eiropā kopumā, kas galu galā liek domāt par to, ka dzīves dārdzība valstī pieaugs.
