Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties Satversmes tiesā deviņi uzņēmēji un 20 privātpersonas vērsušās Satversmes tiesā, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu, informēja LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.
Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis.
Vienlaikus Grikmane norādīja, ka sociālo iemaksu griesti ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums par valsts sociālo apdrošināšanu joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs.
"Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu," atzīmēja Grikmane.
Viņa pavēstīja, ka jau iepriekš LTRK pauda viedokli, ka šis jaunizveidotais nodoklis atņem Latvijai konkurētspēju augsto algu sektorā Baltijas valstu mērogā.
"Ja Latvija izvēlas ieviest solidaritātes nodokli, tādējādi uzliekot papildu slogu lielo algu saņēmējiem, tad Lietuva pašreiz jau pieņēmusi lēmumu, lai tieši pretēji – lielajām algām ieviestu sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, tādējādi pārvilinot uzņēmumus uz Lietuvu un vairojot visas sabiedrības labklājības līmeni," teica LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš,
Viņš skaidroja, ka "mēs nonākam situācijā, kur Lietuvā darba algai, kas pārsniedz noteiktu līmeni, ienākuma nodokļu likme būs 15%, bet Latvijā 63,09%. Pieņemot tik tuvredzīgus lēmumus, mēs kļūstam konkurēt nespējīgi ne tikai Baltijas, bet arī visas Eiropas līmenī."
LTRK vērš arī uzmanību uz to, ka Latvijā ļoti trūkst lielo algu saņēmēji, kuri ne tikai maksā vairāk nodokļus, bet arī ir daudz maksātspējīgāki, tādējādi ceļot visu valsts labklājību kopumā.
"Tas, kurš vairāk saņem, parasti arī vairāk tērē, tādā veidā stimulējot visu Latvijas ekonomiku un algu pieaugumu. Mums jāvirzās uz to, lai šādu lielo algu saņēmēju būtu vairāk," norādīja Endziņš.
Vienlaikus LTRK uzsvēra, lai arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs solidaritātes nodokļa nepieciešamību pamatoja ar nevienlīdzības mazināšanu, jāsaprot, ka lielo algu maksātāji jau tāpat maksā valstij lielākos nodokļus, tāpēc ir tuvredzīgi uzlikt papildu slogu, veidā, kas personai nedod tiesības saņemt pakalpojumus, tostarp pensijas uzkrājumu, no valsts arī pretī.
"Ja valsts mērķis bija novērst iedomāto regresivitāti nodokļos, to varēja izdarīt arī vienkārši atceļot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) griestus. Kā zināms no VSAOI liela daļa aiziet uzkrājumam pensijai, un 2.pensiju līmeni katrs var pat pats pārvaldīt. Solidaritātes nodokļa maksātājiem šāda iespēja ir liegta," atzīmēja Endziņš.
Viņš skaidroja, ka likuma anotācijā nav aprēķina par to, cik lieli būs valsts un pašvaldību kā darba devēju izdevumi, tāpēc jaunais nodoklis būtu bijis jāatspoguļo ne tikai budžeta ienākumu, bet arī izdevumu pusē, pretējā gadījumā uzzīmētā pozitīvā ietekme uz budžetu un sabiedrības labklājību ir pārspīlēta.
Tāpat Endžiņš piebilda, ka papildu jaunu nodokļu ieviešana veicina ēnu ekonomiku, jo uzņēmējiem jādomā, kā optimizēt izmaksas un kā to labāk darīt, lai turpinātu strādāt efektīvi.
Jau vēstīts, ka LTRK aicināja biedrus izmantot iespēju un vērsties Satversmes tiesā ar iesniegumu, kas paredz solidaritātes nodokļa atcelšanu un iekasētās naudas atmaksu.
LTRK vēstulē biedriem norādīja, ka "līdz šim vienmēr konsekventi iestājusies par darba spēka nodokļu samazināšanas nepieciešamību Latvijā, taču pretēji valsts stratēģiskās attīstības prioritātēm, 2015.gada nogalē politiķi ne tikai atteicās samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā tas bija nostiprināts likumdošanā, bet ieviesa jaunu jeb solidaritātes nodokli, kas būtiski samazina valsts konkurētspēju augsti atalgotu darbinieku segmentā".
"Lai arī mēs brīdinājām politiķus par tuvredzīgu rīcību, jo ieviest jaunus darba spēka nodokļus ir vairāk nekā muļķīgi, netikām sadzirdēti. Jau tagad ir zināms, ka to cilvēku skaits, kuriem būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis ir samazinājies par 30%, tādējādi ieņēmumi no tā nebūs tādi, kā prognozēts, bet Latvija var pazaudēt labi apmaksātus speciālistus, kuri tiks noformēti darbā citās valstīs," teica Endziņš.
